1. Kopskats

Eurozonas tautsaimniecība 2023. gada nogalē stagnēja stingru finansēšanas nosacījumu, vājas konfidences un agrāk notikušā konkurētspējas zuduma apstākļos. Saņemtā informācija liecina, ka īstermiņā atveseļošanās būs lēnāka, nekā tika paredzēts 2023. gada decembra iespēju aplēsēs. Tomēr paredzams, ka tautsaimniecības izaugsme šā gada laikā pakāpeniski kļūs straujāka, inflācijas krituma un stabila darba samaksas kāpuma apstākļos augot reāli rīcībā esošajiem ienākumiem un uzlabojoties tirdzniecības nosacījumiem. Tā kā pašlaik vērojamie kuģu satiksmes traucējumi Sarkanajā jūrā, visticamāk, neradīs jaunas būtiskas piegādes problēmas, gaidāms, ka eksporta pieaugums izlīdzināsies ar augošo ārējo pieprasījumu. Uzskatāms, ka vidējā termiņā atveseļošanos veicinās arī pakāpeniska ECB monetārās politikas stingrības palielināšanas ietekmes izzušana. Kopumā gaidāms, ka gada vidējais reālā IKP pieaugums 2024. gadā būs 0.6 % un pēc tam nostiprināsies, sasniedzot 1.5 % 2025. gadā un 1.6 % 2026. gadā. Salīdzinājumā ar 2023. gada decembra iespēju aplēsēm IKP pieauguma perspektīva 2024. gadā koriģēta un samazināta sakarā ar agrāko pārsteidzoši negatīvo datu radīto pārnesto ietekmi un vājāku uz nākotni vērsto ienākošo informāciju, 2025. gadā nav koriģēta un 2026. gadā nedaudz paaugstināta.^[1]

Paredzams, ka inflācija turpinās pazemināties sakarā ar cenu spiediena pārneses mazināšanos un stingrākas monetārās politikas ietekmi, lai gan lēnākā tempā nekā 2023. gadā. Cenu spiediena pārnesei vajadzētu turpināt mazināties, ņemot vērā, ka kuģu satiksmes traucējumiem Sarkanajā jūrā, kā gaidāms, būs tikai ierobežota augšupvērsta ietekme. Enerģijas cenām krītot, saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI; neietverot enerģijas un pārtikas cenas) inflācijas galvenajam virzītājspēkam vajadzētu būt spēcīgai darbaspēka izmaksu dinamikai. Paredzams, ka saglabāsies spēcīgs nominālās darba samaksas pieaugums, ko veicinās ilgstošā spriedze darba tirgū, taču iespēju aplēšu periodā tam vajadzētu pakāpeniski mazināties, izzūdot inflācijas kompensācijas augšupvērstajai ietekmei. Darba ražīguma kāpuma atjaunošanās, jādomā, veicinās darbaspēka izmaksu spiediena mazināšanos. Peļņas kāpumam iespēju aplēšu periodā vajadzētu kļūt lēnākam un amortizēt darbaspēka izmaksu ietekmi. Pamatā gaidāms, ka kopējā SPCI gada inflācija vidēji samazināsies no 5.4 % 2023. gadā līdz 2.3 % 2024. gadā, 2.0 % 2025. gadā un 1.9 % 2026. gadā. Ņemot vērā vājo enerģijas cenu inflācijas perspektīvu, gaidāms, ka kopējā inflācija visā iespēju aplēšu periodā saglabāsies zemāka par SPCI inflāciju (neietverot enerģijas un pārtikas cenas). Salīdzinājumā ar 2023. gada decembra iespēju aplēsēm SPCI inflācija 2024. un 2025. gadā koriģēta un pazemināta, kas galvenokārt skaidrojams ar tiešo un netiešo ietekmi, ko rada zemāki pieņēmumi par enerģijas izejvielu cenām, un mazāku darbaspēka izmaksu spiedienu, un 2026. gadā nav koriģēta.

2. Reālā tautsaimniecība

Eurozonas ekonomiskā aktivitāte 2023. gada 4. ceturksnī stagnēja, visticamāk, tāpēc, ka nelielo pozitīvo iekšzemes pieprasījuma un neto eksporta devumu kompensēja turpmāks krājumu sarukums (1. att.).^[2] Eurostat ceturkšņa izaugsmes ātrā aplēse 2023. gada 4. ceturksnī bija 0.0 %, kas ir nedaudz zem 2023. gada decembra iespēju aplēsēs prognozētā rādītāja (0.1 %). Eurozonas rūpnieciskā ražošana (neietverot būvniecību) 2023. gada 4. ceturksnī nemainījās, decembrī vērotajam pieaugumam liecinot par iespējamu pavērsienu. Turpretī būvniecības produkcijas izlaides un mazumtirdzniecības lejupvērstā tendence turpinājās, un pakalpojumu ražošana pagājušā gada beigās kļuva negatīva. Eksports joprojām nedaudz atpalika no ārējā pieprasījuma, savukārt krājumu sarukums, par ko liecināja aplēses un kas, visticamāk, turpinājās 2023. gada beigās^[3], noteica vāju importu. Tādējādi krājumu pārmaiņu negatīvais devums, jādomā, kompensējis nelielo iekšzemes pieprasījuma un neto tirdzniecības pieaugumu.

1. attēls

Eurozonas reālā IKP pieaugums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa atbilstošo periodu; %; sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti ceturkšņa dati)

Gaidāms, ka veicinošo faktoru izzušanas un stingro finansēšanas nosacījumu apstākļos reālā IKP pieaugums 2024. gada sākumā joprojām būs ierobežots, bet pēc tam nostiprināsies. To veicinās mājsaimniecību ienākumu kāpums, valdības patēriņš un ārējais pieprasījums. Atbalsts aktivitātei, ko radīja tautsaimniecības atkalatvēršanās pēc pandēmijas, ir izzudis, savukārt stingro finansēšanas nosacījumu un lielās patērētāju nenoteiktības nelabvēlīgā ietekme joprojām ir būtiska. Uz nākotni vērstie apsekojumu rādītāji 2024. gada pirmajos divos mēnešos pamatā joprojām pasliktinās. Tomēr sarūkošajai inflācijai un stabilajam algu kāpumam joprojām ierobežota darbaspēka piedāvājuma kontekstā šā gada 1. pusgadā vajadzētu nostiprināt mājsaimniecību pirktspēju. Tāpēc gaidāms, ka aktivitāti galvenokārt veicinās privātais patēriņš. 2024. gada 2. pusgadā izaugsmei vajadzētu kļūt vēl straujākai. To noteiks privātā patēriņa kāpums reāli rīcībā esošo ienākumu pieauguma un gaidāmās konfidences uzlabošanās apstākļos. Paredzams, ka 2024. gadā pieaugs arī valdības patēriņš, daļēji atspoguļojot novēloto inflācijas kompensācijas ietekmi uz valsts sektorā nodarbināto atalgojumu, savukārt eksportam vajadzētu vēl vairāk izlīdzināties ar ārējo pieprasījumu. Gaidāms, ka vidējā termiņā reālā IKP pieaugums turpinās nostiprināties, nedaudz pārsniedzot vidējo līmeni pirms pandēmijas. To veicinās reālo ienākumu kāpums, ārējā pieprasījuma nostiprināšanās un mazāka monetārās un fiskālās politikas ietekme (2. tabula). Augstās inflācijas un enerģijas cenu kompensācijas nolūkā kopš 2022. gada ieviesto fiskālo atbalsta pasākumu ieviešanai 2024.–2026. gadā būs neliela negatīva ietekme uz izaugsmi, bet vispārējā fiskālā nostāja 2025. un 2026. gadā kopumā būs neitrāla.

Gaidāms, ka finansēšanas nosacījumiem, īpaši augstajām procentu likmēm, joprojām būs spēcīga negatīva ietekme uz izaugsmi, kas iespēju aplēšu periodā izzudīs tikai pakāpeniski. Kopš 2021. gada decembra īstenotie monetārās politikas pasākumi joprojām atspoguļojas reālajā tautsaimniecībā, ietekmējot izaugsmes perspektīvu, īpaši 2024. gadā.^[4] Turklāt kredītu piedāvājuma nosacījumi kopš 2022. gada beigām kļuvuši būtiski stingrāki, lai gan saskaņā ar jaunāko ECB eurozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu stingrāku nosacījumu ieviešana pēdējā laikā norit lēnāk. Tiek pieņemts, ka negatīvā kredītu piedāvājuma ietekme galvenokārt skars ieguldījumus uzņēmējdarbībā un mājokļos, kā arī – mazākā mērā – privāto patēriņu. Pamatojoties uz tirgus gaidām attiecībā uz procentu likmju nākotnes virzību (1. ielikums), gaidāms, ka monetārās politikas un kredītu piedāvājuma nosacījumu negatīvā ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi 2024. gadā sāks pakāpeniski mazināties, lai gan ar šīs ietekmes precīzo laiku un apmēru joprojām saistīta būtiska nenoteiktība. Tāpēc vidējā termiņā prognozētā IKP pieauguma tempa paātrināšanās daļēji saistīta ar šīs negatīvās ietekmes mazināšanos.

Salīdzinājumā ar 2023. gada decembra iespēju aplēsēm reālā IKP kāpums 2024. gadā samazināts par 0.2 procentu punktiem, 2025. gadā nav koriģēts un 2026. gadā paaugstināts par 0.1 procentu punktu. Korekcijas 2024. gadā atspoguļo pārnesto ietekmi sakarā ar nesen saņemtajiem 2023. gada datiem, kas bija vājāki, nekā gaidīts, un IKP ceturkšņa pieauguma lejupvērsto korekciju īstermiņā, ņemot vērā joprojām zemos apsekojumu rādītājus. Uzņēmumu un mājsaimniecību apsekojumu rezultāti, t. sk. uz nākotni vērstie rādītāji, bijuši negatīvāki, nekā gaidīts, kas norāda uz iekšzemes pieprasījuma lejupvērstām korekcijām, kuras daļēji līdzsvaro neto tirdzniecības nelielas augšupvērstas korekcijas. Mazāka finansēšanas nosacījumu negatīvā ietekme un zemākas izejvielu cenas noteikušas privātā patēriņa un ieguldījumu nelielas augšupvērstas korekcijas 2026. gadā.

Runājot par reālā IKP sastāvdaļām, gaidāms, ka tautsaimniecības izaugsmes galvenais virzītājspēks būs reālais privātais patēriņš, ko veicinās spēcīgs reālo ienākumu kāpums un patērētāju konfidences uzlabošanās. Saskaņā ar aplēsēm privātais patēriņš 2023. gada pēdējā ceturksnī ir pieaudzis. Paredzams, ka patēriņa izdevumi nākamajos ceturkšņos pakāpeniski nostiprināsies, atspoguļojot inflācijas sarukumu un ilgstošu vispārēju darba tirgus noturību. Turklāt gaidāms, ka nenoteiktības mazināšanās un patērētāju konfidences uzlabošanās nodrošinās papildu atbalstu privātajam patēriņam. Tā gada pieauguma tempam 2025. un 2026. gadā vajadzētu būtiski pārsniegt vidējo līmeni pirms pandēmijas. Privātā patēriņa pieaugums 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gada decembra iespēju aplēsēm koriģēts un pazemināts par 0.2 procentu punktiem galvenokārt sakarā ar vājāku dinamiku 1. pusgadā, nekā gaidīts. 2026. gadā tas nedaudz paaugstināts, ņemot vērā gaidas, ka mājsaimniecību tēriņu tendences varētu normalizēties mazliet ātrāk, par ko liecina nedaudz būtiskāks mājsaimniecību uzkrājumu rādītāja sarukums.

Tiek lēsts, ka reāli rīcībā esošie ienākumi 2023. gadā palielinājušies, un paredzams, ka nākamajos gados tie turpinās nostiprināties, atspoguļojot inflācijas pazemināšanos un stabilu darba samaksas pieaugumu, savukārt attiecībā uz uzkrājumu līmeni gaidāms, ka tas visā iespēju aplēšu periodā saglabāsies augsts. Reāli rīcībā esošo ienākumu kāpums 2023. gadā, visticamāk, atsākās. To noteica spēcīga ar darba samaksu saistīto un nesaistīto ienākumu palielināšanās un inflācijas kritums. Gaidāms, ka ar darba samaksu nesaistītie ienākumi (piemēram, no pašnodarbinātības un finanšu aktīviem gūtie ienākumi) kopā ar spēcīgu darba samaksas pieaugumu tuvākajā laikā veicinās mājsaimniecību pirktspēju. Uzkrājumu rādītājam 2024. gadā vajadzētu saglabāties paaugstinātam, atspoguļojot joprojām lielo nenoteiktību un spēcīgo motivāciju veidot uzkrājumus sakarā ar augstajām procentu likmēm un mazāku kredītu pieejamību kopā ar joprojām augošiem ar darba samaksu nesaistītajiem ienākumiem (ņemot vērā patērētāju lielo vēlmi uzkrāt šāda veida ienākumus). Sākot ar 2025. gadu, nenoteiktībai un inflācijas spiedienam mazinoties un patērētāju tēriņu tendencēm pakāpeniski normalizējoties, mājsaimniecību uzkrājumu rādītājam vajadzētu sarukt. Taču paredzams, ka tas visā iespēju aplēšu periodā saglabāsies virs līmeņa, kāds bija pirms pandēmijas, jo augstākas procentu likmes mazinās mājsaimniecību vēlmi pēc pandēmijas normalizēt savus uzkrājumu veidošanas ieradumus. Nav domājams, ka izveidoto uzkrājumu apjoms veicinās patēriņa pieaugumu, jo tas koncentrēts turīgās mājsaimniecībās un galvenokārt tiek turēts nelikvīdu aktīvu veidā. Arī pagātnē vērojamā augstā inflācija mazinājusi uzkrājumu reālo apjomu.

Paredzams, ka ieguldījumi mājokļos 2024. gadā turpinās samazināties, bet pēc tam 2025. un 2026. gadā atkal pieaugs, finansēšanas nosacījumu stingrībai pakāpeniski mazinoties un mājsaimniecību ienākumiem stabili pieaugot. Domājams, ka ieguldījumi mājokļos pēc sarukuma divos iepriekšējos ceturkšņos 2023. gada pēdējā ceturksnī vēl vairāk samazinājušies. Gaidāms, ka šī lejupvērstā tendence turpināsies arī 2024. gadā. To noteiks pagātnē ieviestie būtiski stingrākie finansēšanas nosacījumi, t. sk. straujais hipotēku kredītu procentu likmju kāpums un stingrāki banku kreditēšanas standarti. Tomēr, finansēšanas nosacījumiem pakāpeniski uzlabojoties, stabili augot mājsaimniecību ienākumiem un atjaunojoties konfidencei, paredzams, ka ieguldījumi mājokļos 2025. gadā atkal sāks pieaugt un 2026. gadā pieauguma temps kļūs straujāks.

Gaidāms, ka ieguldījumi uzņēmējdarbībā 2024. gadā joprojām būs nelieli, bet pēc tam pakāpeniski palielināsies atbilstoši labvēlīgākiem finansēšanas nosacījumiem, spēcīgākam pieprasījumam un "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas radītajam veicinošajam efektam. Tiek lēsts, ka ieguldījumi uzņēmējdarbībā eurozonā 2023. gada pēdējā ceturksnī krasi kritušies, samazinoties daudz lielākā mērā, nekā iepriekš gaidīts. Šis pārsteidzošais samazinājums atspoguļo, pirmkārt to, ka ātrāk, nekā gaidīts, saruka uzkrājušos neizpildīto pasūtījumu apjoms un uzņēmumu iekšējās finansējuma rezerves, kas iepriekš bija novērsušas stingrāku finansēšanas nosacījumu radīto negatīvo ietekmi, un, otrkārt, novēloto NPES līdzekļu izmaksu, kuras rezultātā aizkavējās potenciālais veicinošais efekts. Kopumā gaidāms, ka ieguldījumi uzņēmējdarbībā eurozonā 2024. gadā saruks (pretstatā 2023. gada decembra iespēju aplēsēs paredzētajam mērenajam pieaugumam), bet 2025. un 2026. gadā pieaugs. Šī atveseļošanās vidējā termiņā atspoguļo pakāpeniski izzūdošu nelabvēlīgo finansēšanas nosacījumu negatīvo ietekmi, kā arī privātā sektora pašreizējos centienus veicināt zaļos un digitālos ieguldījumus, kā arī iekšzemes un ārējā pieprasījuma nostiprināšanos.

Eurozonas tirdzniecības rādītājiem vajadzētu uzlaboties, lai gan pēc vēsturiskiem standartiem tā saglabāsies vāja. Eurozonas reālais eksports 2023. gada 3. ceturksnī turpināja sarukt, bet tiek lēsts, ka 4. ceturksnī tas atkal pieaudzis. Gaidāms, ka iespēju aplēšu periodā tas palielināsies pamatā atbilstoši ārējā pieprasījuma norisēm. Šajā sakarā pamataplēsē nav ietverta būtiska Sarkanās jūras traucējumu ietekme. Gaidāms, ka šie traucējumi būs īslaicīgi (aprakstu par pamatscenāriju sk. 2. ielikumā un par traucējumu eskalācijas scenāriju – 3. ielikumā). Salīdzinājumā ar 2023. gada decembra iespēju aplēsēm eurozonas eksporta tirgus daļa iespēju aplēšu periodā ir nedaudz lielāka, tomēr gaidāms, ka sakarā ar konkurētspējas problēmām, kas saistītas ar agrāko euro kursa kāpumu un pagātnes enerģijas šokiem, tā saglabāsies krietni mazāka nekā pirms pandēmijas. Importa rādītāji 2023. gada 3. ceturksnī bija pārsteidzoši zemi un gaidāms, ka īstermiņā tie pieaugs mērenāk, nekā prognozēts 2023. gada decembra iespēju aplēsēs, ko noteiks pieprasījuma komponentu ar augstu tirdzniecības īpatsvaru vāja dinamika. Paredzams, ka pēc tam imports atjaunosies atbilstoši pakāpeniskajam iekšzemes pieprasījuma atveseļošanās procesam. Kopumā paredzams, ka neto tirdzniecības kāpums, kas saskaņā ar jaunākajiem datiem bijis spēcīgāks, nekā gaidīts, īstermiņā saglabāsies nedaudz straujāks. Paredzams, ka tās devums IKP 2024. un 2025. gadā kopumā kļūs neitrāls un 2026. gadā nedaudz veicinās pieaugumu (2. att.). Paredzams, ka tirdzniecības nosacījumi īstermiņā turpinās uzlaboties galvenokārt zemāku importa cenu dēļ, atspoguļojot enerģijas cenu kritumu. Tas nozīmē, ka tekošā konta bilance pieaugs un, kā paredzams, ar 2024. gadu atgriezīsies līmenī, kāds bija pirms enerģijas krīzes.

2. attēls

Eurozonas reālais IKP – dalījums galvenajos izdevumu komponentos

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Darba tirgus joprojām ir noturīgs, lai gan tas nedaudz atdziest, nodarbinātības pieaugumam, kā gaidāms, atkal atgūstot līdzsvaru pēc 2023. gadā vērojamā spēcīgā pieauguma. Gaidāms, ka kopējās nodarbinātības pieaugums pamatā atbilstoši 2023. gada decembra iespēju aplēsēm saruks no 1.4 % 2023. gadā līdz 0.5 % 2024. gadā un stabilizēsies, 2025. un 2026. gadā attiecīgi sasniedzot 0.3 % un 0.4 % (3. att.). Iespēju aplēšu periodā gaidāma darba ražīguma pieauguma nostiprināšanās, bet uzskatāms, ka 2026. gadā produktivitātes līmenis saglabāsies ievērojami zemāks par ilgtermiņa lineāro tendenci. Gaidāms, ka bezdarba līmeņa līkni raksturos neliels kuprveida izliekums. Tiek uzskatīts, ka, ar laika nobīdi reaģējot uz vājo ekonomisko aktivitāti, 2024. gadā tā palielināsies līdz 6.7 % un pēc tam 2025. un 2026. gadā samazināsies līdz 6.6 %. Bezdarba līmenis ir koriģēts un palielināts par 0.1 procentu punktu 2024. un 2025. gadā un par 0.2 procentu punktiem 2026. gadā.

3. attēls

Eurozonas darba tirgus

(% no darbaspēka (kreisā ass), gada pārmaiņas; % (labā ass))

3. ielikums
Scenāriju analīze saistībā ar potenciālu traucējumu eskalāciju Sarkanās jūras reģionā

Šajā scenārijā analizēti riski, kas apdraud 2024. gada marta pamataplēses un izriet no ilgstošākiem piegādes traucējumiem Sarkanā jūrā un Adenas līcī. Pēc hutiešu nemiernieku atkārtotiem uzbrukumiem kravas kuģiem, kas šķērso Babelmandebas šaurumu (t. i., dienvidu iebraukšanas punktu Sarkanajā jūrā kuģiem, kuri dodas uz Suecas kanālu), tranzīta apjomi kopš 2023. gada decembra sākuma samazinājušies aptuveni par 70 % (A att. a) panelis).^[8] 2024. gada marta pamataplēsē pieņemts, ka piegādes traucējumi būs samērā īslaicīgi un to ietekme būs ierobežota (2. ielikums). Šajā ielikumā aplūkots scenārijs ar nopietnākiem un ilgstošākiem traucējumiem līdz 3. ceturkšņa beigām, notiekot de facto Suecas kanāla slēgšanai un situācijai pakāpeniski normalizējoties 2024. gada 4. ceturksnī. Scenārijā pieņemts, ka konflikts nesaasināsies un tajā neiesaistīsies lielās naftas ražotājvalstis (piemēram, Irāna), kā rezultātā, piemēram, daļēji tiktu slēgts Hormuza šaurums.^[9] Tam būtu lielāka ekonomiskā ietekme, ņemot vērā to, ka būtisks naftas tirdzniecības apjoms notiek, izmantojot šo maršrutu (aptuveni 20 %).

Līdz šim novērotie traucējumi Sarkanajā jūrā var ietekmēt pasaules ekonomiku, izraisot augstākas pārvadājumu izmaksas, naftas cenu kāpumu un tirdzniecības apjoma kritumu, taču pagaidām to ietekme, šķiet, ir ierobežota. Aptuveni 12 % no pasaules jēlnaftas pārvadājumiem un 10 % no visa pasaules jūras tirdzniecības pārvadājumu apjoma notiek pa Suecas kanālu. Piegādes traucējumiem var būt dažādas nevēlamas sekas. Pirmkārt, naftas piegāžu kavēšanās var izraisīt naftas cenu paaugstināšanos mazāka globālā naftas piedāvājuma dēļ. Tomēr pēc īsa svārstīguma perioda Brent jēlnaftas tagadnes darījumu cena ir samazinājusies un pašlaik ir zemāka nekā pēc pirmajiem hutiešu nemiernieku uzbrukumiem.^[10] Tas ir tāpēc, ka naftas tankkuģi, kas tranzītā šķērso šo reģionu, lielā mērā netiek skarti un tikai daži naftas uzņēmumi ir pārtraukuši darbību šajā reģionā (A att., b) panelis).^[11],[12] Otrkārt, tiek ietekmēts pasaules tirdzniecības apjoms un pārvadājumu izmaksas, jo kuģošana no Āzijas uz Eiropu aizņem par aptuveni 30 % vairāk laika sakarā ar to, ka kuģiem jāveic apkārtceļš gar Labās Cerības ragu, pieaugot pieprasījumam pēc globālās konteineru pārvadājumu jaudas. Tādējādi augstākas transportēšanas izmaksas varētu atspoguļoties augstākās patēriņa cenās. Kopš hutiešu nemiernieku uzbrukumu sākuma kuģu konteineru pārvadājumu izmaksas konkrētos maršrutos tiešām būtiski palielinājušās, tomēr joprojām ir ievērojami zemākas par 2021. un 2022. gada rekordaugsto līmeni (A att., c) panelis). Treškārt, piegāžu aizkavēšanās varētu izraisīt ražošanas traucējumus, jo samazinātos izejvielu un starppatēriņa preču izejmateriālu pieejamība, jo īpaši nozarēs, kas paļaujas uz tiešlaika piegādes ķēdēm. Iepirkumu vadītāju indeksi (IVI) attiecībā uz pasūtījumu piegādes laiku (PPL) 2024. gada janvārī palielinājās valstīs, kuras vairāk pakļautas piegāžu traucējumiem, bet joprojām bija būtiski zemāki par 2021. un 2022. gada līmeni (A att., d) panelis). Visbeidzot, lai gan traucējumi nozīmīgos jūras maršrutos, piemēram, Sarkanajā jūrā, varētu pastiprināt nenoteiktību pasaules tirgos, VIX indekss (finanšu tirgus nenoteiktības aizstājējrādītājs) joprojām ir zemāks par līmeni pirmajā hutiešu nemiernieku uzbrukumu dienā (A att., b) panelis).

A attēls

Galveno kuģu pārvadājumu rādītāju pārmaiņas

a) Jūras tranzīta apjoms	b) Naftas cenu un finanšu tirgu svārstīgums
(indeksi; novembris, 2023. gads = 100)	(indeksi)
c) Pārvadājumu cenas	d) Pasūtījumu piegādes laika IVI
(indeksi, 2023. gada 5. novembris = 100)	(difūzijas indeksi)

Uz modeļiem balstītās aplēses liecina, ka paaugstināta piegādes traucējumu ietekme uz pasaules un eurozonas tirdzniecību, visticamāk, būs ierobežota. Ilgstošāku piegādes traucējumu scenārija ietekme uz tirdzniecības apjomu kvantitatīvi novērtēta, izmantojot vektoru autoregresijas (VAR) modeļus attiecībā uz pasaules un eurozonas tirdzniecību. Piegādes traucējumus nosaka pēc Ņujorkas Federālo rezervju bankas Global Supply Chain Pressure Index (GSCPI), un mēs izmantojam Suecas kanāla satiksmes blokādi, ko 2021. gadā izraisīja konteinerkuģis "Ever Given", lai kalibrētu ar šī jūras ceļa blokādi saistītos piegādes ķēžu traucējumus.^[13],[14] Šajā scenārijā globālās tirdzniecības pieaugums 2024. gadā samazinātos par 1.1 procentu punktu un 2025. gadā – par 0.5 procentu punktiem salīdzinājumā ar 2024. gada marta iespēju aplēšu bāzes scenāriju, savukārt 2026. gadā ietekme nebūtu vērojama (B att., a) panelis). Šie efekti atspoguļo lielāku kuģniecības jaudas izmantošanu un krājumu samazināšanos, ņemot vērā ilgākus tirdzniecības traucējumus, kā arī tirdzniecības kritumu, reaģējot uz spējāku pārvadājumu cenu kāpumu.^[15] Ietekme uz eurozonas tirdzniecību ir lielāka. Salīdzinājumā ar pamataplēsi eurozonas eksporta kāpums 2024. gadā būtu mazāks par 1.3 procentu punktiem un 2025. gadā – par 0.8 procentu punktiem. Tas atspoguļo relatīvi lielāku Suecas kanāla darbības traucējumu radītu ietekmi uz eurozonu, kā arī relatīvi lielāku eurozonas tirdzniecības atvērtību un integrāciju globālajās vērtību ķēdēs.

Konflikta saasināšanās scenārijā eurozonas inflācija gan 2024., gan 2025. gadā būtu aptuveni par 0.25 procentu punktiem augstāka par pamataplēsi, bet 2026. gadā ietekme būtu mazāka. Pārvadājumu izmaksu pieauguma ietekme uz inflāciju ir ierobežota, jo jūras tirdzniecības izmaksas veido tikai nelielu daļu no kopējām resursu izmaksām. Turklāt, ņemot vērā pašreiz samērā vājo pieprasījumu un uzņēmumu spēju ar peļņas maržu palīdzību daļēji absorbēt lielāku izmaksu daļu, šķiet maz ticams, ka augstākas ražošanas izmaksas tiks pilnībā atspoguļotas patēriņa cenās. Tomēr uz modeļiem balstītās aplēses liecina, ka konflikta saasināšanās scenārijā pasaules inflācija 2024. gadā palielinātos par 0.15 procentu punktiem un 2025. gadā – par 0.20 procentu punktiem salīdzinājumā ar pamataplēsi. Nedaudz lielāka ietekme 2025. gadā saistīta ar to, ka pārvadājumu izmaksu tagadnes procentu likmju pārmaiņas ar novēlošanos ietekmē līgumu procentu likmes, jo vienošanās tiek panāktas periodiski. Ņemot vērā lielāku eurozonas pakļautību traucējumiem, ietekme uz eurozonas SPCI inflāciju gan 2024., gan 2025. gadā būtu lielāka (aptuveni 0.25 procentu punkti salīdzinājumā ar pamataplēsi; B att., b) panelis). Ietekme uz eurozonas inflāciju 2026. gadā būtu neliela, jo atkalatvēršanas ietekme daļēji kompensētu pārvadājumu izmaksu novēloto ietekmi uz inflāciju.

B attēls

Ietekme uz pasaules un eurozonas tirdzniecību un inflāciju atbilstoši konflikta saasināšanās scenārijam

a) Tirdzniecības plūsmas	b) Patēriņa cenas
(novirze no pamataplēses pieauguma tempa, procentu punkti)	(novirze no pamataplēses pieauguma tempa, procentu punkti)

3. Fiskālā perspektīva

Tiek prognozēts, ka eurozonas fiskālā nostāja 2024. gadā turpinās kļūt stingrāka un turpmākajos gados izlīdzināsies (3. tabula). Tiek lēsts, ka enerģijas un inflācijas atbalsta pasākumu daļējas atcelšanas rezultātā 2023. gadā noteikta stingrāka fiskālā nostāja (kas definēta kā pārmaiņas cikliski koriģētajā sākotnējā bilancē^[16]), un gaidāms, ka 2024. gadā tā kļūs vēl stingrāka. Prognozēts, ka 2025. gadā fiskālās nostājas stingrība palielināsies tikai nedaudz sakarā ar atlikušo enerģijas atbalsta pasākumu turpmāku samazināšanu un tiešo nodokļu un sociālās nodrošināšanas iemaksu palielināšanu, ko daļēji kompensēs valdības ieguldījumu un patēriņa neliels kāpums. Paredzams, ka fiskālā nostāja 2026. gadā būs neitrāla. Salīdzinājumā ar 2023. gada decembra iespēju aplēsēm eurozonas fiskālā nostāja pamatā nav mainījusies, jo visai ierobežotās korekcijas valstu līmenī un starp dažādiem fiskālajiem instrumentiem viena otru lielā mērā kompensē.

Eurozonas budžeta bilance iespēju aplēšu periodā uzlabosies, bet mazākā mērā, nekā tika prognozēts 2023. gada decembra iespēju aplēsēs, un paredzams, ka parāda rādītāja pieauguma tendence būs nedaudz augstāka. Tiek prognozēts, ka budžeta deficīts 2024. gadā samazināsies līdz 2.9 % no IKP un pārējā iespēju aplēšu periodā saglabāsies zemāks par atsauces vērtību (3 % no IKP). Tiek prognozēts, ka 2026. gadā budžeta deficīts būs par 0.8 procentu punktiem mazāks nekā 2022. gadā. Tas galvenokārt saistīts ar cikliski koriģētā sākotnējā budžeta deficīta samazināšanos 2023.–2025. gadā, kas atsvērs procentu maksājumu pieaugumu. Salīdzinājumā ar 2023. gada decembra iespēju aplēsēm nedaudz augstāku budžeta deficītu iespēju aplēšu periodā noteiks cikliskā komponenta pasliktināšanās, ko daļēji kompensē procentu maksājumu lejupvērstā korekcija, kas atspoguļo labvēlīgākus finansēšanas nosacījumus. Tiek lēsts, ka eurozonas parāda attiecība pret IKP 2023. gadā samazinājusies līdz 88.3 %, bet paredzams, ka līdz 2026. gadam tā nedaudz palielināsies, un to noteiks sākotnējais deficīts un gaidāmā pozitīvā deficīta-parāda korekcija, ko daļēji kompensēs procentu likmju un izaugsmes tempa negatīva starpība. Pēc 2023. gada labvēlīga bāzes efekta parāda attiecība pret IKP iespēju aplēšu periodā salīdzinājumā ar 2023. gada decembra iespēju aplēsēm koriģēta un paaugstināta galvenokārt sakarā ar lielāku sākotnējo budžeta deficītu.

4. Cenas un izmaksas

Paredzams, ka kopējā SPCI inflācija būtiski samazināsies no 5.4 % 2023. gadā līdz 2.3 % 2024. gadā un pēc tam turpinās samazināties līdz 2.0 % 2025. gadā un 1.9 % 2026. gadā (4. att.). Gaidāms, ka dažos nākamajos ceturkšņos kopējā SPCI inflācija turpinās samazināties, lai gan pakāpeniskāk nekā iepriekš, atspoguļojot nelielas svārstības saistībā ar enerģijas komponenta bāzes efektiem un agrākām Lieldienu brīvdienām šajā gadā.^[17] Gaidāms, ka enerģijas komponenta gada pārmaiņu tempa pieaugums 2024. gadā, ko noteiks bāzes efekti (5. att.), daļēji kompensēs turpmāko SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) un pārtikas cenu inflācijas samazināšanos. Pēc tam kopējās SPCI inflācijas pakāpeniskais sarukums galvenokārt atspoguļo turpmāku SPCI (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) inflācijas samazināšanos, jo pārtikas un enerģijas cenu inflācijas dinamika kopumā ir horizontāla (6. att.).

4. attēls

Eurozonas SPCI inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

5. attēls

Enerģijas komponenta bāzes efektu ietekme uz kopējo SPCI inflāciju no 2024. gada janvāra

(procentu punktos)

Paredzams, ka enerģijas cenu inflācija gandrīz visu 2024. gadu joprojām būs negatīva, saglabājoties nelielam svārstīgumam saistībā ar bāzes efektiem, iekams tā 2025. gadā un 2026. gada sākumā stabilizēsies līmenī, kas tuvs nullei, un atkal palielināsies iespēju aplēšu perioda beigās. Gaidāms, ka pēc krituma 2023. gada rudenī enerģijas cenu inflācija līdz 2024. gada beigām atkal kļūs nedaudz pozitīva sakarā ar augšupvērstajiem bāzes efektiem, valdības enerģijas kompensācijas pasākumu pārtraukšanu un dažās valstīs īstenoto klimata pārmaiņu pasākumu ietekmi. No 2024. gada janvāra līdz decembrim augšupvērstie bāzes efekti nosaka gaidāmās enerģijas cenu inflācijas svārstības. To ietekmi daļēji kompensē zemākas izejvielu cenas. Turklāt tiek lēsts, ka 2023. gada decembra enerģijas un inflācijas cenas kompensējošo fiskālo pasākumu pārmaiņām 2024. gadā būs augšupvērsta ietekme uz kopējo inflāciju 0.3 procentu punktu apmērā. Tas ir nedaudz mazāk, nekā tika gaidīts 2023. gada decembra iespēju aplēsēs sakarā ar šo pasākumu pārtraukšanas laika un apjoma pārmaiņām dažās valstīs. Izzūdot augšupvērsto bāzes efektu un ar enerģiju saistīto fiskālo pasākumu atcelšanas ietekmei, biržā tirgoto enerģijas nākotnes līgumu cenu nedaudz lejupvērstā tendence kopā ar dažu ar klimatu saistīto fiskālo pasākumu augšupvērsto ietekmi liecina, ka SPCI enerģijas cenu inflācija 2025. un 2026. gadā būs tuvu nullei.

Gaidāms, ka pārtikas cenu inflācija būtiski saruks no 10.9 % 2023. gadā līdz vidēji 3.2 % 2024. gadā, jo mazināsies cenu spiediena pārnese, ko izraisīja agrākais ražošanas izmaksu kāpums, bet 2025. un 2026. gadā tā samazināsies līdz 2.3 %. Paredzams, ka pēc strauja krituma 2024. gada 1. ceturksnī pārtikas cenu gada inflācija atlikušajā gada daļā samazināsies pakāpeniskāk. To noteiks cenu spiediena pārneses mazināšanās saistībā ar enerģijas un pārtikas izejvielu cenu sarukumu. No otras puses, paredzams, ka ilgstošs dinamisks darbaspēka izmaksu spiediens kavēs spēcīgāku kritumu, un tā novēlotā ietekme iespēju aplēšu perioda pēdējos divos gados noteiks pārtikas cenu inflācijas līmeni.

6. attēls

Eurozonas SPCI inflācija – dalījums galvenajos komponentos

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; procentu punktos)

Gaidāms, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) turpinās samazināties, izzūdot cenu spiediena pārnesei, bet pakāpeniskākā tempā nekā nesenā pagātnē, pamazām izpaužoties augstajam darbaspēka izmaksu spiedienam (7. att.). Gaidāms, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) samazināsies no 3.7 % 2023. gada 4. ceturksnī līdz 2.5 % 2024. gada 4. ceturksnī, izzūdot piegādes traucējumu, atkalatvēršanās pēc pandēmijas un agrākā enerģijas un pārtikas cenu kāpuma netiešajai ietekmei un turpinoties stingrākas monetārās politikas lejupvērstajai ietekmei. Iespēju aplēses ietver niecīgu ietekmi uz preču cenu inflāciju, ko rada pārvadājumu traucējumi Sarkanajā jūrā. Tas atbilst pieņēmumam par ātru spriedzes novēršanu un to, ka pārvadājumu izmaksas bieži vien balstās uz ilgāka termiņa līgumiem.^[18] Paredzams, ka pēc tam SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2025. un 2026. gadā vidēji būs attiecīgi 2.1 % un 2.0 %, atspoguļojot agrākā cenu spiediena pārneses un piegādes traucējumu ietekmes mazināšanos, pieprasījuma normalizēšanos, beidzoties atkalatvēršanas pēc pandēmijas ietekmei, un stingrāku monetāro politiku. Tiek uzskatīts, ka straujāku ietekmes mazināšanos kavē sarūkošais, bet joprojām augstais darbaspēka izmaksu dinamikas augšupvērstais spiediens, ko daļēji kompensē peļņas maržas.

7. attēls

Eurozonas SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas)

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Salīdzinājumā ar 2023. gada decembra iespēju aplēsēm kopējās SPCI inflācijas perspektīva koriģēta un samazināta par 0.4 procentu punktiem 2024. gadā un par 0.1 procentu punktu 2025. gadā, bet 2026. gadā nav koriģēta, savukārt SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) koriģēta un pazemināta visā iespēju aplēšu periodā. Lejupvērstā SPCI inflācijas korekcija 2024. gadā galvenokārt skaidrojama ar enerģijas komponentu, kas, kā gaidāms, būs mazāks neseno pārsteidzošo datu un zemāku enerģijas izejvielu cenu dēļ. Gaidāms, ka pakāpeniski izpaudīsies zemāku enerģijas cenu netiešā ietekme. Tas, kā arī vājāka izaugsmes perspektīva un mazāks vienības darbaspēka izmaksu kāpums nosaka SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) lejupvērstu korekciju iespēju aplēšu periodā. Kopējā inflācija 2026. gadā nav koriģēta, jo veikta enerģijas cenu inflācijas augšupvērsta korekcija, ņemot vērā nedaudz augšupvērsto tendenci biržā tirgoto naftas un gāzes nākotnes līgumu cenās, kas kompensē pārtikas un SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) lejupvērsto korekciju.

Paredzams, ka nominālās darba samaksas pieaugums pakāpeniski pavājināsies, bet saglabāsies augsts, ļaujot reālajai darba samaksai līdz 2025. gadam atgriezties līmenī, kāds bija pirms inflācijas kāpuma. Tiek lēsts, ka atlīdzības vienam nodarbinātajam kāpums 2023. gada 4. ceturksnī samazinājies, un paredzams, ka iespēju aplēšu periodā tas joprojām palēnināsies, lai gan salīdzinājumā ar vēsturisko līmeni tas joprojām ir paaugstināts – to nosaka joprojām saspringtā situācija darba tirgū, inflācijas kompensācija un minimālās algas pieaugums. Paredzams, ka iespēju aplēšu perioda beigās tas sasniegs 3.0 %, kas kopumā atbilst prognozētā darba ražīguma kāpuma un inflācijas summai. Salīdzinājumā ar 2023. gada decembra iespēju aplēsēm pieauguma temps 2024. gadam koriģēts un nedaudz pazemināts, jo gaidāms, ka mazāka darba samaksas nobīde vājākas tautsaimniecības perspektīvas dēļ ar uzviju kompensēs straujāku vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas kāpumu. Atlīdzības pieaugums vienam nodarbinātajam tika koriģēts un pazemināts arī 2025. un 2026. gadā, atspoguļojot gaidāmo straujāko reālās darba samaksas atveseļošanos un attiecīgās gaidas par nedaudz zemāku inflācijas kompensācijas pieprasījumu. Gaidāms, ka vienības darbaspēka izmaksu kāpums 2023. gadā sasniedzis augstāko punktu, un paredzams, ka tas būtiski saruks, ko daļēji veicinās paredzamais darba ražīguma kāpums (8. att.).

8. attēls

Eurozonas vienības darbaspēka izmaksu dalījums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; procentu punktos)

Paredzams, ka iekšzemes cenu spiediens, ko nosaka pēc IKP deflatora pieauguma, turpinās pakāpeniski samazināties, peļņas pieaugumam sākotnēji kompensējot lielo darbaspēka izmaksu spiedienu un pēc tam kļūstot straujākam (9. att.). IKP deflatora gada pieauguma temps augstāko punktu (6.3 %) sasniedza 2023. gada 1. pusgadā, un paredzams, ka 2024. gadā tas turpinās strauji sarukt (vidēji līdz 2.9 %), bet pēc tam samazināsies pakāpeniskāk līdz vidēji 1.9 % 2026. gadā. Produkcijas vienības peļņas kāpuma temps arī sasniedza augstāko punktu 2023. gada sākumā un kopš tā laika ir palēninājies. Gaidāms, ka 2024. gadā tas kļūs negatīvs, un tas nozīmē, ka peļņa amortizēs samērā spēcīgo darbaspēka izmaksu pieaugumu. Vienības darbaspēka izmaksu pieaugumam kļūstot mērenākam, gaidāms, ka produkcijas vienības peļņas kāpums no 2025. gada nedaudz atveseļosies – to veicinās stabila tautsaimniecības atveseļošanās un darba ražīguma pieauguma nostiprināšanās.^[19]

9. attēls

Eurozonas IKP deflators – dalījums komponentos ienākumu pusē

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; procentu punktos)

Gaidāms, ka importa cenu inflācija pēc nedaudz negatīva gada inflācijas līmeņa 2024. gadā iespēju aplēšu perioda turpmākajos gados saglabāsies nedaudz virs 2 % līmeņa. Gaidāms, ka importa deflatora pieaugums būs strauji samazinājies (no 17.5 % 2022. gadā līdz attiecīgi –3.0 % un –0.4 % 2023. un 2024. gadā). Gaidāms, ka 2024. gada 2. pusgadā tas kļūs pozitīvs un 2025. gadā būs 2.4 % un 2026. gadā – 2.2 %, kas kopumā atbilst prognozētajai konkurentu eksporta cenu attīstībai (2. ielikums).