Īss atskats uz aizvadīto gadu

2022. gads bija pavērsiena punkts ECB monetārajā politikā. Inflācijas prognozes krasi mainījās, divu veidu šokiem vienlaikus ietekmējot tautsaimniecību. Pirmkārt, euro zona piedzīvoja nepieredzētu negatīvu piegādes šoku virkni, ko radīja pandēmijas izraisītie piegādes ķēžu pārrāvumi, Krievijas nepamatotais iebrukums Ukrainā un tam sekojošā enerģijas krīze. Tas būtiski palielināja visu tautsaimniecības nozaru resursu izmaksas. Otrkārt, bija vērojams pozitīvs pieprasījuma šoks, ko izraisīja tautsaimniecības atkalatvēršanās pēc pandēmijas. Tas ļāva uzņēmumiem daudz ātrāk un spēcīgāk nekā iepriekš pārnest augošās izmaksas uz cenām.

Jau 2021. gada beigās paziņojām, ka pakāpeniski samazināsim neto aktīvu iegādes mūsu aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros un 2022. gada marta beigās pārtrauksim iegādes pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros. Taču mūsu vispārējā politikas nostāja joprojām bija ļoti stimulējoša, jo tā bija pielāgota ļoti zemas inflācijas apstākļiem pēdējos 10 gados un deflācijas riskiem pandēmijas sākumā. Tāpēc mēs veicām virkni pasākumu, lai normalizētu šo nostāju un ātri reaģētu uz jauno inflācijas problēmu.

Martā mēs straujāk samazinājām AIP ietvaros veikto neto iegāžu apjomu un aprīlī paziņojām par to gaidāmo pārtraukšanu 3. ceturksnī. Jūlijā pirmo reizi 11 gadu laikā mēs paaugstinājām galvenās ECB procentu likmes, turpinot tās būtiski paaugstināt nākamajās monetārās politikas sanāksmēs. Šīs korekcijas temps bija svarīgs signāls sabiedrībai par mūsu apņemšanos samazināt inflāciju. Tas palīdzēja stabilizēt inflācijas gaidas pat inflācijas kāpuma apstākļos.

Vienlaikus mēs rīkojāmies, lai nodrošinātu, ka, normalizējot monetāro politiku, arī turpmāk notiktu raita politikas nostājas transmisija ar finanšu tirgu starpniecību visā euro zonā. Tas tika panākts ar diviem galvenajiem pasākumiem. Pirmkārt, mēs nolēmām izmantot elastīgu pieeju, PĀAIP portfelī atkārtoti ieguldot vērtspapīrus, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, lai novērstu ar pandēmiju saistītos monetārās politikas transmisijas mehānismu apdraudošos riskus. Otrkārt, mēs izveidojām jaunu Transmisijas aizsardzības instrumentu.

Taču, attīstoties inflācijas perspektīvai, kļuva skaidrs, ka pamatā neitrālas monetārās politikas nostājas panākšana pati par sevi nebūs pietiekama. Tika prognozēts, ka inflācija pārāk būtiski pārsniegs mūsu vidējā termiņa 2 % mērķrādītāju pārāk ilgu laiku, un bija vērojamas pazīmes, ka tā kļūst noturīgāka, paplašinoties cenu spiedienam un nostiprinoties pamatā esošajai inflācijai. Šādā situācijā bija jāpaaugstina procentu likmes līdz ierobežojošam līmenim un jāsamazina pieprasījums.

Tāpēc decembrī pēc gada pēdējās monetārās politikas sanāksmes mēs paziņojām, ka procentu likmes joprojām vajadzētu būtiski paaugstināt stabilā tempā, lai sasniegtu līmeni, kas ir pietiekami ierobežojošs, lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu mērķrādītājam atbilstošā līmenī. Vienlaikus mēs norādījām, ka, lai gan galvenās ECB procentu likmes ir mūsu primārais monetārās politikas nostājas noteikšanas instruments, mēs ar 2023. gada martu sāksim samazināt AIP vērtspapīru portfeli mērenā un prognozējamā tempā. Pirms tam oktobrī nolēmām arī pārkalibrēt trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma noteikumus un nosacījumus, novēršot šķēršļus brīvprātīgai neatmaksāto līdzekļu pirmstermiņa atmaksai. No jūnija beigām (kad beidzās neto aktīvu iegādes) līdz decembra beigām mūsu bilancē esošie monetārās politikas aktīvi samazinājās aptuveni par 830 mljrd. euro, tam veicinot bilances normalizēšanos.

Papildus pasākumiem cīņā pret augsto inflāciju mēs turpinājām pētīt un novērst klimata pārmaiņu izraisītus plašākus draudus mūsu pilnvaru īstenošanai. 2022. gadā mēs spērām turpmākus soļus, lai klimata pārmaiņu apsvērumus iekļautu mūsu monetārās politikas operācijās. Tas ietvēra pirmā klimata pārmaiņu stresa testa veikšanu attiecībā uz vairākiem finanšu riska darījumiem mūsu bilancē un progresu klimata pārmaiņu ietekmes atspoguļošanā mūsu makroekonomiskajā modelēšanā. Ar oktobri mēs sākām dekarbonizēt uzņēmumu obligāciju turējumus mūsu monetārās politikas portfeļos, orientējot tos uz emitentiem ar labākiem klimata rādītājiem. Mēs arī nolēmām ierobežot to aktīvu īpatsvaru, kurus emitējušas nefinanšu sabiedrības ar lielu oglekļa pēdu un kurus darījuma partneri varēs sniegt kā nodrošinājumu, aizņemoties no Eurosistēmas.

2022. gadā mēs turpinājām centienus saglabāt vadošo lomu maksājumu sistēmu un tirgus infrastruktūru tehnoloģiju attīstības jomā. Tas ietvēra sagatavošanās darbus pārejai no TARGET2 uz jaunu, modernizētu reālā laika bruto norēķinu sistēmu, kā arī vairākus pasākumus, lai nodrošinātu maksājumu pakalpojumu sniedzēju sasniedzamību visā Eiropā TARGET ātro maksājumu norēķinu (TIPS) sistēmā. Ātro maksājumu darījumi, kas veikti, izmantojot TIPS, 2022. gadā palielinājās 17 reižu salīdzinājumā ar 2021. gadu.

Šajā gadā arī tika atzīmēta 20. gadadiena kopš euro banknošu un monētu ieviešanas, kas bija pagrieziena punkts Eiropas vēsturē un taustāms Eiropas integrācijas simbols. Arī pašlaik Eiropas iedzīvotāju vidū skaidrā nauda joprojām ir visbiežāk izmantotais maksāšanas līdzeklis, veidojot gandrīz 60 % maksājumu, un nav šaubu, ka tai arī turpmāk būs svarīga loma cilvēku dzīvē. Taču, tautsaimniecībai kļūstot arvien digitalizētākai, mums jānodrošina Eiropas iedzīvotājiem pieeja arī drošām, efektīvām un ērtām digitālo maksājumu metodēm. Tāpēc Eurosistēma pēta iespēju emitēt digitālo euro. Pašreizējā izpētes posmā Eurosistēma 2022. gadā vienojās par galvenajiem digitālā euro izmantošanas veidiem un pieņēma vairākus būtiskus lēmumus par digitālā euro izstrādi.

Gada beigās euro zona atkal paplašinājās, Horvātijai 2023. gada 1. janvārī kļūstot par jaunāko dalībvalsti. Tas liecina, ka euro joprojām ir pievilcīga valūta, kas nodrošina stabilitāti valstīm, kuras to ieviesušas.

Nekas no iepriekš minētā nebūtu iespējams bez ECB darbinieku mērķtiecīgajiem centieniem un viņu kolektīvās apņēmības kalpot Eiropas iedzīvotājiem.

Frankfurtē pie Mainas 2023. gada maijā

Kristīne Lagarda (Christine Lagarde)

Prezidente

Gads skaitļos

1. Augsta inflācija augošas nenoteiktības un lēnākas tautsaimniecības izaugsmes apstākļos

Globālā izaugsme 2022. gadā palēninājās. Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija un stingrāki finanšu nosacījumi nelabvēlīgi ietekmēja gan attīstītās, gan jaunās tirgus ekonomikas valstis. Globālais inflācijas spiediens būtiski palielinājās. To veicināja augstās un svārstīgās izejvielu cenas, globālās piegādes problēmas un ierobežotais darbaspēka piedāvājums. Euro kurss samazinājās attiecībā pret ASV dolāru, turpretī palielinājās attiecībā pret daudzām citām valūtām un tādējādi bija stabilāks nominālajā efektīvajā izteiksmē.

Inflācija euro zonā pieauga no 2.6 % 2021. gadā līdz 8.4 % 2022. gadā. Šis pieaugums galvenokārt atspoguļoja enerģijas un pārtikas cenu straujo kāpumu, kuru izraisīja karš Ukrainā. Agrākās piegādes problēmas un zināms atliktais pieprasījums, kas saglabājies koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas ietekmē, kopā ar enerģijas cenu kāpuma izraisītajām augstajām ražošanas resursu izmaksām palielināja cenu spiedienu daudzās tautsaimniecības nozarēs. Pēc spēcīga 1. pusgada, kad īpaši pakalpojumu sektoru labvēlīgi ietekmēja ar pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšana, izaugsme euro zonā palēninājās galvenokārt Ukrainā notiekošā kara ietekmē.

1.1. Ekonomiskās aktivitātes vājināšanās attīstītajās un jaunajās tirgus ekonomikas valstīs

Tā kā Krievijas un Ukrainas karš un citi ģeopolitiskie faktori izraisīja nenoteiktību, palielinājās inflācija un kļuva stingrāki finanšu nosacījumi, pasaules tautsaimniecības izaugsme samazinājās no 6.4 % 2021. gadā līdz 3.4 % 2022. gadā. Palēninājums bija plaši vērojams attīstītajās un jaunajās tirgus ekonomikas valstīs (1.1. att., a) panelis). Tas notika pēc spēcīgas atveseļošanās 2021. gadā galvenokārt ar pandēmiju saistīto ierobežojumu atvieglošanas un globālā pieprasījuma turpmāka kāpuma ietekmē. 2022. gada sākumā karš Ukrainā radīja vēl vienu būtisku šoku, kas skāra pasaules tautsaimniecību. Tas izraisīja izejvielu cenu strauju kāpumu un ļoti lielu svārstīgumu, kā arī mazināja pārtikas nodrošinājumu, īpaši jaunajās tirgus ekonomikas valstīs. Enerģijas un pārtikas cenu kāpums pastiprināja inflācijas spiedienu pasaules mērogā, mazinot mājsaimniecību reālos rīcībā esošos ienākumus un liekot centrālajām bankām strauji noteikt ierobežojošāku monetāro politiku. Procentu likmēm palielinoties, akciju tirgus novērtējumam sarūkot un vēlmei izvairīties no riska paaugstinoties, globālie finanšu nosacījumi kļuva daudz stingrāki.

1.1. attēls

Globālās IKP un tirdzniecības norises

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Pasaules tirdzniecības izaugsme 2022. gadā saruka, lai gan tā joprojām pārsniedza vēsturisko vidējo rādītāju (1.1. att., b) panelis). Sarukumu galvenokārt izraisīja vāja apstrādes rūpniecības aktivitāte. Pasaules tirdzniecība 1. pusgadā joprojām bija samērā noturīga, jo Krievijas un Ukrainas kara sekas un ieilgušās globālās piegādes problēmas daļēji kompensēja atveseļošanās ceļošanas un pārvadājumu pakalpojumu jomā, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika atviegloti. Tomēr 2. pusgadā tirdzniecība būtiski samazinājās, īpaši atspoguļojot mazāku importa apjomu no jaunajām tirgus ekonomikas valstīm. Lai gan integrācija globālajās vērtību ķēdēs kopš globālās finanšu krīzes ir stagnējusi, pandēmijas un ģeopolitiskās norises ir palielinājušas uzņēmumu stimulus atjaunot iekšzemes ražošanu un dažādot piegādātājus. Nākotnē tas varētu izraisīt globālo vērtību ķēžu fragmentāciju.

Kā atspoguļots gan kopējās inflācijas rādītājos, gan inflācijas rādītājos, kuri neietver enerģijas un pārtikas cenas, globālais inflācijas spiediens 2022. gadā būtiski pieauga (1.2. att.). Inflācijas spiedienu veicināja augstās un svārstīgās izejvielu cenas, globālās piegādes problēmas, ilgstošā ietekme, kuru radīja atkalatvēršanās pēc pandēmijas, un ierobežotais darbaspēka piedāvājums. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs kopējā inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni (kopumā 10.7 %) un pēc tam sāka samazināties. Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) sasniedza augstāko līmeni tajā pašā mēnesī (7.8 %). Vairākumā valstu straujais inflācijas kāpums 1. pusgadā galvenokārt atspoguļoja augstākas izejvielu cenas. Inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) palielināšanās gada atlikušajos mēnešos liecināja, ka inflācijas spiediens bija kļuvis arvien plašāks gan attīstītajās, gan jaunajās tirgus ekonomikas valstīs. Pamatinflācijas spiedienu veicināja arī augošais darba samaksas spiediens, jo, neraugoties uz pasaules ekonomiskās aktivitātes kritumu, darbaspēka piedāvājums nozīmīgākajās attīstītajās valstīs joprojām bija ierobežots.

1.2. attēls

OECD inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; mēneša dati)

Enerģijas cenas 2022. gada laikā krasi pieauga, bet, tuvojoties gada beigām, nedaudz samazinājās. Naftas cenas palielinājās par 6 %. To noteica piegādes pārrāvumi, kurus galvenokārt radīja Krievijas iebrukums Ukrainā un kuri pavasarī izraisīja naftas cenu strauju kāpumu. Piegādes pārrāvumus daļēji kompensēja zemāks pieprasījums pasaules tautsaimniecības izaugsmes tempa krituma un Ķīnā valdošo pārvietošanās ierobežojumu apstākļos. Iebrukums Ukrainā un gāzes piegāžu samazināšanās Eiropai izraisīja arī nepieredzētu Eiropas gāzes cenu kāpumu: tūlīt pēc Krievijas uzbrukuma gāzes cenas pieauga vairāk nekā par 240 % salīdzinājumā ar gada sākumu. Gāzes cenu straujā palielināšanās būtiski ietekmēja Eiropas enerģijas cenas kopumā, jo tā izraisīja arī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu pieaugumu. Gāzes cenas 4. ceturksnī samazinājās, jo lielāks sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) imports un gāzes taupīšanas pasākumi nozīmēja, ka apkures sezonas sākumā ES bija lieli gāzes krājumi, tādējādi gāzes cenas 2022. gada beigās bija ļoti līdzīgas līmenim, kāds bija pirms iebrukuma, taču tās joprojām bija par 14 % augstākas nekā gada sākumā.

Euro kurss attiecībā pret ASV dolāru 2022. gadā samazinājās par 6 %, bet nominālajā efektīvajā izteiksmē bija stabilāks (+ 0,8 %), lai gan gada laikā bija vērojamas būtiskas atšķirības. Dolāra kurss palielinājās attiecībā pret lielāko daļu citu valūtu, jo ASV Federālo rezervju sistēma noteica ierobežojošāku monetāro politiku un globālā riska noskaņojums bija zems. Arī euro tika pakļauts spiedienam, kuru radīja augstās enerģijas cenas un euro zonas tautsaimniecības perspektīvas pasliktināšanās. Tomēr euro kurss palielinājās attiecībā pret citām nozīmīgām valūtām, piemēram, Lielbritānijas sterliņu mārciņu, Japānas jenu un Ķīnas renminbi.

Augstas nenoteiktības apstākļos būtiskākie riski, kas apdraudēja pasaules tautsaimniecības izaugsmes perspektīvu 2022. gada beigās, ietvēra lielāku Ukrainā notiekošā kara ietekmi, Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes būtiskākas palēnināšanās ietekmi un stingrākus finanšu nosacījumus saistībā ar monetārās politikas stimulu straujāku atcelšanu nozīmīgākajās attīstītajās valstīs. Tika uzskatīts, ka stingrāki finanšu nosacījumi var izraisīt būtiskāku kapitāla aizplūšanu no jaunajām tirgus ekonomikas valstīm un traucēt finanšu tirgu darbību. Turklāt pasaules izejvielu tirgi joprojām bija jutīgi pret piegāžu riskiem. Augstākas izejvielu cenas un spēcīgāka transmisija uz patēriņa cenu inflāciju būtiskāk samazinātu pirktspēju un varētu negatīvi ietekmēt globālo pieprasījumu. Jauns spiediens globālajās piegādes ķēdēs un arvien lielāka pasaules tirdzniecības sistēmas fragmentācija varētu arī kavēt izaugsmi un veicināt inflāciju.

1.2. Izaugsme euro zonā 2022. gada laikā būtiski pavājinājās

Pēc tam, kad euro zonas reālais IKP 2021. gadā bija pieaudzis par 5.3 %, 2022. gadā tas palielinājās par 3.5 %, jo tautsaimniecība atveseļojās no recesijas, kas bija saistīta ar pandēmiju (1.3. att.). Izaugsme 2022. gadā galvenokārt atspoguļoja stabilu iekšzemes pieprasījuma devumu. Līdz gada beigām izlaide euro zonā par 2.4 % pārsniedza līmeni, kāds bija pirms pandēmijas, t. i., salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni. Tomēr izaugsmes rādītāji dažādās valstīs būtiski atšķīrās, atspoguļojot atšķirīgās ekonomiskās struktūras un to, cik lielā mērā atsevišķas valstis guva labumu no pakalpojumu nozares atkalatvēršanās un cik lielā mērā tās ietekmēja Krievijas iebrukums Ukrainā. Tā kā 1. pusgadā vērojamā spēcīgā kontaktintensīvo pakalpojumu pieprasījuma atjaunošanās zaudēja sparu, enerģijas cenu kāpums sāka mazināt izdevumus un ražošanu visā tautsaimniecībā. Euro zonā bija jūtama arī globālā pieprasījuma vājināšanās un daudzās lielākajās tautsaimniecībās noteiktās ierobežojošākās monetārās politikas ietekme augstas ekonomiskās nenoteiktības un uzņēmumu, kā arī mājsaimniecību konfidences krituma apstākļos.

1.3. attēls

Euro zonas reālais IKP

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

2022. gadā monetārās politikas atbalsts tika atcelts, savukārt fiskālā politika bija vērsta uz aizsardzību pret enerģijas cenu kāpumu. Lai gan monetārās politikas nostājas normalizēšanās sākās 2021. gada decembrī, monetārā politika kopumā bija stimulējoša, īpaši 1. pusgadā. Tomēr 2. pusgadā monetārās politikas atbalsts tika strauji atcelts nepieredzēti lielos soļos (sk. 2.1. iedaļu). Euro zonas valstu valdības ieviesa fiskālās politikas pasākumus, lai mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi. Pasākumi lielākoties bija neorientēti uz konkrētu mērķi, nevis bija primāri vērsti uz visneaizsargātāko mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību. Aptuveni puse pasākumu ietekmēja enerģijas patēriņa robežizmaksas un nebija pielāgoti tam, lai saglabātu stimulus patērēt mazāk enerģijas. Vienlaikus turpinājās strukturālās politikas īstenošana, lai palielinātu euro zonas izaugsmes potenciālu. Valstu ieguldījumu un strukturālo reformu plānu pastāvīgā īstenošana saskaņā ar "Nākamās paaudzes ES" (NGEU) programmu deva svarīgu ieguldījumu šo mērķu īstenošanā.

Privātā patēriņa pieaugums 2022. gadā bija noturīgs, jo darba ienākumi saglabājās stabili un ietaupījumi veicināja atlikto pieprasījumu (1.4. att.). Pozitīvā dinamika balstījās galvenokārt uz pakalpojumu patēriņu, kas krasi pieauga pēc to ierobežojumu atcelšanas, kuri bija noteikti saistībā ar pandēmiju. Tomēr privātā patēriņa izaugsme gada gaitā palēninājās. To noteica mazie izdevumi par īslaicīga lietojuma precēm reālo rīcībā esošo ienākumu kāpuma samazināšanās un ieilgušās nenoteiktības apstākļos. Kopumā mājsaimniecību izdevumi 2022. gadā palielinājās par 4.3 %. Spēcīgā nodarbinātības kāpuma un darba samaksas pakāpeniskās palielināšanās apstākļos rīcībā esošo ienākumu pieaugumu 2022. gadā galvenokārt noteica darba ienākumi, ko patēriņa jomā parasti izmanto vairāk nekā citus ienākumu avotus. Tomēr gada beigās inflācijas palielināšanās arvien vairāk mazināja reālos rīcībā esošos ienākumus, atsverot noturīgā darba tirgus un fiskālā atbalsta labvēlīgo ietekmi.

1.4. attēls

Euro zonas reālais privātais patēriņš

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Ar būvniecību nesaistīto ieguldījumu kāpums, kas ir privāto nemājokļu ieguldījumu rādītājs, 2022. gadā būtiski svārstījās (1.5. att.).^[1] Neietverot īpaši svārstīgo Īrijas nemateriālo ieguldījumu komponentu^[2], ar būvniecību nesaistīto ieguldījumu kāpums gada gaitā samazinājās. Gada sākums bija tiem labvēlīgs; to veicināja augstais pieprasījums, stabila uzņēmumu peļņa un labvēlīgie finansēšanas nosacījumi ar pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšanas apstākļos. Tomēr Krievijas izvērstais karš Ukrainā un ar to saistītā enerģijas krīze kopā ar monetārās politikas stimulu samazināšanu nozīmēja enerģijas un finansējuma izmaksu kāpumu uzņēmumiem. Vienlaikus ar iekšzemes un globālā pieprasījuma mazināšanos augstas nenoteiktības vidē tas mazināja stimulus ieguldīt. Ar būvniecību nesaistīto ieguldījumu līmenis 2022. gada beigās bija daudz zemāks par 2019. gada 4. ceturkšņa līmeni. To veicināja būtisks nemateriālo ieguldījumu kāpums. Neietverot Īrijas nemateriālos ieguldījumus, tie 2020. gada beigās jau bija atgriezušies iepriekšējā līmenī. Kopumā ar būvniecību nesaistītie ieguldījumi 2022. gadā palielinājās par 5.2 %.

1.5. attēls

Euro zonas reālie ieguldījumi

(ceturkšņa pārmaiņas; %; devums; procentu punktos)

Ieguldījumi mājokļos 2022. gada 1. ceturksnī strauji pieauga, jo mājokļu pieprasījumu uzturēja labvēlīgi finansēšanas nosacījumi, liela uzkrājumu apjoma veidošana un ienākumu atbalsta pasākumi. Tomēr turpmākajos ceturkšņos tie samazinājās, jo augošo hipotekāro kredītu procentu likmju un ar Ukrainā notiekošo karu saistītās nenoteiktības ietekmē saruka pieprasījums, savukārt piedāvājumu negatīvi ietekmēja strauji augošās izmaksas, kuras izraisīja materiālu un darbaspēka trūkums. 2022. gada beigās ieguldījumi mājokļos bija aptuveni 3 % virs līmeņa, kāds bija pirms pandēmijas; kopumā 2022. gadā tie palielinājās par 1.1 %.

Euro zonas preču tirdzniecības bilance 2022. gadā kļuva negatīva; to galvenokārt noteica augstākas enerģijas importa izmaksas un sliktāki eksporta rādītāji. Runājot par importu, vienlaikus ar stabilo izaugsmi, ko veicināja enerģijas krājumu veidošana un starppatēriņa preču importa pieaugums, bija vērojams straujš cenu kāpums, īpaši enerģijas importa jomā. Preču eksportu kavēja piegādes ķēžu problēmu atkārtota pastiprināšanās 2022. gada 1. pusgadā. Pēc tam, globālajam pieprasījumam vājinoties, preču eksports saglabājās mērens, savukārt piegādes ķēžu problēmas uzlabojās vien pakāpeniski. Turpretī ar pandēmiju saistīto ierobežojumu atvieglošana un pakāpeniska atcelšana labvēlīgi ietekmēja pakalpojumu, īpaši tūrisma pakalpojumu, eksportu. Tirdzniecības devums euro zonas IKP pieaugumā 2022. gadā kopumā bija neitrāls.

Darba tirgus

Līdz ar euro zonas ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos turpinājās darba tirgus spēcīga atveseļošanās no pandēmijas. Līdz 2022. gada 4. ceturksnim kopējā nodarbinātība un nostrādāto stundu kopskaits bija pārsnieguši 2019. gada 4. ceturkšņa līmeni attiecīgi par 2.3 % un 0.6 % (1.6. att.). Darbaspēka līdzdalības līmenis 15–74 gadu vecuma grupā 2022. gada 4. ceturksnī palielinājās līdz 65.2 % un bija par 0.5 procentu punktiem augstāks nekā 2019. gada 4. ceturksnī. Atbilstoši nodarbinātības kāpumam bezdarba līmenis turpināja samazināties: no 6.9 % 2022. gada janvārī (jau vēsturiski zema līmeņa) līdz 6.7 % 2022. gada beigās (1.7. att.). Samazinājās darbvietu saglabāšanas shēmu izmantošana. Krīzes laikā ar tām ierobežoja atlaišanu no darba, un darba ņēmēji saskaņā ar šādām shēmām lielā mērā atsāka strādāt savu parasto darba laiku.

1.6. attēls

Nodarbinātība, nostrādāto stundu skaits un darbaspēka līdzdalības līmenis

(kreisā ass: indekss, 2019. g. 4. cet. = 100; labā ass: darbspējas vecuma iedzīvotāji; %)

1.7. attēls

Bezdarbs un darbaspēks

(kreisā ass: pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni; %; devums; procentu punktos; labā ass: darbaspēks; %)

Neraugoties uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā, euro zonas darba tirgus 2022. gadā kopumā saglabāja noturību; par to liecina arī joprojām augstais brīvo darbvietu līmenis gada beigās. Tomēr darba tirgus norises un darbaspēka pieprasījuma apsekojumu rādītāji 2. pusgadā samazinājās. Lai labāk izprastu tādu faktoru atšķirības un līdzības, kuri nosaka atveseļošanos no pandēmijas, kā arī nodarbinātības un darba samaksas norišu perspektīvas, 1. ielikumā salīdzinātas darba tirgus norises ASV un euro zonā.

1.3. Fiskālās politikas pasākumi dzīves dārdzības krīzes novēršanai

Euro zonas valstu valdības 2022. gadā jau trešo gadu pēc kārtas saskārās ar jaunām grūtībām, kuru risināšanai bija nepieciešama reaģējoša fiskālā politika. Euro zonas valdības budžeta deficīta rādītājs no 5.1 % no IKP 2021. gadā samazinājās līdz 3.5 % no IKP 2022. gadā (1.8. att.), jo ar pandēmiju saistītie atbalsta pasākumi vairs netika īstenoti un tos tikai daļēji kompensēja jauni atbalsta pasākumi. Jauno atbalsta pasākumu mērķis bija novērst enerģijas cenu kāpumu un tā sekas, proti, paaugstinātu dzīves dārdzību mājsaimniecībām un augstākas izmaksas uzņēmumiem. Mazākā mērā tie arī finansēja izdevumus, kas saistīti ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā. Tādas pašas norises atspoguļojas fiskālajā nostājā, kas 2022. gadā otro gadu pēc kārtas kļuva nedaudz stingrāka.^[3] Tomēr, kā redzams turpmākajā attēlā, tikai nedaudz vairāk kā trešdaļa no 2020. gadā novērotās stingrības mazināšanās līdz šim ir pavērsta pretējā virzienā.

1.8. attēls

Euro zonas valstu valdības budžeta bilance un fiskālā nostāja

(% no IKP)

Kad enerģijas cenas 2021. gada beigās sāka palielināties straujāk, euro zonas valstu valdības ieviesa atbalsta pasākumus aptuveni 0.2 % apmērā no IKP. Tie ietvēra subsīdijas, netiešo nodokļu pazemināšanu un transfertus mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā valdības strauji palielināja šo pasākumu apjomu līdz aptuveni 1.9 % no IKP (1.9. att.), ietverot arī kapitāla transfertus enerģijas ražošanas uzņēmumiem. Turklāt ar bēgļiem saistīto un militāro izdevumu ietekmē tās palielināja valdības atbalstu par 0.2 % no IKP. Enerģijas un inflācijas atbalsta pasākumus tikai nedaudz kompensēja jauni finansēšanas pasākumi, piemēram, tiešo nodokļu paaugstināšana enerģijas ražotājiem, kas gūst lielu negaidītu papildu peļņu. Tas nozīmēja, ka enerģijas un inflācijas atbalsta pasākumu neto ietekme uz budžetu joprojām bija būtiska (aptuveni 1.7 % no IKP). Tādējādi bruto diskrecionārais atbalsts (enerģijas un inflācijas atbalsts un ar bēgļiem saistītie un militārie izdevumi) kopumā bija 2.1 % no euro zonas IKP un, neietverot jauno finansējumu, 1.9 % no IKP (1.10. att.).

1.9. attēls

Euro zonas budžeta atbalsts saistībā ar augstajām enerģijas cenām un inflāciju

(% no IKP; līmenis gadā)

1.10. attēls

Euro zonas budžeta atbalsts saistībā ar augstajām enerģijas cenām, inflāciju un Krievijas izvērsto karu Ukrainā

(% no 2022. gada IKP; līmenis gadā)

Atbalsta pasākumiem vajadzētu būt īslaicīgiem, orientētiem uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī pielāgotiem, lai saglabātu stimulus patērēt mazāk enerģijas. Fiskālie pasākumi, kuri neatbilst šiem principiem, visticamāk, pastiprinās inflācijas spiedienu, radot nepieciešamību pēc spēcīgākas monetārās politikas reakcijas, un nelabvēlīgi ietekmēs valstu finanses. Ņemot vērā to, ka tikai neliela šo pasākumu daļa bija mērķorientēta (saskaņā ar Eurosistēmas speciālistu 2022. gada decembra iespēju aplēsēm^[4] – 12 %), ir svarīgi, lai valdības attiecīgi koriģētu šos pasākumus.

Pandēmija, Krievijas karš Ukrainā un fiskālie izdevumi augstās inflācijas kompensēšanai ir secīgi nozīmīgi valsts finanšu satricinājumi. Tie radās apstākļos, kad valdības parāda attiecība pret IKP jau bija paaugstināta. Lai gan pandēmija izraisīja augstas valsts finanšu izmaksas un karš Ukrainā ir pastiprinājis riskus, kuri apdraud tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas, inflācijas šoka neto ietekme uz parāda līmeni nav tik skaidra. Lai gan lielākiem nodokļu ieņēmumiem būs zināma lejupvērsta ietekme uz parāda rādītāju, augsta inflācija ir izraisījusi monetārās politikas normalizāciju un tādējādi arī finansēšanas izmaksu kāpumu. Turklāt valdības izdevumiem ir tendence galu galā izlīdzināties ar ieņēmumiem, savukārt inflācija negatīvi ietekmē izlaides kāpumu.

Spiediens uz valsts finansēm, visticamāk, palielināsies. Papildus augošajām fiskālajām izmaksām, ko rada sabiedrības novecošana, to vienlaikus ar citiem faktoriem noteiks nepieciešamība paātrināt enerģētikas pārkārtošanu un palielināt ieguldījumus zaļākā un digitālākā ekonomikā. Tāpēc ir svarīgi novērst euro zonas valstu finanšu paaugstināto ievainojamību, īstenojot izaugsmi veicinošas reformas un pakāpeniski samazinot augsto parāda rādītāju. Lai to panāktu, turpmākajos gados būs ātri jāīsteno ieguldījumu un strukturālo reformu plāni saskaņā ar programmu "Nākamās paaudzes ES" un piesardzīga fiskālā politika.

1.4. Straujš euro zonas inflācijas kāpums

Euro zonas kopējā inflācija, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), 2022. gadā vidēji bija 8.4 % – daudz augstāka nekā 2.6 % vidēji 2021. gadā. Inflācija strauji palielinājās visu gadu, pēdējos mēnešos sasniedzot augstu līmeni (aptuveni 10 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu). Enerģijas cenas bija vissvarīgākais kopējās inflācijas kāpumu noteicošais komponents, un arī pārtikas cenas pieauga arvien straujāk, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā februārī. Turklāt rūpniecības preču pastāvīgās piegādes problēmas, pieprasījuma atjaunošanās pēc tam, kad tika atviegloti ar pandēmiju saistītie ierobežojumi, īpaši pakalpojumu sektorā, un euro kursa kritums pastiprināja inflācijas spiedienu (1.11. att.). Kopumā cenu spiediens skar arvien vairāk nozaru; tas ir daļēji saistīts ar augsto enerģijas izmaksu netiešo ietekmi visā tautsaimniecībā. Euro zonas valstu inflācijas līmeņu atšķirības arī būtiski palielinājās, lielākoties atspoguļojot izejvielu un enerģijas cenu izraisīto šoku atšķirīgo ietekmi. Vairākums pamatinflācijas rādītāju gada laikā būtiski pieauga. 2022. gada beigās tika gaidīts, ka faktori, kas noteica inflācijas straujo kāpumu, izzudīs un inflācija 2023. gada laikā mazināsies.

1.11. attēls

Kopējā inflācija un tās galvenie komponenti

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Gandrīz pusi no kopējās inflācijas kāpuma 2022. gada gaitā tieši noteica enerģijas cenu komponenta pārmaiņas. Enerģijas cenu inflācija bija augsta jau gada sākumā, bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pieauga vēl krasāk, jo pastāvēja bažas par to, ka varētu tikt traucēta enerģijas piegāde. Oktobrī enerģijas cenu inflācija bija 41.5 %, un to lielā mērā veicināja gāzes un elektroenerģijas cenas, kuru pamatā esošās vairumtirdzniecības cenas vairs nebija saistītas ar naftas cenām. Valdības veica apjomīgus fiskālos pasākumus, kas palīdzēja nedaudz mazināt augošo enerģijas cenu īstermiņa ietekmi (sk. 1.3. iedaļu). Šo pasākumu atšķirīgā intensitāte veicināja enerģijas cenu inflācijas atšķirības euro zonas valstīs, un Baltijas valstīs bija visaugstākie rādītāji. Straujais enerģijas izmaksu kāpums arī radīja būtisku augšupvērstu spiedienu uz pārtikas cenām, ietekmējot tās ar atšķirīgu laika nobīdi. Karš Ukrainā pārtikas cenas ietekmēja arī tiešākā veidā, jo gan Krievija, gan Ukraina ir nozīmīgas labības un mēslošanas līdzekļu ražošanā izmantoto minerālu eksportētājas.^[5] Kopējās pārtikas cenu inflācijas devums kopējā SPCI inflācijā 2022. gada decembrī sasniedza 2.9 procentu punktus – būtiski virs 2021. gada līmeņa, atspoguļojot gan neapstrādātās, gan apstrādātās pārtikas komponentu pieaugumu.

Pamatinflācijas rādītāji 2022. gada gaitā būtiski palielinājās, lai gan dažas pazīmes liecināja, ka gada beigās tie izlīdzinājās. SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) jau gada sākumā pārsniedza ECB noteikto inflācijas mērķrādītāju (2.3 %) un decembrī pieauga līdz 5.2 %. Neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācija 2022. gadā pieauga vidēji līdz 4.6 %, savukārt pakalpojumu cenu inflācija sasniedza 3.5 %. Cenu spiedienu lielākoties izraisīja tie paši faktori: ļoti spēcīgs resursu izmaksu kāpums, kas daļēji saistīts ar enerģijas izejvielu cenu pieaugumu, un ar pandēmiju saistītie faktori, piemēram, globālās piegādes problēmas un atkalatvēršanās ietekme. Inflācijas spiedienu veicināja arī euro kursa kritums, kas bija vērojams gandrīz visu gadu. Tā kā piegādes ķēdes pārrāvumi 2022. gada 2. pusgadā pakāpeniski mazinājās un izejvielu cenas saruka, pēc vasaras spiediens cenu noteikšanas ķēdes sākuma posmos kļuva mērenāks. Tomēr novēlotā ietekme saglabāja augstu inflācijas līmeni. Pēc to ierobežojumu atcelšanas, kuri bija saistīti ar pandēmiju, atliktais pieprasījums veicināja labvēlīgu cenu noteikšanas vidi uzņēmumiem, īpaši kontaktintensīvo pakalpojumu jomā. Kopumā cenu spiediens kļuva arvien noturīgāks un plašāks. Tāpēc palielinājās visi pamatinflācijas rādītāji.

Euro zonas iekšzemes cenu spiediens, ko mēra ar IKP deflatora pieaugumu, 2022. gadā vidēji palielinājās par 4.7 %, turpinot 2021. gadā sākto virzību (1.12. att.). Darba samaksas pārmaiņu radītais spiediens 1. pusgadā joprojām bija mērens, taču gada beigās kļuva spēcīgāks. Viena nodarbinātā atlīdzības gada pieaugums 2022. gadā palielinājās, vidēji sasniedzot 4.5 % (2021. gadā – 3.9 % un periodā pirms pandēmijas (no 2015. gada līdz 2019. gadam) – vidēji 1.7 %). Pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu daļēji noteica vidējā nostrādāto stundu skaita palielināšanās, mazinoties darbvietu saglabāšanas shēmu ietekmei. Vienošanās ceļā noteiktā darba samaksa, ko mazāk skāra valdības pasākumu ietekme, 2022. gadā palielinājās vidēji par 2.8 % (nedaudz mazāk par faktisko darba samaksas kāpumu), atspoguļojot darba samaksas spiediena pastiprināšanos gada beigās. Inflācijas kompensācija 2022. gada laikā kļuva par arvien nozīmīgāku aspektu, kas jāņem vērā, nosakot darba samaksu vienošanās ceļā, īpaši tāpēc, ka darba tirgus joprojām bija spēcīgs. Lielākas darbaspēka izmaksas zināmā mērā kompensēja darba ražīguma kāpums. Produkcijas vienības peļņa dažādās nozarēs pozitīvi ietekmēja IKP deflatoru gada gaitā. Tas liecina, ka uzņēmumi resursu izmaksu pieaugumu varēja iekļaut pārdošanas cenās.

1.12. attēls

IKP deflatora dalījums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Profesionālo prognozētāju ilgāka termiņa inflācijas gaidas, kas 2021. gada beigās bija 1.9 %, gada laikā nedaudz palielinājās, 2022. gada 4. ceturksnī sasniedzot 2.2 % (1.13. att.). Citi apsekojumu, piemēram, ECB Survey of Monetary Analysts un Consensus Economics, dati arī liecināja, ka ilgāka termiņa inflācijas gaidas stabilizējušās 2 % līmenī vai nedaudz virs tā, neraugoties uz augstākām īsāka termiņa gaidām. Uz tirgus instrumentiem balstītie ilgāka termiņa inflācijas kompensācijas rādītāji, īpaši piecu gadu inflācijai piesaistīto mijmaiņas darījumu procentu likme, kas aprēķināta pēc pieciem gadiem nākotnē, gada sākumā samazinājās, gaidot ierobežojošāku monetāro politiku, bet pēc Krievijas un Ukrainas kara sākšanās pakāpeniski palielinājās, decembra beigās sasniedzot 2.38 %. Tomēr ir svarīgi minēt, ka uz tirgus instrumentiem balstītie inflācijas kompensācijas rādītāji nav vienkāršs tirgus dalībnieku faktisko inflācijas gaidu rādītājs, jo tie ietver riska prēmijas, kas kompensē inflācijas nenoteiktību.

1.13. attēlsUz apsekojumiem un tirgus instrumentiem balstītie inflācijas gaidu rādītāji

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

1.5. Stingrāki kreditēšanas un finansēšanas nosacījumi līdz ar monetārās politikas normalizēšanos

Pieaugot inflācijas spiedienam visā tautsaimniecībā (sk. 1.4. iedaļu), ECB 2022. gadā apņēmīgi rīkojās, lai normalizētu monetāro politiku un novērstu to, ka ilgāka termiņa inflācijas gaidas kļūst nevadāmas un pārsniedz 2 % mērķrādītāju (sk. 2.1. iedaļu). Bezriska ilgtermiņa procentu likmes bija svārstīgākas nekā 2021. gadā, un to daļēji noteica ļoti liela nenoteiktība par inflāciju un monetāro iestāžu reakcija visā pasaulē, t. sk. euro zonā. Ilgtermiņa ienesīguma likmes kopumā palielinājās. Euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju ienesīguma likmju vidējais ar IKP svērtais rādītājs bija ļoti līdzīgs bezriska procentu likmes dinamikai (1.14. att.). Valstu līmenī, neraugoties uz nelielām atšķirībām, valdības obligāciju ienesīguma likmju starpību dinamika kopumā bija ierobežota. To daļēji noteica Padomes jūnija paziņojums, ka tā atkārtoti ieguldīs no pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) portfeļa vērtspapīru dzēšanas iegūtos līdzekļus, izmantojot elastīgu pieeju, un transmisijas aizsardzības instrumenta apstiprināšana jūlijā (sk. 2.1. iedaļu). Euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju nominālo ienesīguma likmju vidējais ar IKP svērtais rādītājs 2022. gada 31. decembrī bija 3.26 % – gandrīz par 300 bāzes punktiem augstāks nekā 2021. gada beigās.

1.14. attēls

Ilgtermiņa procentu likmes un aizņemšanās izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām mājokļa iegādei

(gadā; %)

Augstāku procentu likmju un mazāka ilgtermiņa peļņas kāpuma gaidas radīja lejupvērstu spiedienu uz akciju cenām. Kopumā euro zonas kapitāla vērtspapīru cenas bija ļoti svārstīgas un 2022. gadā samazinājās. Euro zonas nefinanšu sabiedrību un banku kapitāla vērtspapīru cenu plašie indeksi (1.15. att.) 2022. gada 31. decembrī bija aptuveni par 16 % un 4.4 % zemāki nekā 2021. gada beigās. Tā kā arī uzņēmumu obligāciju ienesīguma likmes būtiski palielinājās gan investīciju kategorijā, gan augsta ienesīguma kategorijās, euro zonas finansēšanas nosacījumi kļuva daudz stingrāki.

1.15. attēls

Euro zonas un ASV kapitāla vērtspapīru tirgus cenu indeksi

(indekss: 2021. gada 1. janvāris = 100)

Ņemot vērā monetārās politikas normalizēšanos un vispārējās tirgus norises, banku finansējuma izmaksas un banku aizdevumu procentu likmes 2022. gadā krasi pieauga. Banku finansējuma izmaksu kāpumu veicināja banku obligāciju ienesīguma likmju vispārējā augšupvērstā tendence, pakāpeniski augošā atlīdzība par klientu noguldījumiem un trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) noteikumu pārmaiņas gada beigās. Tādējādi nominālās banku aizdevumu procentu likmes 2022. gada laikā pieauga līdz līmenim, kāds pēdējo reizi novērots 2014. gadā. Euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums arī liecināja, ka būtiski stingrāki kļuvuši banku kreditēšanas standarti (t. i., iekšējās pamatnostādnes vai aizdevumu apstiprināšanas kritēriji) aizdevumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto banku aizdevumu kopējā procentu likme 2022. gada beigās bija 2.94 %, tai kopš 2021. gada beigām kopumā palielinoties par 163 bāzes punktiem, un atbilstošā procentu likme nefinanšu sabiedrībām bija 3.41 % (par 205 bāzes punktiem augstāka) (1.14. att.). Skatot šādas norises saistībā ar galveno ECB procentu likmju pārmaiņām, tās kopumā atbilda iepriekšējiem ierobežojošākas monetārās politikas periodiem, un aizdevumu procentu likmju atšķirības dažādās valstīs joprojām bija ierobežotas. Tas liecināja par ECB monetārās politikas pārmaiņu raitu transmisiju visā euro zonā.

Kredītu pieaugums 2022. gada 1. pusgadā palielinājās, bet jaunu aizdevumu pieaugums stingrāku kreditēšanas nosacījumu ietekmē pēc vasaras kļuva mērenāks (1.16. att.). Mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu gada pieauguma temps saruka līdz 3.8 %, atspoguļojot procentu likmju palielināšanos, stingrākus kreditēšanas standartus un zemāku patērētāju konfidenci. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu gada pieauguma temps 2022. gadā turpināja palielināties (līdz 6.3 %), lai gan to noteica atšķirīga dinamika gada gaitā. Nominālais aizdevumu pieaugums bija stabils gandrīz visu gadu, atspoguļojot uzņēmumu nepieciešamību finansēt apgrozāmo kapitālu un krājumus, ņemot vērā ilgstošās piegādes problēmas un augstās izmaksas. Tomēr gada pēdējos mēnešos banku aizdevumu apjoms uzņēmumiem strauji samazinājās, atspoguļojot stingrāku finansēšanas nosacījumu ietekmi uz piedāvājuma un pieprasījuma faktoriem. Parāda vērtspapīri uzņēmumiem bija kļuvuši dārgāki, un to neto emisijas apjoms gada laikā arī saruka. Kopumā nefinanšu sabiedrību ārējā finansējuma neto plūsmas 2022. gadā samazinājās; to galvenokārt noteica uzņēmumu savstarpējo aizdevumu kā finansējuma veida samazināšanās (1.17. att.). Turklāt apsekojums par finansējuma pieejamību uzņēmumiem liecināja, ka uzņēmumi arvien pesimistiskāk uztver ārējā finansējuma avotu lielākās daļas pieejamību nākotnē.

1.16. attēls

M3 pieaugums un nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieaugums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

1.17. attēls

Nefinanšu sabiedrību ārējā finansējuma neto plūsmas

(gada plūsmas; mljrd. euro)

Noguldījumu uzkrāšanas temps kļuva mērenāks salīdzinājumā ar pandēmijas laikā reģistrēto augsto līmeni, un to galvenokārt noteica lielāki izdevumi saistībā ar cenu kāpumu un augstāku atdevi no alternatīviem uzkrājumu veidiem atbilstoši monetārās politikas normalizācijai. Plašās naudas (M3) gada pieaugums 2022. gadā turpināja samazināties (līdz 4.1 %; 1.16. att.), atspoguļojot Eurosistēmas veikto neto aktīvu iegāžu pārtraukšanu jūlijā, kredītu izsniegšanas samazināšanos 2022. gada 4. ceturksnī un neto monetāro aizplūdi uz pārējām pasaules valstīm saistībā ar lielākiem euro zonas enerģijas rēķiniem.

1. ielikums
Darba tirgus norises euro zonā un ASV 2022. gadā

Ņemot vērā augsto nenoteiktību 2022. gadā, darba tirgus analīze bija būtisks elements tautsaimniecības stāvokļa un tās neizmantoto resursu pakāpes novērtēšanā. Šajā ielikumā aplūkotas euro zonas un ASV darba tirgus līdzības un atšķirības, kas novērotas, darba tirgum atveseļojoties no pandēmijas.

Kopējā nostrādāto stundu skaita dinamika

2022. gadā kopējais nostrādāto stundu skaits gan euro zonā, gan ASV atgriezās līmenī, kāds bija pirms pandēmijas, bet atveseļošanās atspoguļoja darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma komponentu atšķirīgās tendences. Lai gan bezdarba līmenis 2022. gadā ASV atgriezās līmenī, kāds bija pirms krīzes, un euro zonā bija pat zemāks par šo līmeni, darbaspēka piedāvājuma ierobežotības pakāpe, ko mēra ar brīvo darbvietu un bezdarba attiecību, ASV bija šķietami spēcīgāka.^[6] Šīs norises var skaidrot gan ar atšķirīgu politikas reakciju uz pandēmiju, gan ar darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma strukturālajām atšķirībām abās tautsaimniecībās.

Darbaspēka pieprasījuma dinamika

Abas tautsaimniecības 2022. gadā atradās dažādos ekonomiskās attīstības cikla posmos. Cikliskais darbaspēka pieprasījums ASV bija spēcīgāks, tāpēc tas daļēji noteica lielāku darbaspēka piedāvājuma ierobežotību. Euro zonā ekonomiskā aktivitāte no pandēmijas laikā sasniegtā zemākā punkta atveseļojās vēlāk nekā ASV. Euro zonas reālais IKP pirmskrīzes līmenī atgriezās 2021. gada 4. ceturksnī, bet ASV pirmskrīzes līmenis tika sasniegts 2021. gada 1. ceturksnī. Tas zināmā mērā atspoguļoja to, ka daudzās euro zonas valstīs pandēmijas otrajā vilnī bija ieviesti stingrāki un plašāki pārvietošanās ierobežojumi nekā ASV, kā arī vakcinācijas ātruma atšķirības. Tomēr svarīgāks faktors bija fiskālo pasākumu atšķirīgais apjoms un mērķis. Fiskālais atbalsts euro zonā bija vērsts uz to, lai mazinātu nodarbinātības kritumu, sniedzot atbalstu uzņēmumiem un ļaujot darboties automātiskajiem stabilizatoriem. ASV fiskālais atbalsts bija lielāks un tiešāk vērsts uz mājsaimniecību ienākumu un līdz ar to patēriņa veicināšanu, izmantojot darba samaksas čekus un lielākus bezdarbnieka pabalstus. Tādējādi privātais patēriņš euro zonā pirmskrīzes līmenī atgriezās pat vēlāk nekā kopējā ekonomiskā aktivitāte, t. i., tikai 2022. gada 2. ceturksnī.

Turklāt strukturālākā skatījumā ASV darba tirgus reakcija uz ekonomiskās attīstības ciklu parasti ir spēcīgāka nekā euro zonas darba tirgum. Mainības (churning) rādītāji liecina, ka ASV darba tirgus ir strukturāli dinamiskāks. Termins "darbaspēka mainība" (labour churn) norāda pakāpi, kādā noteiktā laikposmā darbinieki pamet uzņēmumu vai organizāciju un tiek aizstāti. Aptuvens mainības rādītājs liecina, ka vidēji kopš 21. gs. sākuma mēnesī darbvietu ir mainījuši aptuveni 4 % no visiem ASV strādājošajiem. Euro zonas mainības rādītāji nav pieejami, un vislabāk salīdzināmie statistiskie dati attiecas uz nesen darbu pametušajiem un uzsākušajiem (lai gan tie aptver arī cilvēkus, kas pārgājuši no neaktivitātes/bezdarba uz nodarbinātību un otrādi). Tie īpaši norāda uz darbu uzsākušo personu skaita pieaugumu 2022. gadā, bet ne tik krasu kāpumu kā ASV. Šī dinamika atspoguļojas arī abu tautsaimniecības reģionu brīvo darbvietu līmenī: 2022. gadā šis līmenis ASV bija augstāks nekā euro zonā (euro zonas valstīs bija vērojamas būtiskas atšķirības^[7]), kur galvenā uzmanība bija pievērsta tam, lai noturētie darbinieki atkal strādātu parastajā darba laikā (A att.).

Tādējādi spēcīgāks ASV darba tirgus strukturālais dinamisms radīja spiedienu uz jau tā stabilāku darbaspēka pieprasījumu.

A attēls

Darbaspēka piedāvājuma ierobežotība euro zonā un ASV

(brīvo darbvietu un bezdarba attiecība)

Darbaspēka piedāvājuma dinamika

Pandēmijas krīzes laikā ASV darbaspēka piedāvājums samazinājās vairāk un no zemākā punkta 2020. gada 2. ceturksnī atveseļojās lēnāk nekā euro zonā. Darbaspēka piedāvājuma atveseļošanās tempa atšķirība daļēji bija saistīta ar īstenotās politikas atšķirībām. Pirmkārt, darbaspēka līdzdalības līmeņa atjaunošanās ASV bija lēnāka. Tas daļēji atspoguļo faktu, ka plašāka darbinieku atlaišana ASV lika dažiem strādājošajiem pamest darba tirgu, savukārt samērā dāsnais ienākumu atbalsts ļāva cilvēkiem ilgāk palikt ārpus darba tirgus vai pat palielināt darba samaksu, par kādu viņi būtu gatavi atgriezties darba tirgū. Darbaspēka līdzdalības līmenis ASV 2022. gada gaitā joprojām bija zemāks par līmeni, kāds bija pirms pandēmijas, krasā pretstatā euro zonai, kur līdzdalības līmenis pārsniedza līmeni, kāds bija pirms pandēmijas. Otrkārt, jaunākās darbaspēka līdzdalības norises ir daļēji atkarīgas arī no ilgtermiņa tendencēm. Laika gaitā abās zonās darba tirgū pieaudzis gados vecāku strādājošo īpatsvars, kuri parasti darba tirgū iesaistās mazāk nekā gados jaunāki strādājošie. Eiropā šīs pārmaiņas sakrita ar pozitīvu līdzdalības līmeņa tendenci, ko noteica lielāka sieviešu līdzdalība, un tās tika sekmētas ar pensiju reformām. Šī tendence turpinājās pandēmijas laikā, un gados vecāki strādājošie 2022. gada laikā veicināja darbaspēka līdzdalības līmeņa paaugstināšanos. Tomēr ASV demogrāfiskās norises nelabvēlīgi ietekmēja darbaspēka līdzdalības līmeni 2022. gadā. Visbeidzot, lai gan migrējošo darba ņēmēju neto ieplūdi abos reģionos negatīvi ietekmēja pandēmija, ASV tā bija sākusi mazināties agrāk – pēc ierobežojošākas imigrācijas politikas noteikšanas no 2017. gada līdz 2020. gadam. Tomēr nesen migrējošo darba ņēmēju neto ieplūde abos reģionos ir strauji atjaunojusies.

Darba samaksas dinamika

Darba samaksas kāpuma starpība starp ASV un euro zonu pēdējos gados palielinājusies, un īpaši tā bija vērojama 2022. gadā. To lielā mērā var skaidrot ar darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma atšķirīgo dinamiku, kas aprakstīta iepriekš. Sākot ar 2020. gada 2. ceturksni, ASV nominālās darba samaksas kāpums, ko mēra ar nodarbinātības izmaksu indeksu, būtiski palielinājās, 2022. gada 2. ceturksnī sasniedzot 5.5 % (privātais sektors). Kopš tā laika kāpums ir mazinājies, taču saglabājies augsts. Euro zonā darba samaksas kāpums šajā periodā bija pakāpeniskāks un ierobežotāks, vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas pieaugumam (kuru darbvietu saglabāšanas shēmas ietekmē daudz mazāk nekā atlīdzība vienam nodarbinātajam vai atlīdzība par vienu nostrādāto stundu) 2022. gada 4. ceturksnī sasniedzot 2.9 % (B att.). Strukturāli dinamiskākais darba tirgus ASV var arī pastiprināt darba samaksas reakciju uz darbaspēka piedāvājuma ierobežotību, ko atspoguļo lielāks darba samaksas pieaugums personām, kuras maina darbvietas.

B attēls

Darba samaksas kāpuma rādītāji euro zonā un ASV

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

2. Monetārās politikas virzība uz normalizāciju

ECB 2022. gadā turpināja normalizēt monetāro politiku, lai cīnītos pret ārkārtīgi augstu inflāciju Krievijas iebrukuma Ukrainā un pandēmijas ilgstošo seku apstākļos. Pirmajā normalizēšanas posmā ECB Padome pārtrauca neto aktīvu iegādes pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros marta beigās un aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros jūlija sākumā. Otrajā posmā galvenās ECB procentu likmes pirmo reizi vairāk nekā 10 gadu laikā tika paaugstinātas un noguldījumu iespējas procentu likme pirmo reizi kopš 2014. gada kļuva pozitīva. Monetārās politikas procentu likmes gada pēdējās četrās sanāksmēs kopumā pieauga par 250 bāzes punktiem, ietverot lielāko reģistrēto atsevišķo procentu likmju kāpumu (2.1. att.). Padome arī apstiprināja transmisijas aizsardzības instrumentu, lai nodrošinātu pienācīgu monetārās politikas transmisiju visā euro zonā. Turklāt PĀAIP ietvaros veiktās atkārtotās ieguldīšanas elastīgā pieeja kalpoja kā pirmā aizsardzības līnija ar pandēmiju saistīto transmisijas risku novēršanai. Decembrī Padome nolēma ar 2023. gada martu mērenā un prognozējamā tempā samazināt Eurosistēmas AIP ietvaros iegādāto monetārās politikas vērtspapīru portfeli. Eurosistēmas bilance 2022. gada jūnijā sasniedza vēsturiski augstāko līmeni (8.8 trilj. euro), bet līdz gada beigām saruka līdz 8.0 trilj. euro. Sarukumu galvenokārt noteica operāciju dzēšana un pirmstermiņa atmaksas trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) ietvaros. Pirmstermiņa atmaksas veicināja Padomes oktobra lēmums mainīt ITRMO III operāciju noteikumus. Atbilstoši monetārās politikas normalizācijai ECB arī sāka pakāpeniski atcelt nodrošinājuma atvieglošanas pasākumus, kas tika ieviesti, reaģējot uz pandēmiju, tādējādi pakāpeniski atjaunojot pirms pandēmijas bijušo pieļaujamo riska līmeni Eurosistēmas kredītoperācijās.

2.1. Stimulējošo monetārās politikas pasākumu pārtraukšana

Politikas normalizēšanas pirmais posms: lēnāks aktīvu iegāžu temps un procentu likmju kāpuma priekšnosacījumi

2022. gada sākumā euro zonas tautsaimniecība turpināja atveseļoties no pandēmijas un darba tirgus situācija turpināja uzlaboties, īpaši valsts politikas nodrošinātā atbalsta dēļ. Tomēr tautsaimniecības izaugsmes īstermiņa perspektīva joprojām bija vāja, ņemot vērā to, ka omikrona varianta izplatīšanās dēļ strauji pieauga jaunu saslimšanas ar koronavīrusu gadījumu skaits. Materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkums dažās nozarēs joprojām kavēja izlaidi, un augstās enerģijas izmaksas jau negatīvi ietekmēja reālos ienākumus. Saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) inflācija iepriekšējos mēnešos bija strauji palielinājusies un janvārī atkal bija augstāka, nekā prognozēts. To pamatā veicināja augstākas enerģijas izmaksas, kas noteica augšupvērstu spiedienu uz cenām daudzās nozarēs, kā arī augstākas pārtikas cenas. Pamatojoties uz gada sākuma datiem, Padome februārī secināja, ka inflācija, visticamāk, saglabāsies paaugstināta ilgāk, nekā iepriekš gaidīts, bet gada gaitā samazināsies.

Tāpēc Padome apstiprināja 2021. gada decembra monetārās politikas sanāksmē pieņemto lēmumu nākamajos ceturkšņos turpināt pakāpeniski samazināt aktīvu iegāžu tempu. Tā bija nolēmusi 2022. gada marta beigās pārtraukt neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros un atkārtoti ieguldīt PĀAIP ietvaros iegādāto un dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumus vismaz līdz 2024. gada beigām. Padome uzsvēra, ka, atjaunojoties ar pandēmiju saistītai tirgus sadrumstalotībai, no PĀAIP iegūto līdzekļu atkārtotu ieguldīšanu varētu elastīgi koriģēt laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā, ja monetārās politikas transmisijas draudi apdraudētu cenu stabilitātes sasniegšanu. Minētais varētu ietvert Grieķijas Republikas emitēto obligāciju iegādes papildus dzēsto vērtspapīru pārfinansēšanai, lai novērstu iegāžu pārtraukšanu šajā jurisdikcijā, jo tas varētu negatīvi ietekmēt monetārās politikas transmisiju uz Grieķijas tautsaimniecību, kamēr tā joprojām atveseļojas no pandēmijas sekām.

Februārī īstenotais Krievijas iebrukums Ukrainā Eiropai bija pavērsiena punkts. Neattaisnojamais karš 2022. gadā būtiski ietekmēja ekonomisko aktivitāti un inflāciju arī euro zonā, jo paaugstinājās enerģijas un izejvielu cenas, bija vērojami starptautiskās tirdzniecības traucējumi un vājāka konfidence. Martā Padome secināja, ka šīs ietekmes apmērs būs atkarīgs no kara gaitas, sankciju ietekmes un iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Atzīstot ļoti nenoteikto vidi, Padome papildus parastajām ECB speciālistu makroekonomiskajām iespēju aplēsēm euro zonai apsvēra vairākus scenārijus. Kara ietekmi vērtēja saņemto datu kontekstā. Šie dati liecināja, ka euro zonas tautsaimniecības pamatnosacījumi, tai saņemot būtisku politikas atbalstu, joprojām ir stabili. Notiekošo tautsaimniecības atveseļošanos veicināja koronavīrusa omikrona varianta izzūdošā ietekme. Parādījās atsevišķas pazīmes, kas liecināja par piegādes problēmu mazināšanos, un situācija darba tirgū turpināja uzlaboties. Tomēr, speciālistu marta iespēju aplēsēs ietverot pirmo kara ietekmes novērtējumu, to bāzes scenārijā IKP pieaugums īstermiņā bija pazemināts. Pirms Padomes marta monetārās politikas sanāksmes inflācija galvenokārt negaidīti augsto enerģijas izmaksu dēļ joprojām bija augstāka, nekā prognozēts. Arī cenu kāpums dažādās nozarēs bija kļuvis plašāks. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2021. gada decembra iespēju aplēsēm SPCI inflācijas bāzes scenārijs marta iespēju aplēsēs bija būtiski paaugstināts, savukārt ilgāka termiņa inflācijas gaidas dažādu rādītāju klāstā atbilda ECB noteiktajam 2 % vidēja termiņa inflācijas mērķrādītājam.

Pamatojoties uz šo aktualizēto novērtējumu un ņemot vērā nenoteikto vidi, Padome marta monetārās politikas sanāksmē pārskatīja AIP iegāžu grafiku un noteica, ka aprīlī neto iegāžu mēneša apjoms sasniegs 40 mljrd. euro, maijā – 30 mljrd. euro un jūnijā – 20 mljrd. euro. Neto iegāžu kalibrēšanai 3. ceturksnim bija jābalstās uz saņemtajiem datiem. Padome arī apstiprināja savu iepriekšējo lēmumu, ka jebkādas galveno ECB procentu likmju korekcijas tiks veiktas kādu laiku pēc AIP ietvaros veikto neto iegāžu izbeigšanas. Galveno ECB procentu likmju virzību joprojām noteica Padomes perspektīvas norādes, kas atspoguļoja tās stratēģisko apņemšanos vidējā termiņā stabilizēt inflāciju 2 % līmenī.

Maijā inflācija atkal būtiski pieauga galvenokārt kara ietekmes un ilgstoša enerģijas un pārtikas cenu kāpuma dēļ. Vienlaikus, daudzu preču un pakalpojumu cenām būtiski palielinoties, inflācijas spiediens bija paplašinājies un pastiprinājies. Ņemot vērā šos apstākļus un Eurosistēmas speciālistu jūnija iespēju aplēšu bāzes scenāriju, kurā inflācija aplēšu perioda beigās pārsniedza 2 % mērķrādītāju, Padome 9. jūnijā nolēma veikt turpmākus monetārās politikas normalizācijas pasākumus, pamatojoties uz principiem, kas aptver izvēles iespējas, atkarību no datiem un pakāpenisku un elastīgu pieeju.

Pirmkārt, Padome nolēma ar 2022. gada 1. jūliju izbeigt neto aktīvu iegādes AIP ietvaros. Tā norādīja, ka paredz arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt saskaņā ar AIP iegādāto un dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas ilgāku laiku pēc tam, kad tā sāka paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu augstus likviditātes nosacījumus un atbilstošu monetārās politikas nostāju.

Otrkārt, Padome jūnijā secināja, ka perspektīvas norādēs ietvertie nosacījumi galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas sākšanai bija izpildīti. Tādējādi saskaņā ar iepriekš norādīto politikas pasākumu secību Padome informēja, ka tā plāno jūlija monetārās politikas sanāksmē paaugstināt galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem, kā arī septembrī gaidāma vēl viena paaugstināšana.

Treškārt, pamatojoties uz jūnija novērtējumu, Padome paredzēja, ka atkarībā no saņemtajiem datiem un vidējā termiņa inflācijas dinamikas novērtējuma laikā pēc septembra būs nepieciešams pakāpenisks, bet stabils turpmāks procentu likmju kāpums.

9. jūnijā pieņemtie lēmumi atspoguļoja nozīmīgus soļus ceļā uz monetārās politikas nostājas normalizāciju. Padome 15. jūnija ad hoc sanāksmē novērtēja finanšu tirgus situāciju un potenciālos sadrumstalotības riskus un uzsvēra savu apņemšanos saglabāt pienācīgu monetārās politikas nostājas transmisiju visā euro zonā. Konkrētāk, Padome atzina, ka pandēmija euro zonas tautsaimniecībā atstājusi ilgstošu ievainojamību, kas veicinājusi nevienmērīgu ECB monetārās politikas normalizācijas transmisiju dažādās jurisdikcijās.

Pamatojoties uz šo novērtējumu, Padome nolēma atkārtoti ieguldīt no PĀAIP portfeļa vērtspapīru dzēšanas iegūtos līdzekļus, izmantojot elastīgu pieeju, lai saglabātu monetārās politikas transmisijas mehānisma darbību. Turklāt tā pilnvaroja attiecīgās Eurosistēmas komitejas kopā ar ECB dienestiem paātrināt jauna sadrumstalotības novēršanas instrumenta izstrādes pabeigšanu.

Politikas normalizēšanas otrais posms: transmisijas aizsardzības instruments un monetārās politikas procentu likmju kāpums

Padome 21. jūlija sanāksmē apstiprināja jauno transmisijas aizsardzības instrumentu (TAI). Padome uzskatīja, ka jaunā instrumenta izveide nepieciešama, lai veicinātu efektīvu monetārās politikas transmisiju, īpaši politikas normalizēšanas gaitā. TAI nodrošinās, lai monetārās politikas nostājas transmisija visās euro zonas valstīs norisētu raiti. TAI ir pievienots ECB instrumentu klāstam, un to varēs aktivizēt, lai novērstu nevēlamu, haotisku tirgus dinamiku, kas rada nopietnu apdraudējumu monetārās politikas transmisijai visā euro zonā. Ja tiek izpildīti noteiktie kritēriji, Eurosistēma var otrreizējā tirgū iegādāties vērtspapīrus, kas emitēti jurisdikcijās, kurās vērojama finansēšanas nosacījumu pasliktināšanās, kuras pamatā nav valstij specifiskie pamatrādītāji, un tādējādi novērst riskus transmisijas mehānismam, ciktāl tas nepieciešams. Ja TAI tiktu aktivizēts, tā ietvaros veikto iegāžu apjoms būtu atkarīgs no monetārās politikas transmisiju apdraudošo risku nopietnības. Iegādēm nebūtu noteikti iepriekšēji ierobežojumi. Jūlijā Padome turklāt uzsvēra, ka jebkurā gadījumā pirmā aizsardzības līnija transmisijas mehānismu apdraudošo ar pandēmiju saistīto risku novēršanai joprojām ir elastīga pieeja no PĀAIP portfeļa vērtspapīru dzēšanas iegūto līdzekļu atkārtotā ieguldīšanā. Jūlijā Padome arī uzsvēra, ka tā saglabā rīcības brīvību veikt tiešos monetāros darījumus valstīm, kuras atbilst nepieciešamajiem kritērijiem. Lai gan TAI mērķis ir nodrošināt raitu monetārās politikas transmisiju visās euro zonas valstīs, tiešos monetāros darījumus var aktivizēt, ja valdības obligāciju tirgos rodas nopietni izkropļojumi, kurus īpaši izraisa nepamatotas ieguldītāju bailes par euro ieviešanas atgriezeniskumu.

Jūlijā Padome arī pieņēma lēmumu par pirmo monetārās politikas procentu likmju kāpumu kopš 2011. gada, trīs galvenās ECB procentu likmes paaugstinot par 50 bāzes punktiem. Tā atzina, ka monetārās politikas procentu likmju normalizēšanas procesā bija pareizi spert lielāku pirmo soli, nekā tika norādīts iepriekšējā sanāksmē. Šā lēmuma pamatā bija Padomes aktualizētais inflācijas risku novērtējums un TAI nodrošinātais pastiprinātais atbalsts efektīvai monetārās politikas transmisijai. Padome arī norādīja, ka nākamajos mēnešos būs nepieciešama turpmāka procentu likmju normalizēšana.

Straujā atkāpšanās no negatīvajām procentu likmēm jūlijā ļāva Padomei pāriet no perspektīvas norādēm par procentu likmēm uz lēmumu pieņemšanu par procentu likmēm katrā sanāksmē atsevišķi. Šāda pāreja, šķiet, bija nepieciešama, ņemot vērā ārkārtējo nenoteiktību, kas saistīta ar inflācijas un tautsaimniecības perspektīvu.

Septembrī Padome nolēma paaugstināt galvenās ECB procentu likmes vēl par 75 bāzes punktiem; līdz tam brīdim šis bija lielākais atsevišķais šo procentu likmju kāpums. Padome pieņēma šādu lēmumu tāpēc, ka inflācija joprojām bija pārāk augsta un saņemtie dati norādīja, ka tā turpinās pārsniegt mērķrādītāju ilgāku laiku. Straujais enerģijas un pārtikas cenu kāpums, dažās nozarēs vērojamais pieprasījuma spiediens, ko izraisīja tautsaimniecības atkalatvēršanās, un piegādes problēmas joprojām veicināja inflācijas līmeņa paaugstināšanos; augustā tas bija sasniedzis 9.1 %. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos cenu spiediens turpināja nostiprināties un paplašināties visā tautsaimniecībā. ECB speciālisti septembrī bija būtiski paaugstinājuši inflācijas prognozes salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm, SPCI inflācijai aplēšu periodā samazinoties, taču pēdējā gadā joprojām pārsniedzot 2 % mērķrādītāju. Turklāt saņemtie dati liecināja, ka euro zonas tautsaimniecības izaugsmes temps būtiski samazinājies, un bija gaidāms, ka 2022. gada atlikušajos mēnešos un 2023. gada 1. ceturksnī tautsaimniecībā iestāsies stagnācija. Ļoti augstās enerģijas cenas turpināja mazināt iedzīvotāju ienākumu pirktspēju, un piegādes problēmas joprojām ierobežoja ekonomisko aktivitāti. Turklāt ģeopolitiskā situācija, īpaši Krievijas karš Ukrainā, mazināja uzņēmumu un patērētāju konfidenci. Šādos apstākļos speciālistu septembra tautsaimniecības izaugsmes iespēju aplēses tika būtiski samazinātas atlikušajai 2022. gada daļai un visam 2023. gadam.

Galveno ECB procentu likmju paaugstināšana septembrī par 75 bāzes punktiem tuvināja pāreju no ļoti stimulējoša monetārās politikas procentu likmju līmeņa uz līmeni, kas nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos ECB 2 % vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī. Padome paziņoja, ka, pamatojoties uz tās novērtējumu, gaidāms, ka nākamajās sanāksmēs tā turpinās paaugstināt procentu likmes, lai mazinātu pieprasījumu un nodrošinātos pret inflācijas gaidu ilgstošu augšupvērstu pārmaiņu risku. Turklāt, tā kā noguldījumu iespējas procentu likme tika paaugstināta virs 0 %, divu līmeņu virsrezervju atlīdzības sistēma vairs nebija nepieciešama. Tāpēc Padome nolēma apturēt divu līmeņu sistēmas darbību, nosakot, ka reizinātājs ir 0. Turklāt, lai saglabātu monetārās politikas transmisijas efektivitāti un nodrošinātu pienācīgu tirgus darbību, Padome nolēma uz laiku atcelt 0 % procentu likmes maksimālo robežu attiecībā uz atlīdzību par valdības noguldījumiem. Uz laiku tika noteikts, ka maksimālā robeža ir zemākā no šādām divām procentu likmēm: noguldījumu iespējas procentu likme vai euro īstermiņa procentu likme (€STR) pat tad, ja noguldījumu iespējas procentu likme bija pozitīva. Bija paredzēts, ka šis pasākums būs spēkā līdz 2023. gada 30. aprīlim, un tas tika izstrādāts, lai novērstu noguldījumu strauju aizplūšanu no tirgus laikā, kad dažos euro zonas repo tirgos bija pazīmes, kas liecināja par nodrošinājuma trūkumu, un ļautu padziļināti novērtēt, kā naudas tirgi pielāgojās tam, ka notiek atgriešanās pie pozitīvām procentu likmēm.

Politikas normalizēšanas trešais posms: turpmāks procentu likmju kāpums un bilances samazināšana

Inflācija septembrī pieauga līdz 9.9 %, bet oktobrī – līdz 10.6 %, augstākajam rādītājam vienotās valūtas vēsturē. Straujais enerģijas un pārtikas cenu kāpums, piegādes problēmas un pieprasījuma atveseļošanās pēc pandēmijas bija noteikušas turpmāku cenu spiediena paplašināšanos un inflācijas paaugstināšanos vasarā. Šādos apstākļos Padome oktobrī nolēma vēlreiz paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 75 bāzes punktiem, uzsverot, ka ar šo trešo nozīmīgo monetārās politikas procentu likmju paaugstināšanu pēc kārtas panākts būtisks progress stimulējošo monetārās politikas pasākumu pārtraukšanā.

Oktobrī Padome arī nolēma mainīt ITRMO III noteikumus. Tā koriģēja operācijām piemērojamās procentu likmes ar 23. novembri, indeksējot maksājamo procentu likmi saskaņā ar vidējām piemērojamām galvenajām ECB procentu likmēm, un piedāvāja bankām trīs papildu brīvprātīgas pirmstermiņa atmaksas datumus. Pandēmijas akūtajā posmā šim instrumentam bija būtiska loma cenu stabilitātes lejupvērsto risku mazināšanā. Tomēr, ņemot vērā negaidīto un neparasti lielo inflācijas kāpumu, instruments bija jāpārkalibrē, lai nodrošinātu tā piemērotību plašākam monetārās politikas normalizēšanas procesam un uzlabotu monetārās politikas procentu likmju kāpuma transmisiju uz banku kreditēšanas nosacījumiem. Padome paredzēja, ka ITRMO III noteikumu pārkalibrēšana sekmēs banku finansējuma izmaksu normalizāciju. Savukārt izrietošā finansēšanas nosacījumu normalizācija radīs lejupvērstu spiedienu uz inflāciju, palīdzot atjaunot cenu stabilitāti vidējā termiņā. Pārkalibrēšana arī novērsa šķēršļus ITRMO III atlikuma brīvprātīgai pirmstermiņa atmaksai. Brīvprātīgās pirmstermiņa atmaksas samazinātu Eurosistēmas bilanci un līdz ar to sekmētu vispārējo monetārās politikas normalizāciju. ITRMO III pārkalibrēšana un pēc tam veiktās atmaksas noteica būtisku likviditātes pārpalikuma samazināšanos.

Visbeidzot, lai atlīdzību par Eurosistēmas kredītiestāžu turējumā esošajām obligātajām rezervēm vairāk pietuvinātu naudas tirgus apstākļiem, Padome pieņēma lēmumu noteikt atlīdzību par obligātajām rezervēm atbilstoši noguldījumu iespējas procentu likmei.

Decembrī Padome ceturto reizi pēc kārtas paaugstināja procentu likmes (šoreiz par 50 bāzes punktiem), jo inflācija joprojām bija pārāk augsta un tika prognozēts, ka tā pārāk ilgi pārsniegs ECB noteikto mērķrādītāju. Padome arī norādīja, ka procentu likmes vēl būs stabilā tempā būtiski jāpaaugstina ar mērķi sasniegt līmeni, kas ir pietiekami ierobežojošs, lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos mērķrādītāja līmenī. Noturot procentu likmes ierobežojošā līmenī, inflācija laika gaitā tiktu samazināta, jo saruktu pieprasījums, kā arī tiktu nodrošināta aizsardzība pret inflācijas gaidu ilgstošu augšupvērstu pārmaiņu risku. Novembrī inflācija bija 10.1 % – nedaudz zemāka par oktobrī reģistrētajiem 10.6 %. Inflācijas samazināšanos galvenokārt noteica zemāka enerģijas cenu inflācija. Pārtikas cenu inflācija un pamatā esošais cenu spiediens visā tautsaimniecībā bija pastiprinājies, un bija paredzams, ka tas turpināsies vēl kādu laiku. Ārkārtējas nenoteiktības apstākļos Eurosistēmas speciālisti decembrī būtiski paaugstināja inflācijas prognozes, un vidējā inflācija 2022. gadā sasniedza 8.4 %, bet 2023. gadā saruka līdz 6.3 %, un paredzams, ka inflācija šā gada laikā būtiski samazināsies. Pēc tam prognozētā inflācija turpinās mazināties vidēji līdz 3.4 % 2024. gadā un 2.3 % 2025. gadā. Prognozes liecināja, ka euro zonas tautsaimniecība 2022. gada un 2023. gada mijā enerģijas krīzes, lielās nenoteiktības, pasaules ekonomiskās aktivitātes vājināšanās un stingrāku finansēšanas nosacījumu rezultātā varētu samazināties. Tomēr tās paredzēja, ka iespējamā recesija, visticamāk, būs samērā īslaicīga un virspusēja, savukārt izaugsmes perspektīvas 2023. gadam joprojām tika būtiski pazeminātas salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm.

Decembrī Padome apsprieda arī AIP vērtspapīru turējumu samazināšanas principus. Tā lēma, ka ar 2023. gada marta sākumu mērenā un prognozējamā tempā AIP portfelis tiks samazināts, jo Eurosistēma pilnībā atkārtoti neieguldīs dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumus. Līdz 2023. gada 2. ceturkšņa beigām samazinājums veidotu vidēji 15 mljrd. euro mēnesī, un laika gaitā tiktu noteikts tā turpmākais temps. Padome arī uzsvēra, ka līdz 2023. gada beigām ECB pārskatīs īstermiņa procentu likmju noteikšanas darbības regulējumu, kas sniegs informāciju par bilances normalizēšanas procesa noslēgumu.

2.1. attēls

Galveno ECB monetārās politikas likmju pārmaiņas

(procentu punktos)

2.2. Eurosistēmas bilances norises monetārās politikas normalizācijas apstākļos

2022. gada 1. pusgadā Eurosistēmas bilances pieaugums palēninājās līdz ar neto iegāžu pakāpenisku pārtraukšanu AIP un PĀAIP ietvaros. 2. pusgadā notiekošā monetārās politikas normalizēšana veicināja pakāpenisku bilances samazināšanos. Pirms tam, kad ar 1. jūliju tika pārtrauktas neto aktīvu iegādes AIP ietvaros, bilance jūnijā sasniedza vēsturiski augstāko līmeni – 8.8 trilj. euro (2.2. att.). Līdz gada beigām tā bija sarukusi līdz 8.0 trilj. euro, un to galvenokārt noteica ITRMO III operāciju dzēšana, kā arī apjomīgas pirmstermiņa atmaksas, īpaši pēc tam, kad ITRMO III noteikumi tika mainīti, lai tos saskaņotu ar plašāko monetārās politikas normalizēšanas procesu.

2022. gada beigās ar monetāro politiku saistīto aktīvu apjoms Eurosistēmas bilancē bija 6.3 trilj. euro (par 0.7 trilj. euro mazāk nekā 2021. gada beigās). Aizdevumi euro zonas kredītiestādēm veidoja 17 % no kopējiem aktīviem (2021. gada beigās – 26 %), un monetārās politikas mērķiem iegādātie aktīvi – 62 % no kopējiem aktīviem (2021. gada beigās – 55 %). Pārējos bilances finanšu aktīvus veidoja galvenokārt ārvalstu valūta un zelts, kas atradās Eurosistēmas turējumā, un ar monetāro politiku nesaistīti euro denominēti portfeļi.

Pasīvu pusē 2022. gada beigās kredītiestāžu rezervju turējumu un izmantotā noguldījumu iespējas apjoma kopsumma samazinājās līdz 4.0 trilj. euro (2021. gada beigās – 4.3 trilj. euro), veidojot 50 % no kopējiem pasīviem (procentuāli tikpat, cik 2021. gada beigās). Apgrozībā esošo banknošu apjoms pieauga līdz 1.6 trilj. euro (2021. gada beigās – 1.5 trilj. euro) un veidoja 20 % no kopējiem pasīviem (palielinājums no 18 %).

2.2. attēls

Eurosistēmas konsolidētās bilances dinamika

(mljrd. euro)

AIP un PĀAIP portfeļu dalījums aktīvu grupās un jurisdikcijās

AIP veido četras aktīvu iegādes programmas – trešā nodrošināto obligāciju iegādes programma (NOIP3), ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programma (ABSIP), valsts sektora aktīvu iegādes programma (VSAIP) un uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma (USAIP). PĀAIP tika ieviesta 2020. gadā, reaģējot uz pandēmiju. Visas AIP atbilstošās aktīvu kategorijas atbilst arī PĀAIP. Grieķijas valdības emitētajiem vērtspapīriem noteikts atbrīvojums no atbilstības prasībām. Eurosistēma pabeidza neto iegādes PĀAIP ietvaros 2022. gada marta beigās un AIP ietvaros ar 2022. gada 1. jūliju, vienlaikus turpinot pilnībā atkārtoti ieguldīt abu programmu dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumus. Iegādes joprojām tika veiktas raiti un atbilstoši attiecīgajiem dominējošiem tirgus apstākļiem.

2022. gada beigās AIP turējumu atlikums bija 3.3 trilj. euro (amortizētās izmaksās). VSAIP gada beigās veidoja lielāko šo turējumu daļu – 2.6 trilj. euro jeb 79 % no AIP turējumu kopējā atlikuma. VSAIP ietvaros iegāžu apjomu euro zonas jurisdikciju dalījumā noteica saskaņā ar ECB kapitāla atslēgu, pamatojoties uz atlikumiem. Turklāt dažas nacionālās centrālās bankas iegādājās ES starpvalstu iestāžu emitētus vērtspapīrus. VSAIP turējumu vidējais svērtais termiņš 2022. gada beigās bija 7.2 gadi (bija vērojamas nelielas atšķirības starp jurisdikcijām). Gada beigās ABSIP veidoja mazāk nekā 1 % (23 mljrd. euro) no AIP turējumu kopējā atlikuma, NOIP3 – 9 % (302 mljrd. euro) un USAIP – 11 % (344 mljrd. euro). No privātā sektora aktīvu iegādes programmām būtiskāko devumu AIP turējumu atlikuma pieaugumā 2022. gadā veidoja USAIP (neto iegāžu apjoms – 34 mljrd. euro). Uzņēmumu obligāciju un nodrošināto obligāciju iegādes tiek veiktas, pamatojoties uz etalonvērtībām, kas atspoguļo visu kritērijiem atbilstošo apgrozībā esošo uzņēmumu obligāciju un nodrošināto obligāciju tirgus kapitalizācijas līmeni. Ar 2022. gada oktobri uzņēmumu sektora etalonvērtībā tika iekļauti ar klimata pārmaiņām saistītie apsvērumi. Plašāku informāciju sk. 11.5. iedaļā.^[8]

2022. gada beigās PĀAIP turējumu atlikums bija 1.7 trilj. euro (amortizētās izmaksās). Nodrošināto obligāciju turējumi veidoja mazāk nekā 1 % (6 mljrd. euro), uzņēmumu sektora aktīvu turējumi – 3 % (46 mljrd. euro), bet valsts sektora aktīvu turējumi – 97 % (1629 mljrd. euro) no kopējā turējumu atlikuma.

Valsts sektora vērtspapīru iegādēm PĀAIP ietvaros etalonvērtību sadalījums pa jurisdikcijām ir ECB kapitāla atslēga, pamatojoties uz atlikumiem. Vienlaikus iegādes tika veiktas elastīgi, tādējādi izraisot iegāžu plūsmu svārstības laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā. PĀAIP valsts sektora vērtspapīru turējumu vidējais svērtais termiņš 2022. gada beigās bija 7.6 gadi (bija vērojamas nelielas atšķirības starp jurisdikcijām).

Eurosistēma atkārtoti ieguldīja AIP un PĀAIP portfeļos turēto dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumus. Privātā sektora vērtspapīru dzēšanas apjoms 2022. gadā bija 77 mljrd. euro, savukārt valsts sektora vērtspapīru dzēšanas apjoms VSAIP un PĀAIP ietvaros – 446 mljrd. euro. VSAIP, USAIP, NOIP3 un PĀAIP ietvaros iegādātie aktīvi joprojām bija pieejami vērtspapīru aizdevumiem, lai veicinātu obligāciju un repo līgumu tirgus likviditāti. Saistībā ar vērtspapīru pieprasījuma kāpumu nodrošinājuma trūkuma apstākļos repo līgumu tirgos Padome 2022. gada novembrī nolēma palielināt Eurosistēmas limitu vērtspapīru aizdevumiem pret skaidrās naudas nodrošinājumu līdz 250 mljrd. euro.

Eurosistēmas refinansēšanas operāciju norises

2022. gada beigās Eurosistēmas refinansēšanas operāciju atlikums bija 1.3 trilj. euro (par 878 mljrd. euro mazāk nekā 2021. gada beigās). Šīs pārmaiņas galvenokārt atspoguļo ITRMO III kopuma ietvaros veiktās brīvprātīgās pirmstermiņa atmaksas (826 mljrd. euro) un operāciju dzēšanu (54 mljrd. euro). 744 mljrd. euro no pirmstermiņa atmaksām tika atmaksāti pēc ITRMO III noteikumu pārmaiņām, kas stājās spēkā 2022. gada 23. novembrī. Turklāt pandēmijas ārkārtas ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju (PĀITRO) termiņš lielākoties bija iestājies līdz 2022. gada beigām, un to atlikums bija tikai 1 mljrd. euro (2021. gada beigās – 3.4 mljrd. euro). Eurosistēmas refinansēšanas operāciju atlikuma vidējais svērtais termiņš samazinājās no aptuveni 1.7 gadiem 2021. gada beigās līdz 0.9 gadiem 2022. gada beigās.

Pandēmijas nodrošinājuma atvieglošanas pasākumu pakāpeniska pārtraukšana

ECB 2022. gada martā paziņoja par pakāpenisku ar pandēmiju saistīto nodrošinājuma atvieglošanas pasākumu pārtraukšanu. Šie pasākumi bija svarīgs ECB monetārās politikas reakcijas uz pandēmiju elements, kas atviegloja bankām piekļuvi Eurosistēmas kredītoperācijām un palielināja atbilstīgā nodrošinājuma apjomu. Saskaņā ar ECB speciālistu aplēsēm aptuveni 10 % no kopējā 2022. gada februāra beigās mobilizētā nodrošinājuma bija attiecināmi uz atvieglošanas pasākumiem.^[9] Šo devumu galvenokārt noteica novērtējuma diskontu pagaidu samazināšana visās aktīvu grupās par fiksētu faktoru 20 % apmērā un dažu nacionālo centrālo banku papildu kredītprasību regulējumu paplašināšana.

Pakāpeniskās pārtraukšanas pirmajā posmā, kas sākās 2022. gada jūlijā, novērtējuma diskontu pagaidu samazinājums saruka no 20 % līdz 10 %. Turklāt vairāki pasākumi ar ierobežotāku ietekmi un darbības jomu tika pakāpeniski pārtraukti. Tas paredzēja, ka vairs netiek saglabāta noteiktu pazeminātu tirgojamo aktīvu atbilstība un šo aktīvu emitentu (kuri 2020. gada 7. aprīlī atbilda kredītkvalitātes prasībām) atbilstība un tiek atjaunots 2.5 % limits tādiem nenodrošinātiem parāda instrumentiem kredītiestādes nodrošinājuma pūlā, kurus emitējusi kāda atsevišķa cita banku grupa.

Vēl divi pakāpeniskās pārtraukšanas posmi tiks īstenoti 2023. gada jūnijā un 2024. gada martā. Otrajā posmā novērtējuma diskontu saraksta pārskatīšana stāsies spēkā ar 2023. gada 29. jūniju un ietvers novērtējuma diskontu pagaidu samazināšanas pilnīgu pārtraukšanu; saraksta pārskatīšana sīkāk aprakstīta 2.3. iedaļā. Pārējie pandēmijas nodrošinājuma atvieglošanas pasākumi principā tiks pārtraukti trešajā posmā 2024. gada martā pēc visaptverošas papildu kredītprasību regulējumu pārskatīšanas. Atbrīvojumu no minimālā reitinga prasības Grieķijas Republikas emitētiem tirgojamiem parāda vērtspapīriem turpinās piemērot vismaz tik ilgi, kamēr turpināsies atkārtota ieguldīšana Grieķijas valdības obligācijās saskaņā ar PĀAIP.

Atbilstīgo tirgojamo aktīvu un mobilizētā nodrošinājuma dinamika

Atbilstīgo tirgojamo aktīvu apjoms 2022. gadā palielinājās par 759 mljrd. euro, gada beigās sasniedzot 17.1 trilj. euro (2.3. att.). Centrālās valdības vērtspapīri joprojām veidoja lielāko aktīvu grupu (9.3 mljrd. euro). Citas aktīvu grupas ietvēra uzņēmumu obligācijas (1.9 trilj. euro), nodrošinātas banku obligācijas (1.7 trilj. euro) un nenodrošinātas banku obligācijas (1.7 trilj. euro). Reģionālo valdību emitēti vērtspapīri (595 mljrd. euro), ar aktīviem nodrošināti vērstpapīri (562 mljrd. euro) un citi tirgojamie aktīvi (1.3 trilj. euro) veidoja samērā nelielu daļu no kopējiem atbilstīgajiem aktīviem.

2.3. attēls

Atbilstīgo tirgojamo aktīvu dinamika

(mljrd. euro)

Mobilizētais nodrošinājums samazinājās par 314 mljrd. euro, 2022. gada beigās sasniedzot 2.5 trilj. euro (2.4. att.). Kredītprasības (t. sk. papildu kredītprasības), kuru mobilizētais apjoms bija 881 mljrd. euro, joprojām bija vissvarīgākā aktīvu grupa, ko izmantoja kā nodrošinājumu. Lielā mērā tika mobilizētas arī nodrošinātās banku obligācijas (640 mljrd. euro), ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (392 mljrd. euro) un centrālās valdības vērtspapīri (330 mljrd. euro). Nenodrošinātas banku obligācijas, reģionālo valdību vērtspapīri un uzņēmumu obligācijas tika izmantotas mazāk – attiecīgi 113 mljrd. euro, 62 mljrd. euro un 55 mljrd. euro.

2.4. attēls

Mobilizētā nodrošinājuma dinamika

(mljrd. euro)

2.3. Finanšu riski monetārās politikas normalizācijas laikā

Visi monetārās politikas instrumenti ietver finanšu riskus, kurus Eurosistēma, cenšoties sasniegt monetārās politikas mērķus, pārvalda, izmantojot īpašus riska pārvaldības regulējumus. Politiku iespējams īstenot vairākos veidos, un Eurosistēmas riska pārvaldības funkcija cenšas panākt riska pārvaldības efektivitāti, t. i., politikas mērķu sasniegšanu, pakļaujot Eurosistēmu iespējami mazākam riskam.^[10]

Ņemot vērā monetārās politikas pakāpenisko normalizēšanos, kā arī saskaņā ar Padomes izstrādāto klimata pārmaiņu rīcības plānu Eurosistēma 2022. gadā mainīja savus riska pārvaldības regulējumus. Padome nolēma pakāpeniski pārtraukt nodrošinājuma atvieglošanas pasākumus, kurus tā bija ieviesusi, reaģējot uz pandēmiju, un atjaunot pirms pandēmijas bijušo pieļaujamā riska līmeni Eurosistēmas kredītoperācijās. Tā arī ieviesa klimata pārmaiņu apsvērumus uzņēmumu sektora vērtspapīru iegāžu regulējumā. Procentu likmju kāpums pārskatāmā nākotnē mazinās Eurosistēmas pelnītspēju.

Kredītoperāciju riska kontroles regulējuma regulāra pārskatīšana

ECB 2022. gadā veica regulāru monetārās politikas kredītoperāciju riska kontroles regulējuma pārskatīšanu, un šīs pārskatīšanas rezultātā tika aktualizēts diskontu saraksts. Pārskatīšanas iznākums tiks ieviests 2023. gada jūnijā līdz ar nodrošinājuma atvieglošanas pasākumu pakāpeniskās pārtraukšanas otro posmu. Pakāpeniskās pārtraukšanas process ir izskaidrots 2.2. iedaļā. Šī pieeja pakāpeniski atjaunos pirms pandēmijas bijušo pieļaujamo Eurosistēmas kredītoperāciju riska līmeni, vienlaikus izvairoties no domino efekta attiecībā uz nodrošinājuma pieejamību.

Diskontu saraksta galvenās pārmaiņas var apkopot šādi: 1) ES obligācijas (Eiropas Savienības emitētie parāda instrumenti) tiks pārvietotas no II diskontu kategorijas uz I diskontu kategoriju un tādējādi pielīdzinātas centrālo valdību emitētajiem parāda instrumentiem; 2) visas nodrošinātās obligācijas, kurām piemēro normatīvos noteikumus, un multi-cédulas tiks iekļautas II diskontu kategorijā, tādējādi novēršot atšķirību starp lielapjoma nodrošinātajām obligācijām un citām nodrošinātajām obligācijām; 3) tirgojamiem parāda instrumentiem ar mainīgas un fiksētas procentu likmes kuponiem būs vienādi diskonti; 4) ilgākā atlikušā termiņa kategorija (ilgāk par 10 gadiem) tiks sadalīta trijās kategorijās, lai labāk segtu ilgtermiņa obligāciju riskus; 5) nemainīgais teorētiskais novērtējuma pazeminājums 5 % apmērā tiks aizstāts ar pazeminājumu, kas mainās atkarībā no termiņa, un to piemēros visiem teorētiski novērtētajiem tirgojamiem aktīviem, izņemot I diskontu kategorijā iekļautos aktīvus.

Kopumā novērtējuma diskontu pagaidu samazināšanas pilnīgā pakāpeniskā pārtraukšana, pamatojoties uz aktualizētu diskontu sarakstu, nodrošinās atbilstošu riska aizsardzības līmeni, uzlabos regulējuma konsekvenci un aktīvu riska līdzvērtīgumu, vienlaikus garantējot nodrošinājuma pieejamību.

Aktīvu iegāžu risku pārvaldība AIP un PĀAIP

2022. gadā AIP un PĀAIP ietvaros joprojām tika veiktas aktīvu iegādes monetārās politikas mērķiem; attiecībā uz tām ir ieviesti īpaši finanšu riska kontroles regulējumi. Tajos ņemti vērā programmu politikas mērķi, kā arī dažādo iegādāto aktīvu veidu iezīmes un riska profili. Šie regulējumi ietver atbilstības kritērijus, kredītriska novērtējumu un uzticamības pārbaudes procedūras, cenu noteikšanas regulējumus, etalonvērtības un limitus. Tie piemērojami neto aktīvu iegādēm, dzēšanas termiņu sasniegušo turējumu pamatsummu atkārtotai ieguldīšanai, kā arī turējumiem, kamēr tie ir Eurosistēmas bilancē. 2.1. tabulā apkopoti šo regulējumu pašreizējie galvenie elementi, atspoguļojot 2022. gadā ieviestās pārmaiņas.

Monetārajai politikai reaģējot uz pandēmiju, Eurosistēma PĀAIP ietvaros veica būtiskas komerciālo vērtspapīru iegādes. Ņemot vērā neto aktīvu iegāžu pārtraukšanu PĀAIP un AIP, kopumā gaidāms, ka nākotnes komerciālo vērtspapīru iegādes būs ierobežotas. Jebkādas turpmākas komerciālo vērtspapīru iegādes tiks koncentrētas AIP un tiks veiktas atbilstoši atbalsta mehānisma cenām.^[11]

Ar 2022. gada oktobri Eurosistēma novirzīja uzņēmumu sektora dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldīšanu uz emitentiem ar labāku sniegumu klimata jomā. Šis pasākums ir sīkāk izskaidrots 11.5. iedaļā.^[12]

2.1. tabula

AIP un PĀAIP risku kontroles regulējumu svarīgākie elementi

Procentu likmju kāpums var ietekmēt Eurosistēmas peļņu

Reaģējot uz ārkārtīgi lielajiem inflācijas perspektīvas šokiem, ECB 2022. gadā vairākas reizes palielināja galvenās procentu likmes. Savukārt augstākas procentu likmes ietekmē ECB un euro zonas valstu nacionālo centrālo banku peļņu un var pat radīt finansiālus zaudējumus. To nosaka fakts, ka īstermiņā un vidējā termiņā centrālo banku bilancēs iekļauto saistību izmaksas ir jutīgākas pret procentu likmēm nekā to aktīvu radītie ienākumi. Paredzams, ka laika gaitā pieaugs arī no Eurosistēmas aktīviem gūtie ienākumi, kas uzlabos pelnītspēju.

Iepriekšējos gados ir izveidotas finanšu rezerves, ko var izmantot, lai kompensētu iespējamos zaudējumus. Ja šīs rezerves tiek izmantotas pilnībā, atlikušos zaudējumus var uzrādīt bilancē un kompensēt ar nākotnes peļņu, tieši neietekmējot Eurosistēmas centrālo banku spēju darboties efektīvi.^[13]

3. Eiropas finanšu sektors: pasliktinājušies finanšu stabilitātes nosacījumi

Finanšu stabilitātes nosacījumi euro zonā 2022. gadā pasliktinājās augstas inflācijas, stingrāku finansēšanas nosacījumu un vājākas izaugsmes perspektīvas apstākļos. Gada laikā galvenie ievainojamības aspekti pastiprinājās. Tie ietvēra: 1) bažas par dažu uzņēmumu, mājsaimniecību un valstu parāda atmaksājamību; 2) finanšu aktīvu novērtējumus, kas, iespējams, neatspoguļoja negatīvāku izaugsmes, inflācijas un finanšu nosacījumu perspektīvu; 3) pārāk augstu nekustamā īpašuma tirgus aktīvu novērtējumu, 4) paaugstinātu banku kredītrisku un 5) nebanku finanšu iestāžu kredītriska un likviditātes riska darījumus. Lai novērstu riskus, ko rada šī ievainojamība, makrouzraudzības iestādes pakāpeniski pastiprināja uz kapitāla un/vai kredītņēmēju datiem balstītus politikas pasākumus. Turklāt turpinājās banku regulējuma un makrouzraudzības pieejas stiprināšana attiecībā uz nebanku finanšu iestādēm, lai vēl vairāk palielinātu finanšu sistēmas noturību ilgtermiņā.

3.1. Finanšu stabilitātes vide 2022. gadā

Finanšu stabilitātes nosacījumi euro zonā 2022. gadā pasliktinājās, atspoguļojot augstu inflāciju, stingrākus finansēšanas nosacījumus un vājākas izaugsmes perspektīvas. Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja augstu izejvielu un enerģijas cenu kāpumu, kas kopā ar globālo piegādes ķēžu problēmu spiedienu veicināja inflācijas spiedienu. Tas lika vadošajām centrālajām bankām koriģēt monetārās politikas nostāju, kas veicināja stingrāku globālo finanšu nosacījumu pieņemšanu, lielāku svārstīgumu finanšu tirgos un aktīvu cenu korekcijas. Plaša mēroga fiskālais atbalsts laikā, kad pieauga valdības obligāciju ienesīguma likmes, izraisīja parāda apkalpošanas izmaksu kāpumu, īpaši valstīs ar augstāku parāda līmeni, savukārt augstā inflācija ietekmēja mājsaimniecību reālos ienākumus un uzņēmumu izmaksas. Tādējādi, lai gan augstākas procentu likmes labvēlīgi ietekmēja euro zonas bankas, pieauga bažas par to aktīvu kvalitāti. Nebanku finanšu iestādes turpināja saskarties ar paaugstinātu kredītrisku un likviditātes risku, kaut arī tās veica pasākumus, lai nedaudz samazinātu portfeļu riska līmeni.

Augsta inflācija un stingrāki finanšu nosacījumi 2022. gadā negatīvi ietekmēja valstu, uzņēmumu un mājsaimniecību finansiālo stāvokli. Neraugoties uz pandēmijas izraisīto jau tā augsto parāda līmeni, euro zonas valstu valdības atkal sniedza apjomīgu fiskālo atbalstu, lai mazinātu augstāku enerģijas cenu un inflācijas ietekmi. Vienlaikus krasi pieauga valdības obligāciju ienesīguma likmes, no jauna raisot bažas par euro zonas valsts parāda tirgu sadrumstalotību. Tās zināmā mērā mazināja politikas pasākumi, piemēram, paziņojums par ECB Transmisijas aizsardzības instrumentu. Uzņēmumu sektorā augstākas enerģijas un izejvielu cenas radīja problēmas, īpaši tajās energoietilpīgajās nozarēs, kurās bija mazāk iespēju iekļaut augstākas izmaksas klientiem, piemēram, atsevišķiem komunālo pakalpojumu un būvniecības uzņēmumiem. Pēc pandēmijas notiekošās ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās labvēlīgo ietekmi mazie un vidējie uzņēmumi sajuta daudz mazāk nekā lielāki uzņēmumi, un tie joprojām bija īpaši neaizsargāti pret ekonomiskās aktivitātes palēnināšanos un augstākām aizņēmumu izmaksām. Mājsaimniecību parāda apkalpošanas spēju mazināja reāli rīcībā esošo ienākumu samazināšanās un augstas inflācijas radītie uzkrājumi, kā arī augstākas procentu likmes, īpaši valstīs, kur mājsaimniecību parāda līmenis ir augstāks. Lai gan euro zonā nekustamā īpašuma cenu kāpums joprojām saglabājās spēcīgs, bija pazīmes, kas liecināja, ka pēdējos gados vērotā nekustamā īpašuma straujā izaugsme varētu beigties, jo tika paaugstinātas aplēses par pārāk augstu novērtējumu, kāpa jauno hipotekāro kredītu procentu likmes un palēninājās hipotekāro kredītu pieaugums. Pavērsiens nekustamā īpašuma attīstības ciklā var kļūt par vēl vienu ievainojamības aspektu attiecībā uz euro zonas mājsaimniecību ienākumiem un finansēm.

Euro zonas finanšu tirgos 2022. gadā bija vērojams būtisks cenu kritums, kas galvenokārt atspoguļoja augstāku procentu likmju tiešo ietekmi. Lai gan šīs korekcijas kopumā bija atbilstīgas, bija neparasti spēcīga cenu dinamikas saistība plašā aktīvu grupu klāstā, kas sarežģīja diversifikācijas stratēģijas. Tomēr 2022. gada 2. pusgadā un īpaši pēc septembra akciju tirgus indeksi atšķīrās no obligāciju tirgus rādītājiem un palielinājās visā Eiropā, un to veicināja banku indeksu pieaugums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu aktivitāte sākotnējā tirgū, t. sk. augsta ienesīguma uzņēmumu obligāciju sākotnējais publiskais akciju piedāvājums un emisija, būtiski samazinājās. Neraugoties uz tirgus korekcijām, dažu riskantu aktīvu cenas, šķiet, joprojām bija paaugstinātas un, iespējams, pilnībā neatspoguļoja negatīvāku izaugsmes, inflācijas un finanšu nosacījumu perspektīvu. Turklāt lielas izejvielu cenu pārmaiņas un ar tām saistītās rezerves noteikšanas prasības dažiem atvasināto finanšu instrumentu tirgu dalībniekiem radīja problēmas likviditātes pārvaldībā.

Euro zonas banku pelnītspēja 2022. gadā joprojām bija stabila, un to noteica zemāki pamatdarbības izdevumi, joprojām nelielie uzkrājumi nedrošiem parādiem un augstāki pamatdarbības ienākumi lielāku drošības rezervju un lielāku kreditēšanas apjomu dēļ. Neraugoties uz būtisku tautsaimniecības perspektīvas pavājināšanos, euro zonas banku aktīvu kvalitāte neliecināja par plašu pasliktināšanos – ienākumus nenesošo aizdevumu īpatsvars turpināja samazināties. Tomēr "neefektīvu" kredītu tendences (2. līmenis no trim kategorijām saskaņā ar 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu) liecināja par zināmu kredītriska pieaugumu. Augstākas procentu likmes varētu palielināt kredītriskus, ko rada ievainojamu nozaru, t. sk. mājokļu nekustamā īpašuma tirgu, iespējamā ietekme uz bankām, kas pēdējos gados pieaugusi. Saistību pusē obligāciju finansējuma izmaksas bankām 2022. gadā būtiski pieauga, un to galvenokārt noteica monetārās politikas pasākumu gaidas. Turklāt trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) ietvaros veikto jauno noguldījumu un līdzekļu, kuriem tuvojas atmaksas termiņš, augošās procentu likmes sāka izraisīt augstākas banku vidējās finansējuma izmaksas. Šos augošos cikliskos kavējošos faktorus pastiprināja ilgāka termiņa problēmas, ko izraisīja zema izmaksu efektivitāte, ierobežota ieņēmumu diversifikācija un jaudas pārpalikums atsevišķās euro zonas banku sektora daļās.

Nebanku finanšu iestāžu kopējā pakļautība kredītriskam 2022. gadā joprojām bija augsta, radot būtisku kredītzaudējumu risku gadījumā, ja uzņēmumu sektora pamatrādītāji, īpaši energoietilpīgās nozarēs, pasliktinātos vēl vairāk. Papildus likviditātes vajadzībām, ko noteica ieguldījumu atmaksāšana ieguldītājiem, apdrošināšanas polišu darbības pārtraukšana un papildu nodrošinājuma pieprasījumi, vispārējais finanšu aktīvu cenu kritums bija galvenais faktors, kas noteica būtisku aktīvu kopējās vērtības kritumu nebanku finanšu sektorā. Lai gan kopš 2022. gada sākuma naudas līdzekļu turējumi ieguldījumu fondos palielinājās, to likvīdo aktīvu turējumi joprojām bija samērā nelieli, tāpēc, iespējams, tie varētu pastiprināt tirgus korekcijas, izmantojot prociklisku pārdošanu, ja nelabvēlīga scenārija gadījumā notiktu apjomīga vērtspapīru dzēšana. Arī nebanku sektorā procentu likmju risks pastāvīgi bija augsts, tādējādi saglabājoties turpmākas obligāciju portfeļa pārvērtēšanas zaudējumu iespējamībai. Tomēr pāreja uz augstāku procentu likmju vidi īpaši labvēlīgi ietekmē dzīvības apdrošināšanas un pensiju fondu nozari to strukturālā ziņā negatīvo ilguma atšķirību dēļ. Tomēr nebankas uz peļņas likmju kāpumu un tautsaimniecības perspektīvas pasliktināšanos reaģēja tā, ka tās sāka samazināt zemāka reitinga uzņēmumu un valdības obligāciju turējumus, tādējādi samazinot risku savos portfeļos.

Papildus atsevišķu sektoru riskiem 2022. gadā riskus euro zonas finanšu stabilitātei joprojām radīja klimata pārmaiņas. Euro zonas bankām, fondiem un apdrošinātājiem jātiek galā ar sekām, ko rada pāreja uz zaļāku tautsaimniecību, t. sk. ar koncentrācijas riskiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņu ietekmi. Turklāt augošie kiberriski apdraudēja euro zonas finanšu sistēmu, norādot uz to, ka finanšu iestādēm nepārtraukti jāiegulda līdzekļi kiberinfrastruktūras un drošības jomā un ka valsts iestādēm jāpastiprina monitorēšana.

3.2. Makrouzraudzības politikas pasākumi, kuru mērķis ir palielināt finanšu nozares noturību pret jau radušos ievainojamību

ECB uzdevums ir novērtēt makrouzraudzības kapitāla pasākumus bankām, ko valsts iestādes plānojušas valstīs, kuras piedalās Vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM) – Eiropas banku uzraudzības sistēmā. Svarīgi, ka ECB ir pilnvarota nepieciešamības gadījumā piemērot stingrākus kapitāla pasākumus.^[14] Šī loma bija īpaši svarīga 2022. gadā, ņemot vērā pēdējos gados, t. sk. pandēmijas laikā, pieaugušo makrofinansiālo ievainojamību.

Finanšu sistēmas noturības veicināšana un prioritāšu noteikšana regulējuma reformai

Lai gan makroekonomiskās perspektīvas un finanšu stabilitātes apstākļi euro zonā 2022. gadā pasliktinājās, Eiropas banku uzraudzībā esošajām bankām joprojām bija labas iespējas pārvarēt augošās ekonomiskās problēmas. Sasniegumi regulējuma jomā un aktīva prudenciālās politikas izmantošana veicināja banku bilanču stabilizēšanos un kapitāla pozīciju palielināšanos. Vienlaikus jau esošā ievainojamība, kas īpaši saistīta ar norisēm mājokļu nekustamā īpašuma jomā, bet plašākā nozīmē arī ar straujo kreditēšanas kāpumu un parāda līmeņa paaugstināšanos nefinanšu privātajā sektorā, radīja vidēja termiņa riskus. Krievijas iebrukums Ukrainā makrofinansiālo situāciju padarīja vēl sarežģītāku, pastiprinot šo ievainojamību un palielinot iespēju, ka tuvākajā laikā riski īstenosies.

Lai novērstu šos vidēja termiņa riskus, nozīmīga daļa Eiropas banku uzraudzībā iesaistīto valstu nolēma pastiprināt uz kapitāla balstītus makrouzraudzības pasākumus. Līdz 2022. gada beigām 11 valstis bija paziņojušas par pretcikliskās kapitāla rezerves palielināšanu, un 3 valstis bija ieviesušas (sektoru) sistēmiskā riska rezervi vai paziņojušas par tās palielināšanu.^[15] ECB apmainījās viedokļiem ar valsts iestādēm un šos pasākumus novērtēja. Tā neiebilda pret lēmumiem, kas tika uzskatīti par atbilstošiem tās novērtējumam par nepieciešamību saglabāt noturību banku sektorā. Līdz 2022. gada beigām 15 valstis bija piemērojušas arī uz kredītņēmēju datiem balstītus makrouzraudzības pasākumus.

Padome 2022. gada novembrī nāca klajā ar paziņojumu, uzsverot makrouzraudzības kapitāla rezervju nozīmi banku sektora noturības saglabāšanai un stiprināšanai sarežģītā makrofinansiālajā vidē.^[16] Kapitāla rezervju pastiprināšana, pat pašās ekonomiskā vai finanšu cikla beigās, ar noteikumu, ka tiek novērsta procikliska ietekme, ir aizsardzība pret jau radušos ievainojamību un vajadzības gadījumā palīdz kapitālu padarīt pieejamu, jo nelabvēlīgu norišu apstākļos var izmantot rezerves. Tas savukārt palielina banku spēju absorbēt zaudējumus, vienlaikus turpinot sniegt svarīgākos finanšu pakalpojumus tautsaimniecībai. Paziņojumā tika norādīts, ka esošais kapitāla apjoms pārsniedz regulatīvās prasības, un tika uzsvērta vajadzība novērst prociklisku ietekmi, ko rada pārmērīga kreditēšanas nosacījumu stingrība, konkrēti, pienācīgi pielāgojot makrouzraudzības pasākumus katras valsts īpašajiem apstākļiem. Tajā bija arī atsauce uz to, ka no sistēmiskā riska viedokļa ir svarīgi novērst finanšu stabilitātes riskus nebanku finanšu sektorā. Padome 2022. gada decembrī paziņoja, ka tā pārskatījusi kapitāla rezervju minimālo prasību metodoloģiju, kas piemērojama citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (C-SNI). Pārskatītā metodoloģija padarīs sistēmiski nozīmīgas bankas noturīgākas, un to piemēros no 2024. gada 1. janvāra.

ECB turpināja publiskot savu analīzi un viedokļus par makrouzraudzības politikas jautājumiem 2022. gadā. Tā pauda viedokli, ka vidējā termiņā finanšu sistēmas noturība tiktu stiprināta, radot plašāku makrouzraudzības telpu, proti, ar izmantojamo rezervju apjoma palielināšanu un esošo pretciklisko kapitāla rezervju efektivitātes uzlabošanu.^[17] Turklāt ECB Finanšu stabilitātes pārskata 2022. gada maija un novembra izdevumu sadaļās par makrouzraudzības politiku skaidrots, kāpēc ir svarīgi laikus stiprināt banku sistēmas noturību, vienlaikus pielāgojot prudenciālo pasākumu laiku un tempu atbilstoši augošajai nenoteiktībai un katrai valstij raksturīgajiem apstākļiem.^[18] Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, pēdējos gados pieaugot ievainojamībai nekustamā īpašuma tirgos, ECB, no jauna pievēršot tai pienācīgu uzmanību, 2022. gada oktobra Macroprudential Bulletin izdevumu veltīja nekustamā īpašuma tirgu, finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas mijiedarbības analīzei.

Sadarbība ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju

2022. gadā ECB turpināja sniegt analītisko, statistikas, loģistikas un administratīvo atbalstu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) Sekretariātam.^[19] Konkrētāk, ECB piedalījās ESRK izstrādes grupas vadībā, reaģējot uz Eiropas Komisijas aicinājumu sniegt konsultācijas par ES makrouzraudzības regulējuma pārskatīšanu.^[20] ECB sniedza arī atbalstu ESRK darbā šādās jomās: 1) kiberincidentu izraisīto finanšu stabilitātes risku makrouzraudzības stratēģija;^[21] 2) politikas reformas, kuru mērķis ir palielināt naudas tirgus fondu noturību;^[22] 3) nebanku finanšu starpniecības radītās ievainojamības uzraudzība;^[23] 4) ES finanšu stabilitāti apdraudošo klimata pārmaiņu risku novērtēšana un modelēšana^[24] un 5) Eiropas Ekonomikas zonas komerciālā nekustamā īpašuma sektora ievainojamības analīze.^[25]

ESRK 2022. gadā izdeva vairākus brīdinājumus un ieteikumus. Janvārī un februārī tā publicēja ieteikumus par naudas tirgus fondu noturības palielināšanu un sistēmisku kiberincidentu koordinācijas mehānisma izveidi,^[26] kā arī piecus brīdinājumus un divus ieteikumus par ievainojamību mājokļu nekustamā īpašuma sektorā.^[27] Augot finanšu stabilitātes riskiem, ESRK 2022. gada septembrī publicēja pirmo vispārējo brīdinājumu.^[28] Turklāt 2022. gada decembrī ESRK izdeva ieteikumu par ievainojamībām komerciālā nekustamā īpašuma sektorā.^[29]

Sīkāka informācija par ESRK sniegta tās tīmekļvietnē un tās gada pārskatos.

3.3. Mikrouzraudzības darbības atsevišķu banku stabilitātes nodrošināšanai

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ECB veica ievainojamības analīzi, kas apstiprināja euro zonas banku sektora vispārējo noturību pret kara izraisītajām makroekonomiskajām un finansiālajām sekām. Tomēr ieviesto sankciju dēļ dažas bankas tirgu pameta. Februārī ECB secināja, ka Sberbank Europe AG un tās divi meitasuzņēmumi banku savienībā – Sberbank d.d. Horvātijā un Sberbank banka d.d. Slovēnijā – ir nonākuši vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās likviditātes situācijas pasliktināšanās dēļ. Turklāt ECB pieņēma lēmumus saistībā ar RCB Bank, nosakot tai pakāpenisku banku darbības pārtraukšanu.

ECB 2022. gadā mērķpārbaudēs un klātienes pārbaudēs uzmanība tika veltīta riskiem, kurus vistiešāk ietekmēja karš – ar enerģiju saistītiem riska darījumiem, bankas portfeļa procentu likmju riskam, nekustamā īpašuma riska darījumiem un darījuma partneru kredītriskam. Šīs riska zonas, kā arī augstā nenoteiktība par makroekonomisko perspektīvu un pastāvīgās bažas par banku pārvaldību un iekšējo riska kontroli nozīmēja, ka banku kopējie rādītāji 2022. gada uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesā neuzlabojās, neraugoties uz labākiem aktīvu kvalitātes un rentabilitātes rādītājiem. Lai ņemtu vērā kara un monetārās politikas normalizēšanas iespējamo ietekmi, 2023.–2025. gada uzraudzības prioritātēs tika iekļauti ģeopolitiskie un finansējuma riski.

ECB veica arī izšķirošus pasākumus klimata risku programmas jomā. Pirmajā uzraudzības klimata risku stresa testā tika vērtēts, kā bankas plāno paredzēt un pārvaldīt klimata risku izraisītos finanšu un ekonomiskos šokus. Jūlijā publicētie rezultāti liecināja, ka bankas savās stresa testēšanas sistēmās un iekšējos modeļos vēl nav pietiekami iekļāvušas klimata riskus, lai gan kopš 2020. gada ir panākts zināms progress. Turklāt novembrī ECB publicēja 2022. gada klimata pārmaiņu un vides risku tematiskās pārbaudes rezultātus, kuros secināts, ka lielākajai daļai banku joprojām jāuzlabo riska vadības prakse, lai tā atbilstu ECB Norādījumos par klimata pārmaiņu un vides riskiem izklāstītajām uzraudzības gaidām. Novembrī un decembrī tika publicēti divi ziņojumi, kuros tika apkopota pārskatīšanā un stresa testā novērotā labākā prakse.

Turpinot centienus uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību, ECB 2022. gada 28. septembrī uzsāka sava būtiskas līdzdalības procedūru norādījumu projekta sabiedrisko apspriešanu. Pēc sabiedriskās apspriešanas, kas noslēdzās 2021. gada 30. augustā, ECB arī precizēja savu politiku attiecībā uz iespēju un rīcības brīvības izmantošanu banku uzraudzībā. ECB 2022. gada jūnijā publicēja paziņojumu par metodoloģiju, kas tiks izmantota, lai īstenotu uzraudzības rīcības brīvību attiecībā uz banku savienības iekšējiem pārrobežu riska darījumiem globāli sistēmiski nozīmīgu banku (G-SNB) novērtēšanas sistēmā.

2022. gadā ECB noteica sankcijas trim bankām.^[30]

Visbeidzot, ECB publicēja divus uzraudzības saprašanās memorandus (attiecīgi ar Vienotā noregulējuma valdi un Commissione Nazionale per le Società e la Borsa), kas tika pārskatīti 2022. gadā. ECB banku uzraudzība veica arī nodaļu kartēšanu attiecībā uz starptautiskajām bankām, kuras pēc breksita bija nolēmušas pārcelt savu uzņēmējdarbību no Londonas uz meitasuzņēmumiem Eiropas banku uzraudzībā iesaistītajās valstīs, lai nodrošinātu, ka visām VUM uzraudzītajām iestādēm ir prudenciāli stabila riska vadības kārtība un vietējā klātbūtne, kas nodrošina efektīvu uzraudzību un ir samērīga ar to radītajiem riskiem.

Sīkāka informācija par ECB banku uzraudzību pieejama tās tīmekļvietnē un ECB 2022. gada pārskatā par uzraudzības darbībām.

3.4. ECB ieguldījums Eiropas finanšu sektora politikas iniciatīvās

2022. gadā tika panākts būtisks progress finanšu sektora tiesiskā regulējuma uzlabošanā. Vienlaikus jāturpina darbs galīgo Bāzeles III reformu īstenošanas, banku savienības izveides pabeigšanas, makrouzraudzības regulējuma uzlabošanas un klimata riska novēršanas, kā arī kriptoaktīvu, kapitāla tirgu un nebanku finanšu iestāžu regulējuma jomā.

Banku tiesiskā regulējuma uzlabošana

Eiropas Komisija 2021. gada 27. oktobrī publicēja priekšlikumus Bāzeles III reformu īstenošanai ES. Kopš tā laika ECB aktīvi atbalstījusi likumdošanas procesu. 2022. gadā tā publicēja atzinumus par ierosinātajiem grozījumiem Kapitāla prasību regulā un Kapitāla prasību direktīvā.^[31] Tā arī vairākkārt darīja zināmu savu viedokli par banku nozares tiesību aktu kopumu.^[32]

Pārrunas par banku savienības izveides pabeigšanu turpinājās 2022. gadā, un tajās aktīvi iesaistījās arī ECB. Kā jūnijā vienojās Eurogrupa, darbs tagad būs vērsts uz banku krīzes pārvarēšanas sistēmas stiprināšanu, un jūlijā ECB publicēja pārskatu par savu devumu Eiropas Komisijas rīkotajā mērķorientētajā apspriešanā par valsts atbalsta noteikumiem grūtībās nonākušām bankām.

Vēl viens svarīgs ECB darba virziens 2022. gadā bija ES makrouzraudzības regulējuma pārskatīšana, kuras mērķis bija nodrošināt, lai attiecīgās iestādes varētu laikus, konsekventi un visaptveroši novērst sistēmiskos riskus dažādās jurisdikcijās. Atbildot uz Eiropas Komisijas aicinājumu sniegt konsultācijas, ECB noteica vairākas prioritārās jomas, kurās nepieciešami likumdošanas pasākumi, lai palielinātu ES makrouzraudzības instrumentu kopuma lietderību un efektivitāti.

Kā daļu no vispārējās klimata programmas ECB turpināja monitorēt klimata pārmaiņu finanšu riskus un sniedza ieguldījumu diskusijās par Eiropas un starptautisko politiku. Kopā ar ESRK tā publicēja ziņojumu par to, kā klimata satricinājumi var ietekmēt finanšu sistēmu. Ziņojumā novērtēta makrouzraudzības politikas darbības joma kā plašākas politikas reakcijas daļa, lai papildinātu mikrouzraudzības centienus klimata pārmaiņu finansiālās ietekmes novēršanā. Mikrouzraudzības aspektā ECB veica banku informācijas atklāšanas novērtējumu un klimata pārmaiņu un vides risku tematisko pārbaudi, kā arī klimata stresa testu (sk. 3.3. iedaļu). Turklāt ECB darbojās Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BBUK) augsta līmeņa darba grupā ar klimata pārmaiņām saistīto finanšu risku jautājumos, kura publicēja bieži uzdotos jautājumus, skaidrojot, kā ar klimatu saistītos finanšu riskus iespējams novērst, izmantojot jau esošos regulatīvos standartus, kā arī ar klimata pārmaiņām saistīto finanšu risku efektīvas vadības un uzraudzības principus. ES līmenī ECB sniedza ieguldījumu Eiropas Banku iestādes analīzē par vides risku nozīmi uzraudzības sistēmā.

Kapitāla tirgu un nebanku finanšu iestāžu regulējuma stiprināšana un kriptoaktīvu tiesiskā regulējuma izstrāde

ECB 2022. gadā turpināja atspoguļot kapitāla tirgu savienības tālākas izveides nozīmīgumu.^[33] Tā publicēja vairākus atzinumus par tiesību aktu priekšlikumiem, t. sk. par 1) tirgus caurredzamības uzlabošanu, 2) Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību, 3) centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un 4) Direktīvu par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. ECB arī atkārtoti uzsvēra nepieciešamību pilnībā un bez kavēšanās īstenot Eiropas Komisijas 2020. gada kapitāla tirgu savienības rīcības plānu, paužot atzinību par 2022. gada decembrī publicētajiem tiesību aktu priekšlikumiem. Šie priekšlikumi attiecas uz strukturālajiem šķēršļiem ES kapitāla tirgu integrācijai, piemēram, atšķirībām valstu maksātnespējas noteikumos. Priekšlikumi arī atvieglos uzņēmumiem vērtspapīru iekļaušanu biržas sarakstā un kapitāla piesaistīšanu publiskajās biržās, kā arī stiprinās ES centrālo klīringa sistēmu. ECB aicināja panākt turpmāku virzību ieguldītāju aizsardzībā un nodokļu saskaņošanā, stiprināt kapitāla tirgu pārrobežu uzraudzību un saskaņot riska kapitāla regulējumu visā euro zonā, lai atbalstītu pašu kapitāla un riska kapitāla tirgus un atvieglotu inovācijas finansēšanu.

ECB turpināja paust, ka būtiski ir novērst strukturālo ievainojamību nebanku finanšu sektorā un no makrouzraudzības viedokļa uzlabot attiecīgo politikas regulējumu. Politikas priekšlikumi likviditātes neatbilstības novēršanai naudas tirgus fondu sektorā tika pārskatīti ECB Macroprudential Bulletin, turklāt ECB sniedza arī ieguldījumu ekonomiskā pamatojuma izstrādē, atbalstot ESRK ieteikumu par naudas tirgus fondu reformu, kas publicēts 2022. gada janvārī.^[34] ECB ir turpinājusi uzsvērt, ka šādu reformu īstenošanu nedrīkst atlikt. Attiecībā uz kopieguldījumu fondiem ECB sniedza ieguldījumu Finanšu stabilitātes padomes (FSP) novērtējumā attiecībā uz FSP 2017. gada ieteikumu par strukturālu likviditātes neatbilstību šādos fondos efektivitāti.^[35] Tagad FSP ieteikumus pārskatīs, lai labāk risinātu šo neatbilstību.^[36]

ECB arī aktīvi piedalījās diskusijās par kriptoaktīvu tiesisko regulējumu tādos starptautiskos forumos kā, piemēram, FSP, BBUK un Maksājumu un tirgus infrastruktūru komiteja (CPMI).^[37] Tika panākta būtiska virzība, lai nodrošinātu, ka uz visām darbībām ar kriptoaktīviem, kas rada risku finanšu stabilitātei, tiktu attiecināts visaptverošs, globāli saskaņots regulējums, uzraudzība un pārraudzība un ka tiek ieviesta globāli saskaņota prudenciālā uzraudzība attiecībā uz banku kriptoaktīvu riska darījumiem.

2. ielikums
Stingri noteikumi, spēcīgas bankas – banku darbības tiesību aktu kopums

ECB 2022. gadā publicēja atzinumus par Eiropas Komisijas ierosinātajiem Kapitāla prasību direktīvas (KPD VI) un Kapitāla prasību regulas (KPR III) grozījumiem, kas ir divi galvenie elementi ES jaunākajam banku darbības tiesību aktu kopumam.^[38] Šo priekšlikumu mērķis ir ieviest ES atlikušos Bāzeles III noteikumus, kā arī turpināt stiprināt ES uzraudzības sistēmu, piemēram, palielinot saskaņotību un novēršot regulējuma nepilnības, kā arī pievēršot lielāku uzmanību vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem. ECB stingri atbalsta šos mērķus. Stingrāki noteikumi bankas padara spēcīgākas un tādējādi stiprinās ES banku sistēmas noturību.

Atlikušo Bāzeles III noteikumu ieviešana

Bāzeles III standartu atlikušo elementu ieviešana ir pēdējais solis globālā finanšu regulējuma pārskatīšanā, reaģējot uz globālo finanšu krīzi. Šie noteikumi ir izstrādāti un pieņemti starptautiskā mērogā, reaģējot uz krīzes laikā gūto pieredzi. Tajos iekļauti arī priekšlikumi un pielāgojumi, ko Bāzeles komitejā iesnieguši Eiropas pārstāvji.

ECB ir konsekventi atbalstījusi Bāzeles III standartu pilnīgu, savlaicīgu un patiesu ieviešanu ES. Tam būs izšķiroša nozīme ES banku sistēmas drošības un stabilitātes nodrošināšanā. Eiropas Komisijas 2021. gada oktobrī ierosinātais tiesību akta priekšlikums ietvēra vairākas novirzes no saskaņotajiem Bāzeles III noteikumiem, par kurām ECB pauda bažas savos atzinumos. Konkrētāk, ECB norādīja, ka Kapitāla prasību regulas priekšlikums ietver pārejas pasākumus riska darījumiem ar nekustamo īpašumu un komercsabiedrībām bez piešķirta kredītnovērtējuma, kas ir novirze no Bāzeles III standartiem. Šīs novirzes nav pamatotas ne no prudenciālā, ne finanšu stabilitātes viedokļa, un tās var atstāt nerisinātas atsevišķas riska zonas. ECB uzskata, ka visas novirzes jānovērš vai, ja tomēr tās saglabā, tām jābūt ierobežotām un tikai īslaicīgām. Tomēr pašreizējā likumdošanas procesā likumdevēji ir izteikuši priekšlikumus un aicinājumus atkāpties no Bāzeles III standartiem vēl vairāk, nekā ierosinājusi Eiropas Komisija. Šādas papildu novirzes vēl vairāk vājinātu Bāzeles III nodrošināto drošības tīklu un palielinātu plaisu starp ES regulējumu un šiem svarīgajiem starptautiskajiem minimālajiem standartiem. Tās arī padarītu regulatīvo sistēmu sarežģītāku, palielinātu bankām atbilstības nodrošināšanas izmaksas un sarežģītu uzraudzības iestāžu darbu. Kopumā regulatīvo standartu pazemināšana zem starptautisko minimālo standartu līmeņa apdraudētu ES banku sektora drošību un konkurētspēju, kā arī palielinātu finansējuma izmaksas.

Turklāt pārāk daudz būtisku korekciju salīdzinājumā ar Bāzeles III standartiem varētu likt apšaubīt ES atbilstību Bāzeles III regulējumam. Bāzeles III prasību neievērošana varētu vājināt ES reputāciju, potenciāli apdraudot tās pozīcijas turpmākajās starptautiskajās sarunās. Turklāt globālas konsekvences trūkums standartu ieviešanā varētu izraisīt sacensību starp jurisdikcijām par zemāko līmeni finanšu regulējuma jomā. Tas nebūtu veiksmīgs risinājums, jo pandēmija ir pierādījusi, ka spēcīgas bankas ir noturības avots.^[39] Banku sektora lielāka noturība lielā mērā izriet no Bāzeles standartiem, kuri jau ir ieviesti, un tie būtu jāstiprina, godprātīgi ieviešot atlikušos noteikumus.

Banku regulējuma stiprināšana: lielāka saskaņotība un nepilnību novēršana

Konkrēti uzraudzības noteikumi un pilnvaras Eiropas Savienībā arvien vēl nav saskaņoti. Banku darbības tiesību aktu kopumam ir paredzēta turpmāka saskaņošana, lai noteikumus un pilnvaras varētu konsekventi piemērot bankām neatkarīgi no valsts, kurā atrodas to galvenā mītne. Līdztekus citām pārmaiņām banku darbības tiesību aktu kopumā ierosināti šādi pasākumi.

• Tiks saskaņota uzraudzības prakse attiecībā uz trešo valstu filiālēm, t. i., tādu banku ES filiālēm, kuru galvenā mītne atrodas valstīs ārpus ES. ES dalībvalstis pašlaik piemēro atšķirīgu uzraudzības praksi, kas rada nevienlīdzīgus darbības nosacījumus un neļauj ECB gūt skaidru priekšstatu par trešo valstu grupu darbību. Ierosinātās pārmaiņas nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus trešo valstu grupām ES un ES kredītiestādēm un uzlabos uzraudzības efektivitāti.
• Tiks saskaņots "atbilstības un piemērotības^[40]" uzraudzības process. Lai gan ECB jau šajā ziņā ir nopietna pieredze, tās darbu kavējusi dažādu valstu noteikumu sadrumstalotība. Tāpēc ECB ļoti atzinīgi vērtē saskaņotību šajā jomā, vienlaikus atbalstot Eiropas Komisijas viedokli, ka jānodrošina proporcionalitāte, piemēram, koncentrējoties uz lielāko Eiropas banku vadītājiem.
• Tiks novērstas Eiropas valstu atšķirības attiecībā uz citām uzraudzības pilnvarām, piemēram, sankciju piemērošanas pilnvarām. Piemēram, banku darbības tiesību aktu kopums piešķir ECB pilnvaras piemērot periodiskus soda maksājumus visu Eiropas banku uzraudzībā iesaistīto valstu bankām.

Uzraudzības noteikumu un pilnvaru saskaņotība padarīs ECB banku uzraudzību efektīvāku un veidos integrētāku un noturīgāku banku sektoru.

Koncentrēšanās uz vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem

Vides, sociālie un pārvaldības (VSP) riski ir svarīgi gan atsevišķu banku stabilitātei, gan finanšu sistēmai kopumā, īpaši ņemot vērā klimata pārmaiņas. Tāpēc ECB atzinīgi vērtē to, ka ierosinātajā banku darbības tiesību aktu kopumā iekļauta prasība bankām pārvaldīt visus būtiskos riskus, t. sk. VSP riskus.

Banku darbības tiesību aktu kopums ietver jaunu juridisku prasību bankām sagatavot īpašus plānus, lai monitorētu un novērstu VSP riskus, kas rodas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tas nodrošinās, ka bankas rūpīgi novērtē strukturālās pārmaiņas, kas, visticamāk, notiks nozarēs, kuras tās skar, saskaņā ar pārejas ceļiem, ko nosaka ES tiesiskais regulējums.^[41]

A attēls

Banku darbības tiesību aktu kopuma likumdošanas procesa hronoloģisks pārskats

4. Tirgus infrastruktūras un maksājumu raita darbība

Eurosistēmai ir galvenā loma tādu tirgus infrastruktūru un pasākumu attīstīšanā, darbībā un pārraudzībā, kuri veicina drošu un efektīvu maksājumu, vērtspapīru un nodrošinājuma plūsmu euro zonā. Eurosistēma darbojas arī kā maksājumu un vērtspapīru tirgus inovāciju un integrācijas katalizators. 2022. gadā Eurosistēma pārskatīja un atjaunoja esošo tirgus infrastruktūru, politikas un stratēģijas un pētīja jaunas tehnoloģijas un potenciālo digitālo euro.

4.1. TARGET pakalpojumi un inovācijas un tirgus infrastruktūras un maksājumu integrācija

Eurosistēmas TARGET pakalpojumi ietver trīs norēķinu servisus: TARGET2, kas ir reālā laika bruto norēķinu sistēma (real-time gross settlement system; RTGS) tādiem maksājumu darījumiem euro, kuri veicina Eurosistēmas monetārās politikas operācijas, banku savstarpējos pārskaitījumus un komercmaksājumus; TARGET2 vērtspapīriem (T2V), kas ir vienotā Eiropas platforma vērtspapīru norēķiniem, un TARGET ātro maksājumu norēķinus (TARGET Instant Payment Settlement; TIPS), kas ļauj veikt ātros maksājumus, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus.

Aptuveni 1 000 banku izmanto TARGET2, lai uzsāktu darījumus euro savā vai savu klientu vārdā. Ar TARGET2 starpniecību var sasniegt vairāk nekā 41 000 banku visā pasaulē, t. sk. filiāles un meitasuzņēmumus. TARGET2 2022. gadā vidēji dienā apstrādāti 399 653 maksājumi ar vidējo dienas apjomu 2.219 trilj. euro. Salīdzinājumā ar 2021. gada rādītājiem maksājumu dienas apjoms pieauga par 7 %. Kalendārajā gadā TARGET2 pirmo reizi apstrādāja vairāk nekā 100 milj. maksājumu.

2022. gadā TARGET2 tehniskā pieejamība bija 100 %. Turklāt Eurosistēma lielā mērā īstenoja rīcības plānu TARGET pakalpojumu darbības traucējumu novēršanai 2020. gadā.^[42]

Lai pārbaudītu TARGET2 augsto kiberdrošības līmeni, 2022. gadā tika veikts TIBER-EU^[43] tests. TIBER-EU testi atdarina reālu kiberuzbrucēju taktiku, paņēmienus un procedūras, pamatojoties uz pielāgotiem apdraudējuma izlūkdatiem. Šādu testu veikšana padziļina izpratni par TARGET2 spēju izturēt kiberuzbrukumus.

Pēc tam, kad tika oficiāli apstiprināta Horvātijas pievienošanās euro zonai ar 2023. gada 1. janvāri, visu 2022. gadu tika veiktas sagatavošanās pārbaudes un nepieciešamā koordinēšana ar Hrvatska narodna banka un Horvātijas finanšu kopienu saistībā ar migrāciju no nacionālās RTGS sistēmas uz TARGET2.

Atbilstoši tehnoloģiju attīstībai, jaunām regulatīvajām prasībām un lietotāju pieprasījuma pārmaiņām Eurosistēma strādā pie T2 – jaunas RTGS un centrālās likviditātes vadības funkcijas, kas optimizē likviditātes pārvaldību visos TARGET pakalpojumos, – ieviešanas. 2022. gada novembrī plānotā T2 ieviešana tika pārcelta uz 2023. gada martu.

T2V platformai pievienojušies 20 Eiropas tirgu 19 centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD), nodrošinot vērtspapīru norēķinus euro un Dānijas kronās. T2V 2022. gadā vidēji dienā apstrādāti 707 879 darījumi ar vidējo dienas apjomu 716.67 mljrd. euro. Turklāt Horvātijas CVD (SKDD), Bulgārijas CVD (CDAD) un Bulgārijas Nacionālās bankas valdības vērtspapīru norēķinu sistēma 2022. gadā parakstīja T2V Pamatlīgumu un apsver piemērotus pārejas datumus. 2023. gadā turpināsies jaunu CVD pievienošanās T2V testēšanas pasākumi.

2022. gadā tika veikti divi būtiski T2V uzlabojumi. Pirmkārt, soda mehānisma darbība, kas paredzēta, lai atbalstītu to CVD pienākumu izpildi, kuri noteikti Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulas (CVDR) norēķinu disciplīnas režīmā, pārgāja no pārbaudes posma uz reālas darbības posmu. Otrkārt, T2V platformas 6.0 versijas īstenošana ļāva ieviest komponentus, kurus T2V ietvaros izmantos TARGET pakalpojumos (t. s. kopīgos komponentus).

Lai veicinātu zibmaksājumu ieviešanu euro zonā, Eurosistēma pabeidza īstenot pasākumus sasniedzamības nodrošināšanai visā Eiropā, izmantojot TIPS. Tā kā arvien vairāk banku un nacionālo kopienu pievienojās TIPS, darījumu apjoms salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājās 17.1 reizi, 2022. gada decembrī sasniedzot 18.7 milj. darījumu (salīdzinājumā ar 1.6 milj. darījumu 2021. gada decembrī). Ņemot vērā Eiropas Komisijas tiesību akta priekšlikumu, kas paredz uzlikt pienākumu ES maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri jau piedāvā kredīta pārvedumus euro, noteiktā periodā piedāvāt arī to ātro versiju, gaidāms, ka euro veikto zibmaksājumu ieviešana turpinās paātrināties.

TIPS daudzvalūtu funkcionalitāte izraisījusi ārpus euro zonas esošo valstu centrālo banku interesi. Sveriges Riksbank 2022. gada maijā veiksmīgi pabeidza pārejas uz TIPS pirmo posmu, paverot ceļu ātrai maksājumu veikšanai Zviedrijas kronās TIPS. Danmarks Nationalbank 2025. gada 2. ceturksnī TARGET pakalpojumos, t. sk. TIPS, piedāvās norēķinus Dānijas kronās. Norges Bank arī paudusi interesi par iespējamu pievienošanos TIPS ar savu attiecīgo nacionālo valūtu. Pašlaik tiek pētīta daudzvalūtu funkcijas iespēja, kas ļautu platformā veikt zibmaksājumus starp valūtām.

Papildus trim norēķinu pakalpojumiem Eurosistēma izstrādā jaunu TARGET pakalpojumu – Eurosistēmas nodrošinājuma pārvaldības sistēmu (ECMS), kas būs vienota visās euro zonas jurisdikcijās to aktīvu pārvaldībai, kurus izmanto kā nodrošinājumu Eurosistēmas kredītoperācijās. ECMS darbības uzsākšana tika pārcelta no 2023. gada novembra uz 2024. gada aprīli, lai mazinātu ietekmi, ko rada pārplānotā T2 ieviešana.

Attiecībā uz maksājumu jomu Eurosistēma turpina īstenot neliela apjoma maksājumu stratēģijā noteiktos mērķus. Tas ietver atbalstu neliela apjoma maksājumu risinājuma izstrādei Eiropas mērogā, lai šādus maksājumus varētu veikt mijiedarbības punktā (t. i., fiziskajā tirdzniecības vietā un mobilajā un e-tirdzniecības telpā, ko pārvalda Eiropas privātā sektora struktūras), zibmaksājumu pilnīgu ieviešanu un pārrobežu maksājumu uzlabošanu. Tā ietver arī darbu pie tā, lai nodrošinātu visiem eiropiešiem piekļuvi drošiem, efektīviem un ērtiem maksājumiem, ņemot vērā augošo tautsaimniecības digitalizāciju. Šā darba ietvaros tika publicēts ziņojums par situāciju neliela apjoma maksājumu pakalpojumu pieejamībā ES. Tā galvenie secinājumi liecina, ka, neraugoties uz augošās digitalizācijas radītām konkrētām problēmām neaizsargātām personām un grupām, tā arī sniedz iespējas uzlabot pieejamību, izmantojot specializētus inovatīvus risinājumus.

Vienlaikus ar Eurosistēmas neliela apjoma maksājumu stratēģijas popularizēšanu ECB atbalsta inovatīvu maksājumu pakalpojumu izstrādi, t. sk. Euro neliela apjoma maksājumu padomes (Euro Retail Payments Board; ERPB) līmenī. Konkrētāk, ERPB veicina progresu atklāto banku pakalpojumu jomā, kas dod iespēju trešām personām, saņemot banku klientu piekrišanu, piekļūt ar maksājumu kontiem saistītiem datiem un iniciēt maksājumus, izmantojot atvērtas lietojumprogrammu saskarnes. Tas savukārt ļauj trešām personām piedāvāt ērtus un pievilcīgus maksājumu risinājumus. Pēc ERPB uzaicinājuma Eiropas Maksājumu padome (EPC) sāka izstrādāt turpmāku SEPA maksājumu kontu piekļuves (SPAA) sistēmu, kurā izklāstīti noteikumi, prakse un standarti, kas ļaus apmainīties ar datiem par maksājumu kontiem un atvieglos pievienotās vērtības pakalpojumu, kurus bankas sniedz trešām pusēm, maksājumu darījumu uzsākšanu. EPC 2022. gada novembrī publicēja SPAA sistēmas rokasgrāmatas pirmo versiju.

Digitālā inovācija maina ne tikai neliela apjoma maksājumu pakalpojumus, bet arī liela apjoma finanšu darījumus. Finanšu tirgos ieinteresētās personas jau pāris gadu eksperimentē ar jaunām tehnoloģijām, piemēram, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām (DLT). Šo tehnoloģiju labākai novērtēšanai ES 2023. gada 23. martā uzsāka piemērot izmēģinājuma režīmu tirgus infrastruktūrām, balstoties uz DLT. Tas ilgs trīs gadus, un to varēs pagarināt vienu reizi. Šis režīms ļauj ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, tirgus uzņēmumiem un CVD izmantot daudzpusējo tirdzniecības sistēmu vai tirdzniecības un norēķinu sistēmu, balstoties uz DLT tehnoloģiju. Hipotētiskajā scenārijā, kad finanšu tirgiem plaši jāizmanto DLT vai citas jaunās tehnoloģijas liela apjoma darījumiem, varētu mainīties arī Eurosistēmas liela apjoma norēķinu pakalpojumu, īpaši TARGET2 un T2V, lietotāju vajadzības. Lai mazinātu finanšu sistēmas riskus, nodrošinot, ka centrālās bankas nauda saglabās savu drošākā norēķinu aktīva lomu liela apjoma finanšu darījumos, Eurosistēma pēta veidus, kā izmantot jaunās tehnoloģijas centrālās bankas naudas līdzekļu nodrošināšanai liela apjoma finanšu darījumu kārtošanai. Ir ļoti svarīgi, lai Eurosistēma rūpīgi analizētu potenciālo ietekmi uz pārvaldību, norēķinu efektivitāti un likviditātes pārvaldību, taču tas nenozīmē nekādu politikas virzienu.

Atbilstoši mērķim turpināt Eiropas finanšu tirgus integrāciju Eurosistēmas Konsultatīvā grupa vērtspapīru un nodrošinājuma tirgus infrastruktūru jomā (AMI-SeCo) turpināja ziņot par progresu, ko valstu tirgi panākuši virzībā uz atbilstību standartiem, par kuriem panākta vienošanās Vienotās Eiropas nodrošinājuma pārvaldības rokasgrāmatas (SCoRE) iniciatīvā. 2022. gada 2. pusgada progresa ziņojumā AMI-SeCo norādīja, ka joprojām ir iespējams ievērot noteikto termiņu, lai gan ieinteresētās personas nav nodrošinājušas pietiekamu progresu. Ņemot vērā Eurosistēmas ECMS darbības uzsākšanas pārcelšanu uz 2024. gada aprīli, AMI-SeCo piekrita pagarināt SCoRE standartu izpildes termiņu, lai pielāgotos laika grafikam.

Turklāt AMI-SeCo turpināja monitorēt un apspriest progresu un norises T2S saskaņošanas plānā un uzņēmumu pasākumu atbilstību, t. sk. nozares standartus akcionāru identifikācijai. AMI-SeCo arī iesniedza atbildes uz jautājumiem, kas tika uzdoti Eiropas Komisijas un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes sabiedriskajā apspriešanā par nodokļu ieturēšanas procedūrām un 2. akcionāru tiesību direktīvas īstenošanu.

4.2. Digitālā euro izpētes posms

2021. gada oktobrī uzsāktā digitālā euro projekta izpētes posms noris saskaņā ar plānu un gaidāms, ka tas noslēgsies 2023. gada 2. pusgadā. Līdz tam laikam Padome tiks iepazīstināta ar izpētes posma secinājumiem un ieteikumiem par to, vai pāriet vai nepāriet uz sagatavošanas posmu, kā arī ar projekta plānu šim nākamajam posmam. Jebkurš iespējamais lēmums pāriet uz sagatavošanas posmu pats par sevi nenozīmē, ka tiek pieņemts lēmums emitēt digitālo euro.

Eurosistēma regulāri ziņoja par digitālā euro izpētes posmā panākto progresu, septembrī un decembrī publicējot pa progresa ziņojumam. Eurosistēma 2022. gadā vienojās par digitālā euro galvenajiem izmantošanas gadījumiem un daudziem būtiskiem izstrādes lēmumiem, ņemot vērā privātuma aspektus un regulatīvās prasības, kā arī nepieciešamību nodrošināt iespējas veikt maksājumus ar digitālo euro gan tiešsaistes, gan bezsaistes režīmā. Šie lēmumi atspoguļo arī starpnieku kā digitālā euro izplatītāju un shēmas kā vēlamā izplatīšanas modeļa svarīgo lomu. Tika pieņemts lēmums sākt darbu pie digitālā euro rokasgrāmatas sagatavošanas. Šim nolūkam tika pieņemts darbā rokasgrāmatas izstrādes vadītājs un publicēts uzaicinājums tirgus pārstāvjiem izteikt interesi dalībai tās izstrādāšanā. Darbs pie rokasgrāmatas sākās 2023. gada 1. ceturksnī.

Šā projekta ietvaros atbilstoši plānam sadarbībā ar Eurosistēmas nacionālajām centrālajām bankām un privātajiem uzņēmumiem turpinājās attiecīgie digitālā euro prototipu izstrādes pasākumi. Secinājumi tiks paziņoti 2023. gada 1. pusgadā, un tos attiecīgi piemēros nākamajā projekta posmā.

Lai nodrošinātu visām ieinteresētajām pusēm pievilcīga digitālā euro izstrādi, projekts balstās uz biežu mijiedarbību ar tirgus dalībniekiem un topošajiem lietotājiem dažādos forumos un formātos. 2022. gadā notika ERPB speciālās sesijas par tehniskiem jautājumiem, divpusējas atgriezeniskās saites sesijas ar galvenajām ieinteresēto personu grupām, Digitālā euro tirgus konsultatīvās grupas sanāksmes, mērķgrupu pasākumi un pilsoniskās sabiedrības semināri. Vienlaikus ECB cieši sadarbojās ar Eiropas institūcijām, kuras lems par nepieciešamo tiesisko regulējumu iespējamai digitālā euro emisijai nākotnē.

4.3. Pārraudzība un emisijas centrālās bankas loma

Lai nodrošinātu drošu un efektīvu finanšu tirgus infrastruktūru (FTI) un maksājumu funkcionēšanu euro zonā, Eurosistēma nosaka pārraudzības mērķus noteikumos, standartos, pamatnostādnēs un ieteikumos, monitorē to ieviešanu un, ja nepieciešams, veicina pārmaiņas. Eurosistēma kā euro emisijas centrālā banka ir iesaistīta sadarbībā balstītajā to FTI pārraudzībā un uzraudzībā, kā arī krīžu pārvarēšanas pasākumos, kurām ir būtisks euro denominēto darījumu apjoms.

Attiecībā uz sistēmiski nozīmīgām maksājumu sistēmām (SNMS) Eurosistēmas pārraudzības funkcija tieši vērsta uz TARGET2, EURO1, STEP2-T un Mastercard klīringa pārvaldības sistēmas pārraudzību. Īpaša uzmanība 2022. gadā tika pievērsta Eurosistēmas T2-T2V konsolidācijas projektam (sk. 4.1. iedaļu). Eurosistēma veica konsolidētās platformas, kas vērsta uz nozīmīgākajām TARGET2 pārmaiņām, iepriekšēju novērtējumu un monitorēja projektu, lai konstatētu iespējamos riskus, kas varētu apdraudēt platformas darbības veiksmīgu uzsākšanu un tās turpmāku raitu darbību. Turklāt Eurosistēma veica Mastercard klīringa pārvaldības sistēmas visaptverošu novērtējumu saskaņā ar SNMS regulu un "Gaidām attiecībā uz kibernoturības pārraudzību" (Cyber Resilience Oversight Expectations). Tika rūpīgi monitorēta arī Eiropas zibmaksājumu sistēmu, piemēram, TIPS un RT1, attīstība un darbības noturība.

Attiecībā uz maksāšanas līdzekļiem darbs bija vērsts uz Eurosistēmas elektronisko maksāšanas līdzekļu, shēmu un procedūru pārraudzības pamatprincipu (MLSP regulējuma) ieviešanu. Balstoties uz saskaņotas novērtēšanas rezultātiem, identificēto maksājumu shēmu pārvaldības iestādēm tika paziņots, vai tās tiks pārraudzītas, monitorētas vai netiks pārraudzītas saskaņā ar MLSP regulējumu. Attiecībā uz maksājumu kārtību šis process tuvojas noslēgumam. Turklāt tika uzsākts pirmās maksājumu shēmu grupas visaptverošs novērtējums.

Saskaņā ar Eiropas tirgus infrastruktūras regulu (EMIR) Eurosistēma kā euro emisijas centrālā banka joprojām bija ES centrālo darījuma partneru uzraudzības kolēģiju locekle. Šajā statusā tā izvērtēja dažādus priekšlikumus par pakalpojumu paplašināšanu vai būtiskām pārmaiņām riska pārvaldības procedūrās un pārskatīja atveseļošanas plānus, kas sagatavoti saskaņā ar ES Regulu par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu. EMIR pārskatīšanas sagatavošanas darba kontekstā Eurosistēma sniedza ieguldījumu Eiropas Komisijas 2022. gada marta konsultācijās.

Eurosistēma monitorēja arī paaugstināta tirgus svārstīguma ietekmi uz centrālajiem darījuma partneriem. ECB veica enerģijas tirgus svārstīguma analīzi, lai izpētītu lielu drošības rezervju pieprasījumu ietekmi uz klīringa dalībniekiem. Secinājumi apstiprināja ECB ieguldījumu ES un starptautiskās politikas darbā, samazinot pēkšņu lielu drošības rezervju pieprasījumu risku un to potenciālo ietekmi.

Vērtspapīru norēķinu jomā Eurosistēma kā emisijas centrālā banka sniedza ieguldījumu regulārajā CVD novērtēšanas procesā saskaņā ar CVDR. Eurosistēma arī sāka gatavoties, lai veicinātu Regulas (ES) Nr. 2022/858 par izmēģinājuma režīmu tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, piemērošanu.

T2V pārraudzības jomā Eurosistēma 2022. gada 1. ceturksnī pabeidza pirmo T2V novērtējumu saskaņā ar "Gaidām attiecībā uz kibernoturības pārraudzību". Eurosistēma pabeidza arī T2V 2022. gadā ieviesto pārmaiņu novērtējumu (sk. 4.1. iedaļu).

FTI noturība pret kiberuzbrukumiem joprojām ir uzmanības centrā gan TARGET pakalpojumu darbības jomā (sk. 4.1. iedaļu), gan pārraudzībā. 2022. gadā tika uzsākta Eurosistēmas/ECBS finanšu tirgu infrastruktūru un dažu to instrumentu kibernoturības pārraudzības stratēģijas pārskatīšana, tika pabeigta vēl viena kibernoturības apsekojuma kārta attiecībā uz FTI, savukārt Euro kibernoturības padome strādāja pie informācijas apmaiņas (īpaši saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā), krīzes koordinācijas un trešo personu riska jautājumiem. TIBER-EU ietvaros TIBER-EU Zināšanu centrs izstrādāja labāko praksi t. s. violetās komandas izmantošanai. Tas ir sadarbības pasākums, kas notiek konkrētā TIBER testa posmā.

5. Tirgus operācijas un citām iestādēm sniegtie finanšu pakalpojumi

Lielākā daļa euro likviditātes līniju, kas kopš 2020. gada izveidotas vai aktivizētas citām centrālajām bankām, saglabājās 2022. gadā, un tika izveidotas jaunas līnijas ar Narodowy Bank Polski un Andoras Finanšu iestādi. ECB turpināja piedāvāt operācijas ASV dolāros euro zonas darījuma partneriem, tādējādi nodrošinot aizsargmehānismu uz tirgus instrumentiem balstītam finansējumam. ECB neveica intervences valūtas tirgū.

ECB joprojām bija atbildīga par dažādu finanšu operāciju administrēšanu ES vārdā un koordinatora pienākumu pildīšanu saistībā ar Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumu sistēmu.

ECB politikas procentu likmju pārmaiņu transmisija uz euro zonas naudas tirgiem (3. ielikums) bija pilnīga un tūlītēja īstermiņa beznodrošinājuma darījumu naudas tirgus segmentā, bet beznodrošinājuma darījumu termiņdarījumu procentu likmju kāpums bija lēns. Procentu likmju kāpuma ietekme uz nodrošināto darījumu naudas tirgiem arī lielā mērā norisēja raiti, lai gan dažādos segmentos bija vērojamas zināmas atšķirības korekciju veikšanas ātrumā.

5.1. Tirgus operāciju norises

Euro un ārvalstu valūtas likviditātes līnijas

Eurosistēmas mijmaiņas darījumu un repo darījumu līnijas ir monetārās politikas instrumenti, ko izmanto kā stabilizējošus instrumentus stresa apstākļos pasaules finanšu tirgos.

Kad Eurosistēma nodrošina euro ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām, likviditātes līnijas risina iespējamās euro likviditātes vajadzības ārpus euro zonas esošajās valstīs tirgus darbības traucējumu gadījumā. Tāpēc tās novērš tālāku ietekmi uz euro zonas finanšu tirgiem un tautsaimniecībām, radot augšupvērstu spiedienu uz īstermiņa naudas tirgus procentu likmēm vai aktīvu strauju pārdošanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt raitu ECB monetārās politikas transmisiju. Likviditātes līnijas arī novērš euro likviditātes nepietiekamības pārvēršanos par finanšu stabilitātes risku.

Kad ECB saņem ārvalstu valūtu no citas centrālās bankas (piemēram, ASV dolārus no Federālo rezervju sistēmas) un izmanto euro kā nodrošinājumu, ārvalstu valūtas likviditātes līnijas nodrošina nepārtrauktu aizdevumu izsniegšanu ārvalstu valūtā. Tas novērš krasu aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu, ekstrēmas cenu pārmaiņas un kredītu plūsmas pārrāvumus, ko izraisa spriedze starptautiskajos finansējuma tirgos.

Lielākā daļa euro likviditātes līniju, kuras 2020. gadā tika izveidotas vai aktivizētas, saglabājās un sākotnēji tika pagarinātas līdz 2023. gada 15. janvārim un vēlāk līdz 2024. gada 15. janvārim, izņemot mijmaiņas līgumus ar Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālo banku) un Hrvatska narodna banka un repo darījumu līniju ar Serbijas Nacionālo banku, kas beidzās 2022. gada marta beigās. 2022. gadā tika izveidotas jaunas likviditātes līnijas ar Narodowy Bank Polski un Andoras Finanšu iestādi. 5.1. tabulā parādītas euro likviditātes līnijas, kuras darbojas kopš 2022. gada 31. decembra un kuras Eurosistēma varētu izmantot, lai nodrošinātu euro likviditāti ārvalstu centrālajām bankām. Euro likviditātes līniju izmantošana notiek tikai ceturkšņa beigās.

Savstarpējais mijmaiņas līgums ar Ķīnas Tautas banku tika pagarināts vēl uz trim gadiem (līdz 2025. gada oktobrim.)

2022. gadā ECB sadarbībā ar Federālo rezervju sistēmu, Kanādas Banku, Anglijas Banku, Japānas Banku un Šveices Nacionālo banku joprojām nodrošināja likviditāti ASV dolāros, parasti ar 7 dienu termiņu. ASV dolāru nodrošinājums lielākajās jurisdikcijās palīdzēja mazināt spiedienu pasaules finansējuma tirgos un turpināja stabilizēt privātā finansējuma tirgus.

5.1. tabula

Pārskats par ECB likviditātes līnijām

Pārskatu sniegšana par valūtas intervencēm

ECB 2022. gadā neveica intervences valūtas tirgū. Kopš euro ieviešanas ECB veikusi divas intervences valūtas tirgū – 2000. un 2011. gadā. Datus par valūtas intervencēm reizi ceturksnī publicē ECB tīmekļvietnē un Statistisko datu noliktavā ar viena ceturkšņa nobīdi. Ceturkšņa tabulā publicētā informācija apkopota arī gadu dalījumā ECB gada pārskatā (sk. 5.2. tabulu). Ja attiecīgajā ceturksnī valūtas intervences nav veiktas, tas ir skaidri norādīts.

5.2. tabula

ECB īstenotās valūtas intervences

Ziņošanas sistēma aptver valūtas intervences, kuras ECB veic vienpusēji un koordinēti ar citām starptautiskajām iestādēm, kā arī intervences, kuras tiek veiktas valūtas kursa mehānisma (VKM II) ietvaros, sasniedzot svārstību koridora robežu.

5.2. ES aizņēmuma un aizdevuma operāciju administrēšana

ECB ir atbildīga par ES aizņēmuma un aizdevuma operāciju administrēšanu vidēja termiņa finanšu palīdzības (VTFP) iespējas^[44], Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM)^[45], Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE)^[46] un Next Generation EU (NGEU) programmas ietvaros.^[47] 2022. gadā ECB arī pieņēma Eiropas Komisijas pieprasījumu sniegt pilnvarotā maksātāja pakalpojumus, tādējādi paplašinot ECB pašreizējā fiskālā aģenta pakalpojumus. Turpinās sagatavošanās darbi, lai tie 2023. gadā sāktu darboties.

ECB 2022. gadā veica VTFP ietvaros piešķirto aizdevumu procentu maksājumu apstrādi. Kopējais nominālais atlikums šīs darījumu iespējas ietvaros 2022. gada 31. decembrī bija 200 milj. euro. ECB 2022. gadā veica arī dažādu EFSM ietvaros piešķirtu aizdevumu maksājumu un procentu maksājumu apstrādi. Kopējais atlikums šā mehānisma ietvaros 2022. gada 31. decembrī bija 46.3 mljrd. euro. ECB 2022. gadā apstrādāja SURE aizdevumu izmaksu dažādām ES dalībvalstīm un ar tiem saistītos procentu maksājumus. Kopējais atlikums šā mehānisma ietvaros 2022. gada 31. decembrī bija 98.4 mljrd. euro. Visbeidzot, ECB 2022. gadā apstrādāja dažādām dalībvalstīm izsniegto NPES aizdevumu un dotāciju maksājumus.

ECB ir atbildīga arī par to maksājumu administrēšanu, kuri saistīti ar Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF)^[48] un Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM)^[49] operācijām. ECB 2022. gadā veica viena EFSF ietvaros piešķirta aizdevuma dažādu procentu maksājumu un komisijas maksas maksājumu apstrādi.

Visbeidzot, ECB ir atbildīga par visu to maksājumu apstrādi, kuri saistīti ar aizdevuma iespējas līgumu Grieķijai.^[50] Kopējais atlikums šā līguma ietvaros 2022. gada 31. decembrī bija 44.8 mljrd. euro.

5.3. Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumi

Klientu euro denominēto rezervju aktīvu pārvaldīšanai 2005. gadā izveidotās Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumu (ERPP) sistēmas ietvaros 2022. gadā joprojām tika piedāvāts daudzpusīgs finanšu pakalpojumu klāsts. Daudzas Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas, pamatojoties uz saskaņotiem noteikumiem un nosacījumiem un saskaņā ar tirgus standartiem šīs sistēmas ietvaros sniedz finanšu pakalpojumus ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām, monetārajām iestādēm un valdības aģentūrām, kā arī starptautiskajām organizācijām. ECB veic vispārējo koordināciju, monitorē servisu netraucētu darbību, veicina ar sistēmas uzlabošanu saistītās pārmaiņas un sagatavo attiecīgos pārskatus ECB lēmējinstitūcijām.

ERPP sistēmā 2022. gada beigās bija reģistrēts 270 klientu kontu (2021. gada beigās – 265 klientu konti). ERPP sistēmas pārvaldīto turējumu (t. sk. skaidrās naudas aktīvu un vērtspapīru turējumu) kopapjoms 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu samazinājās aptuveni par 6 %.

3. ielikums
Galveno ECB procentu likmju pārmaiņu ietekme uz euro naudas tirgus procentu likmēm

ECB no 2022. gada jūlija līdz decembrim palielināja galvenās procentu likmes par 250 bāzes punktiem, tādējādi līdz gada beigām padarot negatīvo ECB noguldījumu iespējas procentu likmi pozitīvu (2.0 %). Šis pieauguma cikls vēsturiski izceļas procentu likmes kāpuma apmēra (divi procentu likmju kāpuma gadījumi par 50 bāzes punktiem un divi – par 75 bāzes punktiem), monetārās politikas procentu likmju korekcijas ātruma (piecu mēnešu laikā) ziņā un tāpēc, ka tas norisēja rekordaugsta likviditātes pārpalikuma (vairāk nekā 4 trilj. euro) apstākļos.

Šajā ielikumā sniegts pārskats par monetārās politikas procentu likmju pārmaiņu transmisiju uz naudas tirgiem – monetārās politikas transmisijas ķēdes pirmo posmu. Kopumā transmisija bija pilnīga un tūlītēja īstermiņa nenodrošināto darījumu segmentā, par ko liecina euro īstermiņa procentu likme (€STR), bet termiņa nenodrošināto darījumu procentu likmju reakcija bija lēnāka. Nodrošināto darījumu naudas tirgū repo darījumu procentu likmju transmisija daļēji aizkavējās vai pat pasliktinājās galvenokārt nodrošinājuma nepietiekamības pieauguma 2022. gadā dēļ. Turklāt īstermiņa vērtspapīru ierobežotais piedāvājums un šādu instrumentu pieprasījuma kāpums tikai daļēji veicināja monetārās politikas procentu likmju paaugstināšanas ietekmi uz valdības parādu procentu likmēm.

Īstermiņa nenodrošināto darījumu naudas tirgus procentu likmes labi pielāgojās monetārās politikas procentu likmju straujam kāpumam, bet termiņa nenodrošināto darījumu procentu likmju pieaugums bija lēns.

€STR no 2022. gada jūlija līdz decembrim palielinājās par 249 bāzes punktiem, tāpēc tā gandrīz pilnībā atbilda monetārās politikas procentu likmes palielinājumam par 250 bāzes punktiem (sk. A att.). €STR veicinošo naudas tirgus darījumu procentu likmju, kas apkopotas saskaņā ar ECB Regulu par naudas tirgus statistiku, sadalījums arī saglabājās stabils, kā atspoguļots €STR pamatā esošo procentu likmju nemainīgā 25. un 75. procentiles starpībā. Īstermiņa nenodrošināto darījumu apjoms būtiski palielinājās, īpaši pēc tam, kad procentu likmes atkal kļuva pozitīvas. Konkrētāk, vidējais tirdzniecības apjoms, kas nodrošina €STR, no 2022. gada septembra līdz decembrim salīdzinājumā ar vidējo tirdzniecības apjomu līdz 2022. gada septembrim palielinājās par 20 %. Tomēr nenodrošināto darījumu termiņa procentu likmes, kas atspoguļotas euro starpbanku kredītu procentu likmju indeksā (EURIBOR), lēni reaģēja uz straujo īstermiņa procentu likmju kāpumu (sk. B att.). Novēloto termiņa procentu likmju koriģēšanu lielā mērā noteica augošais pieprasījums pēc īstermiņa ieguldījumiem naudas tirgū apstākļos, kad valdīja liela nenoteiktība par turpmāko monetārās politikas procentu likmju līmeni un banku, kuras pieņem termiņnoguldījumus, noteiktās prēmijas.

Procentu likmju kāpuma transmisija uz nodrošināto darījumu naudas tirgiem arī lielā mērā noslēdzās, lai gan dažādos segmentos korekciju veikšanas ātrums nedaudz atšķīrās.

Repo darījumi būtībā darbojas kā īstermiņa nodrošinātie aizdevumi, ja skaidrā nauda tiek apmainīta pret vērtspapīru saskaņā ar līgumu, kurā paredzēts reversais darījums (parasti nākamajā dienā). Sākot ar 2021. gada 4. ceturksni, būtiski pieauga pieprasījums pēc vērtspapīru aizņēmumiem un nodrošinātiem īstermiņa ieguldījumiem, palielinot repo darījumu procentu likmju un ECB noguldījumu iespējas procentu likmes starpību, jo samazinājās nodrošinājums, kas paredzēts šādu darījumu gadījumos. Vērtējot triju procentu likmju kāpumu transmisiju 2022. gada jūlijā, oktobrī un decembrī, tas lielā mērā atspoguļojās īstermiņa repo darījumu procentu likmēs, kuras nodrošināja vairākuma euro zonas valstu valdības obligācijas, bet ietekme uz valdības augstākā reitinga obligāciju nodrošinājumu, piemēram, Vācijas valdības vērtspapīriem, nedaudz aizkavējās. Procentu likmei 2022. gada septembrī paaugstinoties par 75 bāzes punktiem, monetārās politikas procentu likme atkal kļuva pozitīva, tāpēc transmisija uz repo darījumu procentu likmēm daudz vairāk aizkavējās un pasliktinājās. Pirmajās dienās pēc procentu likmju paaugstināšanas repo darījumu procentu likmes visās euro zonas jurisdikcijās saskārās ar būtisku lejupvērstu spiedienu, pastāvot bažām par būtisku nodrošinājuma pieprasījuma kāpumu, jo, procentu likmēm kļūstot pozitīvām, investori steidza ieguldīt naudas līdzekļu turējumus repo darījumu tirgū. Arī ilgāka termiņa repo darījumu un valdības parādzīmju procentu likmju ietekme bija nepilnīga, un to galvenokārt noteica ierobežotais nodrošinājuma piedāvājums un šādu ieguldījumu pieprasījuma kāpums. Tuvojoties 2022. gada beigām, nodrošinājuma pieejamība uzlabojās un to atspoguļoja nodrošināto darījumu naudas tirgus procentu likmju un ECB monetārās politikas procentu likmju starpības samazināšanās, ko lielā mērā noteica vairākas Eurosistēmas un nacionālo parāda pārvaldības biroju vārdā veiktās iniciatīvas, lai mazinātu nodrošinājuma nepietiekamību, un 2022. gada decembra beigās bija vērojams parastais gada beigu svārstīgums (A un B att.).

A attēls

Procentu likmju kāpuma transmisija uz īstermiņa nenodrošināto darījumu un nodrošināto darījumu naudas tirgus procentu likmēm

(%; ar apjomu svērtā vidējā procentu likme)

B attēls

Procentu likmju kāpuma transmisija uz termiņa nenodrošināto darījumu un nodrošināto darījumu naudas tirgus procentu likmēm

(%; ar apjomu svērtā vidējā procentu likme)

6. Skaidrā nauda joprojām ir Eiropas iedzīvotāju visbiežāk izmantotais maksāšanas līdzeklis, un tās viltojumu līmenis ir zems

2022. gadā apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība turpināja palielināties (attiecīgi par 4.5 % un 1.8 %), un to galvenokārt ietekmēja Krievijas un Ukrainas karš un kopš jūlija novērotais ECB galveno procentu likmju kāpums.

ECB pētījums par patērētāju maksāšanas paradumiem euro zonā atklāja, ka tirdzniecības vietās visbiežāk izmantotā maksāšanas metode ir skaidrā nauda – tajā tiek veikti 59 % maksājumu. Turklāt pirmajā apsekojumā par skaidrās naudas izmantošanu uzņēmumos tika secināts, ka 96 % uzņēmumu, kas galvenokārt apkalpo privātos klientus, pieņem skaidro naudu, un vairāk nekā 90 % uzņēmumu turpinās to darīt arī turpmāk.

Joprojām saglabājas ļoti zems viltojumu līmenis. Lai apsteigtu naudas viltotājus un arvien uzlabotu banknošu izturību un integritāti, turpinās jaunu banknošu pretviltošanas elementu izstrāde.

6.1. Apgrozībā esošās euro banknotes

2022. gada beigās apgrozībā atradās 29.5 mljrd. euro banknošu, kuru kopējā vērtība bija 1.57 trilj. euro. Tas liecina par pozitīvu gada pieauguma tempu attiecīgi banknošu skaita un vērtības ziņā (4.5 % un 1.8 %). 2022. gadā apgrozībā esošo euro banknošu skaitu noteica divas galvenās norises. Pirmkārt, 2022. gada februārī un martā Krievijas iebrukums Ukrainā noteica euro banknošu pieprasījuma kāpumu, jo cilvēki vēlējās, lai maksājumu ekosistēmu darbības iespējamu traucējumu gadījumā viņiem būtu pietiekami daudz naudas līdzekļu. Sākot ar 2022. gada aprīli, euro banknošu pieprasījums stabilizējās. Otrkārt, ECB galveno procentu likmju paaugstināšana, sākot ar 2022. gada 27. jūliju, noteica euro skaidrās naudas līdzekļu turējumu atlikuma pieaugumu salīdzinājumā ar procentus pelnošiem instrumentiem. Tāpēc neliela daļa apgrozībā esošo euro banknošu atgriezās Eurosistēmā, tādējādi negatīvi ietekmējot apgrozībā esošo euro banknošu skaitu (6.1. att.).

6.1. attēls

Apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: mljrd.)

Lai saglabātu apgrozībā esošo euro banknošu kvalitāti un uzticēšanos tām, Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas apstrādāja 24.8 mljrd. euro banknošu. No šā apjoma 3.2 mljrd. nolietoto banknošu bija jāaizstāj ar jaunām banknotēm.

Arī apgrozībā esošo euro monētu vērtība gada izteiksmē pieauga (par 4.0 %), 2022. gada beigās sasniedzot 32.5 mljrd. euro. Tas kopā veido 145 mljrd. apgrozībā esošo euro monētu.

Euro banknošu un monētu ieviešana fiziskā veidā, sākot ar 2002. gadu, bija būtisks pagrieziena punkts Eiropas vēsturē. Tas tika uzskatīts par nozīmīgu notikumu, t. sk. pasaules līmenī, jo tas atspoguļoja un joprojām atspoguļo pasaulē lielāko naudas maiņu.

6.2. Pētījumi par patērētāju maksāšanas paradumiem euro zonā un skaidrās naudas izmantošanu euro zonas uzņēmumos

Pētījums par patērētāju maksāšanas paradumiem euro zonā

No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada jūnijam ECB veica pētījumu par patērētāju maksāšanas paradumiem euro zonā, lai novērtētu patērētāju maksāšanas paradumus un izvēles, kā arī dažādu maksāšanas līdzekļu pieejamību. Pētījuma rezultāti liecināja, ka skaidrā nauda ir visbiežāk izmantotais maksāšanas līdzeklis tirdzniecības vietās – 59 % no visiem maksājumiem tiek veikti skaidrā naudā, lai gan skaidrās naudas maksājumu īpatsvars ir samazinājies (2019. gadā – 72 %). Vērtības izteiksmē karšu maksājumu īpatsvars bija lielāks (46 %) nekā skaidrās naudas īpatsvars (42 %). 95 % darījumu fiziskās maksāšanas vietās visā euro zonā pieņēma skaidro naudu, bet 81 % darījumu bija iespējams norēķināties ar bezskaidrās naudas maksāšanas līdzekļiem.

Lielākā daļa euro zonas patērētāju bija apmierināta ar skaidrās naudas pieejamību. Būtisks vairākums patērētāju (90 %) uzskatīja, ka ir diezgan viegli vai ļoti viegli atrast bankomātu vai banku.

Skaidrās naudas izmantošana euro zonas uzņēmumos

ECB 2022. gadā publicēja sava pirmā apsekojuma par skaidrās naudas izmantošanu uzņēmumos rezultātus, viešot skaidrību par uzņēmumu stratēģisko redzējumu par skaidrās naudas pašreizējo un turpmāko izmantošanu un pieņemšanu. Skaidrā nauda, visticamāk, joprojām būs nozīmīgs maksāšanas līdzeklis, jo vairāk nekā 90 % uzņēmumu, kuri pašlaik pieņem skaidro naudu, plāno turpināt to darīt arī turpmāk. Lemjot par kāda maksāšanas līdzekļa pieņemšanu, uzņēmumi uzskata drošību un uzticamību par vissvarīgākajiem kritērijiem.

6.3. Zems viltojumu līmenis un euro banknošu izstrāde

Ļoti zems viltoto euro banknošu līmenis

2022. gadā no apgrozības izņemto viltoto euro banknošu skaits bija 376 000. Tika konstatētas 13 viltotas banknotes uz 1 milj. apgrozībā esošo īsto banknošu. Salīdzinājumā ar apgrozībā esošo banknošu skaitu tas ir otrais zemākais viltoto banknošu īpatsvars kopš euro ieviešanas (6.2. att.). Salīdzinājumā ar 2021. gadu kopējais no apgrozības izņemto viltojumu skaits pieauga par 8.4 %. Tas atspoguļo arī ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos 2022. gadā pēc lielākās daļas ar pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšanas. Viltojumu kvalitāte joprojām ir zema. Tāpēc tos var ļoti ātri un viegli konstatēt, banknotes aptaustot, apskatot un pagrozot.

6.2. attēls

Viena gadā laikā atklāto viltoto banknošu skaits uz 1 milj. apgrozībā esošo īsto euro banknošu

Euro banknošu izstrāde

Lai turpmāk nodrošinātu euro banknošu augsto kvalitāti un noturību pret viltošanu, turpinās jaunu pretviltošanas elementu izstrāde, ņemot vērā arī tehnoloģiskā progresa sniegtās priekšrocības. Citi svarīgi mērķi, kas noteikti saistībā ar nākotnes banknotēm, ietver jauna euro banknošu dizaina izstrādi un to ietekmes uz vidi samazināšanu. Lēmums par jauno euro banknošu faktisko izgatavošanu un emisiju vēl nav pieņemts.

7. Statistika

Ar nacionālo centrālo banku (NCB) atbalstu ECB sagatavo, vāc, apkopo un izplata plašu statistisko un citu datu klāstu, kas nepieciešami ECB monetārās politikas atbalstam un ar finanšu stabilitāti saistītu uzdevumu un citu Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas uzdevumu izpildei. Šos statistiskos datus izmanto arī valsts iestādes, starptautiskās organizācijas, finanšu tirgus dalībnieki, plašsaziņas līdzekļi, kā arī plašāka sabiedrība, tādējādi palīdzot ECB uzlabot tās darbības caurredzamību.

2022. gadā ECB īpašu uzmanību pievērsa jaunai euro zonas statistikai, t. i., vērtspapīru statistikas pastiprinātai publicēšanai un uz nakti izsniegto kredītu indeksa mijmaiņas darījumu (OIS) rādītāju izstrādei euro naudas tirgū, pamatojoties uz Naudas tirgu statistikas pārskatu (MMSR) datiem, informāciju par īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām (SPE) un euro zonas valstu divpusējo ārējo statistiku attiecībā uz Krieviju. Tika izstrādāti eksperimentāli rādītāji klimata pārmaiņu politikas atbalstam un uzsākts darbs pie Vienotās datu sniegšanas sistēmas (IReF) izstrādes posma. Turklāt ceturkšņa finanšu kontos tika iekļauti jauni dati par nebanku finanšu iestādēm.

7.1. Jauna un pilnveidota euro zonas statistika un citas norises

ECB Padome pieņēma jaunu Pamatnostādni vērtspapīru datu un vērtspapīru emisiju statistikas jomā.^[51] Pamatnostādnē noteiktas grozītas prasības attiecībā uz ECBS Centralizētās vērtspapīru datubāzes (CVDB) datu kvalitātes pārvaldību un jaunas prasības sagatavot vērtspapīru emisiju statistiku, pamatojoties uz CSDB datiem.

Pēc šīs Pamatnostādnes pieņemšanas ECB sāka publicēt vērtspapīru emisiju statistiku jaunos dalījumos pēc vērtēšanas metodes, termiņa un procentu likmju veida par visām ES dalībvalstīm. Šī ir pirmā ECBS mikrodatu un makrodatu kopa, saskaņā ar kuru CSDB mikrodati tiek izmantoti, lai apkopotu oficiālos makrostatistiskos datus saskaņā ar starptautiskajiem statistikas standartiem. Dati pieejami daudz savlaicīgāk. ECB arī būtiski paplašināja publicējamo vērtspapīru turējumu statistiku, ieviešot jaunus atsevišķu euro zonas valstu, kā arī turētāju un emitentu sektoru dalījumus. Jaunie dati sniedz savlaicīgāku un pilnīgāku priekšstatu par finanšu tirgiem, ļaujot labāk monitorēt primāro un sekundāro tirgu darbības.

ECB sāka publicēt jaunus OIS statistiskos datus euro naudas tirgū, balstoties uz MMSR datiem, kas savākti no 47 euro zonas bankām.^[52] Datu laikrindas ietver informāciju par OIS tagadnes un nākotnes darījumu tirgiem par kopējo un dienas vidējo nominālo summu un vidējo svērto likmi. Jaunie statistiskie dati papildina datus par nenodrošināto un nodrošināto darījumu naudas tirgus segmentiem, kas regulāri publicēti attiecīgi kopš 2017. gada novembra un 2019. gada janvāra. Jauno statistisko datu publicēšana paredzēta tirgus caurredzamības pastiprināšanai un tādējādi – naudas tirgus darbības uzlabošanai.

2022. gada maijā ECB Padome pieņēma grozījumu Pamatnostādnē par ārējo statistiku, lai vāktu statistisko informāciju par SPE^[53] Grozījumi ļaus labāk izprast SPE lomu euro zonas ekonomiskajā un finanšu sistēmā. Pirmā datu nosūtīšana par rezidentu SPE pārrobežu darījumiem un krājumiem tika sākta 2023. gada martā, pamatojoties uz datiem par 2022. gada 4. ceturksni, savukārt retrospektīvie dati par 2020. gada 1. ceturksni tiks nosūtīti līdz 2023. gada septembrim.

ECB 2022. gada oktobrī sāka publicēt euro zonas valstu divpusējās ārējās statistikas par Krieviju apakškopu.^[54] Šī papildu detalizācija reizi ceturksnī sniedz noderīgu statistisko informāciju euro zonas valstu un Krievijas savstarpējo pārrobežu darījumu un pozīciju aktuālajai analīzei.

7.2. Eksperimentālu rādītāju izstrāde klimata pārmaiņu politikas atbalstam

ECB, balstoties uz 2022. gadā paveikto darbu, 2023. gada 24. janvārī pirmo reizi publicēja trīs jaunu statistikas rādītāju kopumus par ilgtspējīgu finansējumu, siltumnīcefekta gāzu emisiju un fizisko risku. Šis darbs ietverts ECB rīcības plānā^[55], kas paredz ar klimata pārmaiņām saistīto apsvērumu iekļaušanu tās monetārās politikas stratēģijā. Šo klimata pārmaiņu rādītāju izstrāde bija ārkārtīgi sarežģīta. Rādītāji ietver arī dažādu valstu mikrolīmeņa datu kopu saskaņošanu, attiecīgu aprēķināšanas mehānismu izstrādi trūkstošo datu iegūšanai un datu kvalitātes pārbaudi, ņemot vērā tādus aspektus kā konfidencialitāte, atkārtojamība un pārstāvība. Lai novērstu dažas nepilnības, kas kavē šo rādītāju izmantošanu, joprojām turpinās darbs pie datu kopām kā tādām un atšķirībām, kas atkarīgas no attiecīgajiem apakškopu datiem.

Tika publiskotas šādas trīs datu kopas^[56]:

1. Ilgtspējīgi finanšu rādītāji. Tie sniedz pārskatu par to, kā euro zonas rezidenti emitē un tur parāda instrumentus ar ilgtspējas pazīmēm. Šī datu kopa jau ir diezgan visaptveroša un tiek publicēta ar "eksperimentālu" datu kvalitātes marķējumu.
2. Finanšu iestāžu siltumnīcefekta gāzu emisijas rādītāji. Tie sniedz informāciju par finanšu iestāžu – piemēram, banku – vērtspapīru un aizdevumu portfeļa siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti, tādējādi palīdzot novērtēt nozares lomu pārejas uz neto nulles saimniecisko darbību finansēšanā un ar to saistītos riskus. Tomēr pamatā esošā datu kopa būs jāuzlabo, īpaši tvēruma ziņā. Tādēļ rādītāji jāinterpretē piesardzīgi un jāuzskata par nepabeigtiem un analītiskiem.
3. Aizdevumu un vērtspapīru portfeļa fizisko risku rādītāji. Tie vērtē riskus, ko klimata pārmaiņu izraisītas dabas stihijas, piemēram, plūdi vai savvaļas ugunsgrēki, rada aizdevumu, obligāciju un kapitāla vērtspapīru portfeļa sniegumam. Pamatā esošā datu kopa būs vēl vairāk jāuzlabo, piemēram, attiecībā uz atrašanās vietas informācijas detaļām. Tādēļ rādītāji jāinterpretē piesardzīgi un jāuzskata par nepabeigtiem un analītiskiem.

Saskaņā ar ECB Padomes izstrādāto rīcības plānu pašlaik tiek veikti šo triju datu kopu uzlabojumi, ko daļēji veicina jauni un labāki datu avoti, kā arī jebkādas turpmākās metodoloģiskās norises gan ECBS, gan visā pasaulē.

7.3. Vienotās datu sniegšanas sistēmas izmantošanā panāktais progress

2022. gadā tika pausta ECB ilgtermiņa apņemšanās samazināt banku pārskatu sniegšanas slogu un uzlabot datu kvalitāti un salīdzināmību. 2021. gada decembrī tika uzsākts IReF programmas izstrādes posms ar mērķi integrēt Eurosistēmas bankām noteiktās statistikas prasības vienotā standartizētā sistēmā, kas būs piemērojama visā euro zonā un ko varētu pieņemt arī citu ES dalībvalstu iestādes.^[57]

Izstrādes posmā Eurosistēma nosaka jaunās sistēmas galvenos elementus (gan satura, gan datu procesu ziņā) un iezīmē efektīvāku Eurosistēmas statistikas darbības procesa organizāciju. Veidojot IReF, Eurosistēma balstās uz attiecīgo ieinteresēto pušu ieguldījumu, veicot nepārtrauktu izmaksu un guvumu novērtējumu.^[58] Tā ietvaros 2022. gada septembrī tika publicēti trīs ziņojumi. Katrs no tiem bija vērsts uz paredzētās pārskatu sniegšanas sistēmas konkrētām iezīmēm, t. i., ar saturu saistītiem tematiem, konkrētai valstij noteikto prasību tehnisko integrāciju un procedūras un īstenošanas aspektiem.^[59] Turklāt ECB 2022. gadā organizēja divus darbseminārus ar banku nozari, lai apspriestu izmaksu un guvumu novērtējuma esošo situāciju.

IReF ir pirmais solis ceļā uz plašāku iniciatīvu par integrētu pārskatu sniegšanas sistēmu attiecībā uz statistikas, prudenciāliem un noregulējuma datiem ES, kā to pieprasījusi Eiropas banku nozare un lūdzis Eiropas Parlaments un Padome. Lai veicinātu šādu integrāciju, Eiropas Banku iestāde (EBI), ECB, Vienotā noregulējuma padome (VNP) un Eiropas Komisija ir sākušas sadarbību Neformālā koordinācijas grupā. Paredzams, ka iestāžu sadarbība tiks formalizēta, izveidojot Apvienoto banku pārskatu sniegšanas komiteju (JBRC), kurā būtu iesaistīta ECBS, EBI, vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) un valstu kompetentās iestādes ārpus VUM, VNP, valstu noregulējuma iestādes un Eiropas Komisija, kā izklāstīts 2021. gada decembrī publicētajā EBI priekšizpētes ziņojumā.^[60]

4. ielikums
Jauni statistiskie dati par nebanku finanšu iestādēm ceturkšņa finanšu kontos

Pārējās finanšu iestādes – otrā lielākā euro zonas finanšu nozare

ECB publicētajos ceturkšņa finanšu kontos paredzēts jauns – citu finanšu iestāžu (CFI) – dalījums. CFI veido otru lielāko euro zonas finanšu sektoru aiz monetārajām finanšu iestādēm (t. i., bankām un naudas tirgus fondiem; sk. A att.). CFI paplašinātā kompetence tika atzīta ECB 2020.–2021. gada monetārās politikas stratēģijas izvērtējumā, un jaunais dalījums ir svarīgs solis šīs norises analīzes veicināšanā.^[61] Nozīmīgas ir trīs apakšnozares:

• Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji – tie galvenokārt ir pārvaldītājsabiedrības un grupas iekšējās struktūras, piemēram, finansējuma struktūras. Šī apakšnozare veido 17 % no euro zonas finanšu nozares un koncentrējas dažās euro zonas valstīs (Īrijā, Luksemburgā un Nīderlandē, kur atrodas vairāk nekā 85 % no piesaistītajām finanšu iestādēm).
• Citi finanšu starpnieki – tie ir, piemēram, vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgotāji un vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības. Šī apakšnozare veido 4 % no euro zonas finanšu nozares. Dati par citiem finanšu starpniekiem ir būtiski pilnīgas euro zonas finanšu starpniecības procesa analīzes veikšanai.
• Finanšu palīgsabiedrības – tās veicina finanšu darījumus, nekļūstot par juridisko (vai ekonomisko) darījuma partneri. Kā piemērus var minēt biržas, pensiju fondu un kopieguldījumu fondu pārvaldniekus un apdrošināšanas māklerus. Tās veido 1 % no euro zonas finanšu nozares.

A attēls

Euro zonas finanšu apakšnozares

(saistību atlikums 2022. gada 3. ceturkšņa beigās; % no finanšu sektora saistībām)

8. ECB pētniecības darbība

2022. gadā ECB pētījumi koncentrējās uz monetārās politikas normalizācijas potenciālās ietekmes novērtējumu. Mājsaimniecību finanšu un patēriņa pētījumu tīklā (MFPT) pieejamo datu kopu izmantošana tika paplašināta arī uz euro zonas mājsaimniecību finanšu atšķirību analīzi. Tika sākti jauni projekti, pamatojoties uz bagātīgo informāciju, kas iegūta ECB Apsekojumā par patērētāju gaidām (CES). Biežāk tika veikti pētījumi par jautājumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Turpinājās sadarbība ar nacionālajām centrālajām bankām Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) pētniecības klasteros, un tika organizēti gadskārtējie darbsemināri, lai apspriestu vissteidzamāk risināmos jautājumus attiecīgajās specializācijas jomās. Cenu noteikšanas mikrodatu analīzes tīkls (PRISMA) ir pabeidzis darbu un sniedzis vairākus ar politiku saistītus konstatējumus (sk. 5. ielikumu).

8.1. Jaunākā informācija par ECB pētniecības iniciatīvām

2022. gadā ECB pētniecība galvenokārt koncentrējās uz procentu likmju un bilances normalizācijas ietekmi, t. sk. attiecīgajiem transmisijas kanāliem un kompromisiem. Lai novērtētu normalizācijas potenciālo ietekmi uz finanšu stabilitāti, tika izmantots plašs iekšējo modeļu klāsts ar makrofinansiālām saiknēm. Lielākā daļa pētījumu sniedz izpratni, ka politikas normalizācija mazina gan finansiālās ievainojamības pastiprināšanos, gan inflācijas ekstremālu pārmaiņu riskus vidējā termiņā, vienlaikus īstermiņā nosakot stingrākus finansēšanas nosacījumus un vairojot lejupvērstos riskus izaugsmei.

MFPT nodrošināja būtiskāko ieguldījumu euro zonas finanšu līdzekļu sadales kontu veidošanā, un tas ir svarīgs informācijas avots vairākiem ECB neviendabīguma pētījumu darba grupas īstenotajiem pētniecības projektiem.

Pētījumos, kuru pamatā izmantoti MFPT dati, uzmanība tika koncentrēta uz finanšu līdzekļu un likvīdo aktīvu atšķirībām euro zonā starp neimigrantu un imigrantu mājsaimniecībām, mājsaimniecību finanšu grūtībām, būtiskām mājokļu un mājokļu īpašumtiesību īpatsvara atšķirībām euro zonas valstīs un pandēmijas ietekmes uz mājsaimniecību finansēm neviendabīgumu.

2022. gada laikā ECB CES kļuva arvien pamanāmāks. Par to liecināja jaunu apsekojuma moduļu izstrāde attiecībā uz patērētāju finansēm, mājokļiem, darba tirgiem un citiem ar centrālo banku darbību saistītiem jautājumiem, kā arī pētījumu rezultātu un jaunu projektu paplašināšana, izmantojot plašu apsekojumā aplūkoto tēmu loku. Darbs, kura pamatā ir CES, devis nozīmīgu ieguldījumu, sagatavojot ECB tautsaimniecības, monetāro un finanšu analīzi, kā arī tās oficiālās publikācijas. Kā atspoguļots jaunizveidotajā CES tīmekļvietnē, publikācijās ietvertie pētījumu dati ir devuši ieskatu dažādos jautājumos, t. sk. par inflācijas gaidām, centrālo banku komunikāciju, patēriņu un patērētāju finansēm, monetārās politikas transmisiju uz mājsaimniecībām, enerģijas cenu šoku un fiskālo atbalstu mājsaimniecībām. Turklāt apkopotie mēneša apsekojumu rezultāti tagad regulāri tiek sniegti CES tīmekļvietnē. Kopš 2022. gada augusta katru mēnesi publicētajā paziņojumā presei ir apkopotas patērētāju gaidas attiecībā uz inflāciju, mājokļu tirgu, kredītu pieejamību, ienākumiem, patēriņu, darba tirgu un tautsaimniecības izaugsmi.

2022. gadā biežāk tika veikti pētījumi par klimata pārmaiņām. Pētnieki pievērsās dažādiem finanšu stabilitātes, finanšu tirgu, valdības politikas un zaļās pārejas mijiedarbības aspektiem. Tika publicēti vairāki ECB pētījumi par dažādiem šā temata aspektiem, kuros izdarīti šādi ar politiku saistīti secinājumi: 1) banku aizdevumu izsniegšana atbilst klimata politikai, uzskatāmi pārdalot fosilā kurināmā aizdevumus pāri valstu robežām, reaģējot uz oglekļa nodokļa ieviešanu^[62], un būtiski samazinot aizdevumus uzņēmumiem ar augstu siltumnīcefekta gāzu intensitāti saskaņā ar Parīzes nolīgumu^[63]; 2) vairāk uz kapitālu balstītās tautsaimniecībās dekarbonizācija noris straujāk nekā uz parādu balstītās tautsaimniecībās^[64]; 3) dabas resursu trūkums veicina tehniskas pārmaiņas energotaupības jomā^[65]; un 4) sabiedrībai būtiski dārgāk izmaksā noteikt oglekļa nodokli zemākā, nevis augstākā līmenī salīdzinājumā ar optimālo līmeni^[66].

Citā pētījumu virzienā tika pētīts, kā saistāmi ar klimatu saistītie riski un finanšu stabilitāte, un aplūkoti trīs galvenie aspekti: 1) dati par klimata pārmaiņu riskiem finanšu sistēmai un to novērtēšana, 2) klimata pārmaiņu risku stresa testa novērtējumi un 3) klimata pārmaiņu risku ietekme uz makrouzraudzības politiku. Konstatējumi tika publicēti kopējā ECB/ESRK ziņojumā 2022. gada jūlijā.

8.2. Jaunākā informācija par ECBS pētniecības klasteru darbu

Pastāvīgie pētniecības tīkli turpināja koordinēt pētniecības darbības ECBS un uzturēja attiecības ar akadēmiskajiem pētniekiem. Konkrēti, ECBS pētniecības klasteri, kuru darbības jomas ir "Monetārā ekonomika" (1. klasteris), "Starptautiskā makroekonomika, fiskālā politika, darba ekonomika, konkurētspēja un EMS pārvaldība" (2. klasteris), "Finanšu stabilitāte, makrouzraudzības regulējums un mikrouzraudzība" (3. klasteris) un "Klimata pārmaiņas" (4. klasteris), rīkoja seminārus par vissteidzamāk risināmajiem jautājumiem attiecīgajās jomās.

Gadskārtējais 1. klastera darbseminārs notika Parīzē 2022. gada 10.–11. oktobrī. To organizēja Banque de France, un tā uzmanības centrā bija inflācija, procentu likmes un monetārās un fiskālās politikas mijiedarbība. 2. klastera gadskārtējais darbseminārs notika Bank of Greece 2022. gada 29.–30. septembrī. Tajā galvenā uzmanība tika pievērsta ekonomisko sankciju ietekmei, īpaši to ietekmei uz tirdzniecību, nodarbinātību un ražošanu. Tā dalībnieki apsprieda arī monetārās un fiskālās politikas mijiedarbību, kā arī ES iestāžu struktūru, ņemot vērā dezintegrācijas draudus. Banco de Portugal rīkotais 3. klastera gadskārtējais darbseminārs notika Lisabonā 2022. gada 20.–21. oktobrī. Tajā tika aplūkotas dažādas tēmas – no banku regulējuma un uzraudzības līdz mājokļu tirgiem un centrālo banku digitālajām valūtām. 2022. gada 5.–6. septembrī 4. klasteris rīkoja savu pirmo gadskārtējo virtuālo darbsemināru, ko organizēja Deutsche Bundesbank. Darbseminārā tika aplūkoti teorētiski un empīriski pētījumi par klimata pārmaiņu un klimata politikas makroekonomisko ietekmi, kā arī ietekmi uz dažādiem finanšu tirgiem.

9. Juridiskās darbības un pienākumi

2022. gadā Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) monetārās finansēšanas aizlieguma kontekstā pirmo reizi interpretēja jēdzienu "cita veida kredīta pakalpojumi" un atzina nacionālo centrālo banku finansiālo neatkarību (lieta C-45/21). Tiesa arī izbeidza gandrīz 10 gadu ilgušo tiesvedību saistībā ar 2013. gada noregulējuma pasākumiem Kiprā (lietas T-200/18 un T-379/16) un papildus precizēja svarīgus ECB uzraudzības pilnvaru aspektus (lieta T-275/19). ECB sniedza 14 atzinumu par ierosinātajiem Savienības tiesību aktiem un 32 atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem, kuri ir tās kompetencē. Tika konstatēti pieci gadījumi, kad netika ievērota prasība konsultēties ar ECB par nacionālo tiesību aktu projektiem. ECB 2022. gada centrālo banku monetārās finansēšanas un privileģētas piekļuves aizlieguma ievērošanas monitorings apstiprināja, ka Līguma 123. un 124. panta noteikumi kopumā tikuši ievēroti.

9.1. Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcija attiecībā uz ECB

2022. gada septembrī Eiropas Savienības Tiesa, izskatot lietu virspalātā, pirmo reizi lēma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 123. panta 1. punktā lietotā un Padomes Regulas (EK) Nr. 3603/93 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā definētā termina "cita veida kredīta pakalpojumi" interpretāciju kā "valsts sektora saistību finansējums attiecībā uz trešām personām" (lieta C-45/21). Tiesa uzskata, ka kredīta pakalpojumu aizliegums valsts sektora saistību finansēšanai attiecībā uz trešām personām nenozīmē vien to, ka nacionālās centrālās bankas (NCB) nedrīkst uzņemties iepriekš pastāvējušu saistību, ko būtu uzņēmušās pārējās publiskās iestādes vai struktūras, izpildi attiecībā pret trešām personām; tā arī paredz, ka NCB veiktais faktiskais saistību pret trešām personām finansējums nedrīkst tieši izrietēt no citu valsts iestāžu vai struktūru veiktajiem pasākumiem vai to izdarītajām politikas izvēlēm. Tajā pašā prejudiciālajā nolēmumā Tiesa pirmo reizi arī skaidri atzina NCB neatkarības finansiālo dimensiju un interpretēja tās nozīmi tādas NCB kontekstā, kura veic valsts uzdevumus ārpus Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS). Tiesa uzskata, ka NCB spēja neatkarīgi veikt uzdevumu, kas ietilpst ECBS kompetencē, tiktu apdraudēta, ja tajā neietilpstošie valsts uzdevumi liegtu NCB veidot pietiekamus finanšu resursus rezervju vai drošības rezervju veidā, lai kompensētu eventuālus zaudējumus, īpaši tos, kas izriet no monetārās politikas operācijām.

Tāpat Vispārējā tiesa 2022. gada jūlijā un novembrī noraidīja pēdējās neizskatītās prasības par zaudējumu atlīdzību, ko pret ECB un citām pusēm iesniegušas divu Kipras banku, kurās 2013. gadā tika veikti noregulējuma pasākumi, ieinteresētās personas (lieta T-200/18 un lieta T-379/16). Rīkojumi pieņemti pēc Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada sprieduma apvienotajās lietās Chrysostomides un Bourdouvali^[67] ar līdzīgiem prasības priekšmetiem. Prasītāji apgalvoja, ka attiecīgos noregulējuma pasākumus ECB un pārējie atbildētāji^[68] piemēroja, (citstarp) balstoties arī uz to iesaisti Eurogrupas sanāksmēs, lomu Kipras Saprašanās memoranda apspriešanā un pieņemšanā un ECB Padomes lēmumiem par ārkārtas likviditātes palīdzības sniegšanu. Vispārējā tiesa secināja, ka ECB un pārējie atbildētāji nav pārkāpuši tiesības uz īpašumu, tiesiskās paļāvības principu, samērīguma principu vai vienlīdzīgas attieksmes principu. Ar Vispārējās tiesas rīkojumiem tika izbeigtas gandrīz 10 gadu ilgušās tiesvedības saistībā ar 2013. gada noregulējuma pasākumiem Kiprā, kurās ECB vienmēr ir sekmīgi pierādījusi, ka tā ir rīkojusies likumīgi.

Vispārējā tiesa 2022. gada decembrī pieņēma četrus spriedumus, noraidot visas AS PNB Banka prasības pret vairākiem ECB uzraudzības lēmumiem un sīkāk precizējot ECB uzraudzības pilnvaras. No 2019. gada janvāra līdz 2020. gada februārim ECB pieņēma vairākus uzraudzības lēmumus attiecībā uz AS PNB Banka. Pārskatot šos lēmumus, Vispārējā tiesa apstiprināja, ka ECB ir kompetenta attiecībā uz mazāk nozīmīgu kredītiestādi īstenot visas VUM regulas 10.–13. pantā uzskaitītās izmeklēšanas pilnvaras, t. sk. pārbaudes uz vietas, un precizēja, ka piemērojamā regula neparedz, lai pārbaudei pakļautā iestāde tiktu uzklausīta, pirms tiek pieņemts lēmums veikt pārbaudi uz vietas (lieta T-275/19). Vispārējā tiesa arī apstiprināja, ka ECB ir plaša rīcības brīvība īstenot pilnvaras pārņemt mazāk nozīmīgas iestādes tiešu uzraudzību, ja nepieciešams nodrošināt augstu uzraudzības standartu saskaņotu piemērošanu (lieta T-301/19). Treškārt, Vispārējā tiesa nosprieda, ka ECB var iebilst pret plānoto būtiskas līdzdalības iegūšanu, ja tai pamatots iemesls tā rīkoties, jo nav izpildīti viens vai vairāki Direktīvas 2013/36 23. panta 1. punktā minētie kritēriji, un tai nav pienākuma pārbaudīt pārējos kritērijus (lieta T-330/19). Visbeidzot, ņemot vērā lēmumu par atteikumu, Vispārējā tiesa precizēja dažus aspektus saistībā ar attiecībām starp valsts kompetentās iestādes (VKI) priekšlikumu un ECB galīgo lēmumu par atteikumu. Piemēram, tā lēma, ka, tā kā VKI priekšlikums nav tai saistošs, ECB veic savu novērtējumu, ņemot vērā VUM pamatregulas 83. panta 2. punktā uzskaitītos elementus. Tādējādi ECB vajadzības gadījumā galīgajā atteikuma lēmumā var pievienot VKI priekšlikumā neiekļautu atteikuma pamatojumu (lieta T-230/20).

9.2. ECB atzinumi un prasību neizpildes gadījumi

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu ar ECB jākonsultējas par katru ECB kompetencē esošu ierosināto ES tiesību aktu vai nacionālā tiesību akta projektu. Visi ECB atzinumi tiek publicēti datubāzē EUR-Lex. ECB atzinumi par ierosinātajiem ES tiesību aktiem tiek publicēti arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. ECB 2022. gadā pieņēma 14 atzinumus par ierosinātajiem Savienības tiesību aktiem un 32 atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem, kuri ir ECB kompetencē.

Tika konstatēti pieci gadījumi, kad netika ievērota prasība konsultēties ar ECB par tiesību aktu projektiem gan attiecībā uz nacionālajiem, gan Savienības tiesību aktiem. Pirmā lieta attiecās uz Somijas likumu par ārkārtas starpbanku maksājumu shēmu. Šo gadījumu uzskatīja par skaidru un nozīmīgu, ņemot vērā tā potenciālo ietekmi uz ECBS uzdevumu veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību un Suomen Pankki uzdevumu izpildi. Otrā lieta attiecās uz Itālijas likumu par pasākumiem, ar ko aizliedz finansēt uzņēmumus, kuri ražo kājnieku mīnas, kasešu munīciju un sekundāro munīciju, un kurā attiecīgajām iestādēm, t. sk. Banca d'Italia, tika noteikts pienākums nodrošināt, ka kredītiestādes ievēro aizliegumu finansēt uzņēmumus, kuri ražo kājnieku mīnas, kasešu munīciju un sekundāro munīciju. Šo gadījumu uzskatīja par skaidru un nozīmīgu, ņemot vērā tā iespējamo ietekmi uz Banca d'Italia nacionālajai centrālajai bankai neraksturīgā uzdevuma dēļ. Trešā lieta attiecās uz Īrijas Zemes attīstības aģentūras likumu, kurā ir paredzēts obligāti iegādāties zemi, kas pieder attiecīgajām valsts iestādēm, t. sk. Central Bank of Ireland. Šī lieta tika uzskatīta par skaidru un nozīmīgu, ņemot vērā tās iespējamo ietekmi uz Central Bank of Ireland, īpaši uz tās finansiālo neatkarību. Ceturtā lieta attiecās uz Lietuvas likumu par vērtspapīrošanu un nodrošinātajām obligācijām, ar kuru tika grozīts Likums par Lietuvos bankas, ar kuru Lietuvos bankas tika izraudzīta par kompetento iestādi, kā atbildībā ir vērtspapīrošanas un nodrošināto obligāciju publiskā uzraudzība, un ar kuru tai tika piešķirtas attiecīgās uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju piemērošanas pilnvaras. Šī lieta tika uzskatīta par skaidru un nozīmīgu lietu, ņemot vērā tās ietekmi uz Lietuvos bankas uzdevumiem. Piektā lieta attiecās uz Savienības direktīvu par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā. Šī tika uzskatīta par skaidru un nozīmīgu lietu, kurā nav notikusi konsultēšanās ar ECB, ņemot vērā tās iespējamo ietekmi uz ECBS uzdevumiem, īpaši maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanu, ar finanšu tirgus sistēmas stabilitāti saistīto kompetento iestāžu īstenotās politikas raitas īstenošanas nodrošināšanu un ECB uzdevumiem attiecībā uz kredītiestāžu uzraudzību.

ECB sniedza 14 atzinumu par ES tiesību aktu priekšlikumiem, aptverot tādus jautājumus kā euro ieviešana Horvātijā un Horvātijas kunas konversijas kurss pret euro; gāzes cenu tirgus korekcijas mehānisma ieviešana; CVD; prudenciālās uzraudzības prasības kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz kredītriska prasībām un attiecībā uz noregulējumu (KPR III); uzraudzības pilnvaras, sankcijas, trešo valstu filiāles un vides, sociālie un pārvaldības riski (KPD VI); finanšu sistēmas izmantošanas novēršana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (AMLD 6) un Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iestādes izveide; vienādi augsta līmeņa kiberdrošības nodrošināšana visā Savienībā (TID 2); finanšu instrumentu tirgi (FITD/FITD II); alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki; saskaņoti noteikumi par taisnīgu piekļuvi datiem un to izmantošanu (Datu likums); Eiropas vienotā piekļuves punkta izveide un darbības nodrošināšana, lai izveidotu centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai par finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju; nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz nacionālajiem tiesību aktiem, kas bieži aptver vairāk nekā vienu jomu, ECB pieņēma astoņus atzinumus par valūtas jautājumiem un maksāšanas līdzekļiem; 25 atzinumus par NCB; divus atzinumus par maksājumu un/vai vērtspapīru norēķinu sistēmām; četrus atzinumus par statistikas jomas jautājumiem; piecus atzinumus attiecībā uz finanšu sistēmas stabilitāti; divus atzinumus par monetārās politikas instrumentiem un operācijām un septiņus atzinumus par kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību.

9.3. Monetārās finansēšanas un privileģētās piekļuves aizlieguma ievērošana

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 271. panta d) punktu ECB uzticēts uzdevums veikt monitoringu, kā ES NCB ievēro Līguma 123. un 124. pantā un Padomes Regulās (EK) Nr. 3603/93 un Nr. 3604/93 noteiktos aizliegumus. 123. pants aizliedz ECB un NCB nodrošināt norēķinu konta pārsnieguma iespējas vai jebkāda cita veida kredīta iespējas valdībām un ES institūcijām vai struktūrām, kā arī iegādāties šo institūciju emitētus parāda instrumentus sākotnējā tirgū. 124. pants aizliedz jebkuru pasākumu (ja vien tā pamatā nav prudenciālu apsvērumu), kas nodrošina valdībām un ES institūcijām vai struktūrām privileģētu piekļuvi finanšu iestādēm. Vienlaikus ar ECB Padomi minēto nosacījumu ievērošanu dalībvalstīs monitorē Eiropas Komisija.

ECB monitorē arī ES valstu centrālo banku veiktās tādu parāda instrumentu iegādes otrreizējā tirgū, kurus emitē iekšzemes valsts sektors, citu dalībvalstu valsts sektors un ES institūcijas un struktūras. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 3603/93 apsvērumu daļu valsts sektora parāda instrumentu iegādi otrreizējā tirgū nedrīkst izmantot Līguma 123. pantā noteiktā mērķa apiešanai. Šādas iegādes nedrīkst kļūt par valsts sektora netiešas monetārās finansēšanas veidu.

2022. gadā ECB veiktais monitorings apstiprināja, ka Līguma 123. un 124. panta noteikumi kopumā tikuši ievēroti.

ECB turpinās monitorēt Magyar Nemzeti Bank līdzdalību Budapeštas Biržā, jo Magyar Nemzeti Bank veikto Budapeštas Biržas kontrolpaketes iegādi 2015. gadā joprojām var uzskatīt par iemeslu bažām saistībā ar monetāro finansēšanu.

Central Bank of Ireland 2022. gadā veiktā aktīvu samazināšana saistībā ar Irish Bank Resolution Corporation (Īrijas Banku noregulējuma iestādi), pārdodot ilgtermiņa mainīgas procentu likmes parādzīmes, ir solis nepieciešamās šo aktīvu pilnīgas atsavināšanas virzienā un tuvina iespēju pilnībā likvidēt šo īpašo portfeli 2023. gadā. Pārdošanas turpināšana atbilstošā tempā varētu vēl vairāk mazināt pastāvošās nopietnās bažas par monetāro finansēšanu.

Tādu saistību finansēšana, kas valsts sektoram uzliktas saistībā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), netiek uzskatīta par monetāro finansēšanu, ja tās rezultātā rodas prasījumi ārvalstu valūtās, kuriem ir visas rezervju aktīviem raksturīgās īpašības. Tomēr finanšu ziedojumi, ko 2022. gadā un iepriekšējos gados dažas NCB ar SVF starpniecību sniegušas parādu atvieglošanai nabadzīgās valstīs ar ļoti augstu parāda līmeni, neradīja prasījumus ārvalstu valūtās. Tādējādi šāda veida NCB finanšu iemaksas SVF iniciatīvās neatbilst monetārās finansēšanas aizliegumam, un ir nepieciešami koriģējoši pasākumi gadījumos, kad tie vēl nav pilnībā īstenoti (Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique, Banque de France, Banca d'Italia, Lietuvos bankas un Sveriges Riksbank).

10. ECB ES un starptautiskā kontekstā

ECB 2022. gadā turpināja uzturēt ciešu dialogu ar Eiropas un starptautiskajām sadarbības institūcijām. ECB attiecības ar Eiropas Parlamentu ir ECB pārskatatbildības regulējuma stūrakmens. ECB visu gadu sadarbojās ar Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komiteju (ECON), piedaloties regulārās uzklausīšanās un vēstuļu apmaiņā. Digitālā euro izpētes procesa ietvaros tā organizēja papildu sanāksmes ar ECON komiteju. Starptautiskā līmenī ECB konstruktīvi iesaistījās aktīvā dialogā ar G20 valstu finanšu ministrijām un centrālajām bankām. Tā atbalstīja arī Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) notikušās diskusijas saistībā ar centrālajām bankām, pievēršot uzmanību politikas reakcijai, lai mazinātu Krievijas un Ukrainas kara izraisīto seku ietekmi uz SVF dalībvalstīm. ECB cieši sadarbojās ar SVF Noturības un ilgtspējības trasta darbības nodrošināšanā, lai pēc 2021. gadā reģistrētā vēsturiski lielākā speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) apjoma vispārējā piešķīruma veicinātu SDR brīvprātīgu novirzīšanu atbilstoši Ekonomikas un monetārās savienības pārvaldības regulējumam. ECB bieži kopā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas sadarbības partneriem turpināja starptautiskā mērogā piedalīties arī citos forumos ārpus G20 valstīm un SVF, t. sk. centrālajām bankām sadarbojoties ar Ukrainu un citām potenciālajām ES dalībvalstīm, kā arī jaunattīstības un attīstības valstīm.

10.1. ECB pārskatatbildība

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) ECB tika piešķirta neatkarība, t. i., tās darbība nav pakļauta Savienības iestāžu, kādu valsts valdības vai citu institūciju norādījumiem. Tas nodrošina, ka ECB var pieņemt lēmumus atbilstoši savam mērķim saglabāt cenu stabilitāti, neietekmējoties no politikas dalībnieku apsvērumiem. Līdztekus neatkarībai jānodrošina atbilstošs pārskatatbildības līmenis. ECB ir pienākums sniegt pārskatus par savu darbību Eiropas Parlamentam – institūcijai, ko veido ES iedzīvotāju ievēlēti pārstāvji. ECB pārskatatbildības pret Eiropas Parlamentu efektīva īstenošana ir būtiska tās darba sastāvdaļa. Divvirzienu dialogs ar Eiropas Parlamentu ļauj ECB izskaidrot savas darbības un politiku ES iedzīvotāju pārstāvjiem un uzklausīt viņu bažas. Šis dialogs veidojies laika gaitā, nodrošinot stingrākas prasības, nekā noteikts LESD 284. panta 3. punktā. To papildina arī Eiropas Savienības Tiesas veiktā ECB darbības pārbaude, kas nodrošina vēl vienu pārskatatbildības līmeni.

ECB prezidente 2022. gadā apmeklēja četras regulārās ECON komitejas sanāksmes un februārī piedalījās plenārsesijas debatēs par ECB 2020. gada pārskatu. Regulārajās uzklausīšanās ECB prezidente sniedza atbildes uz vairāk nekā 120 Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem, pievēršoties dažādām tēmām. Vairākums jautājumu bija saistīti ar ECB monetāro politiku un tautsaimniecības perspektīvu (75 %), bet deputāti uzdeva arī jautājumus saistībā ar ekonomisko pārvaldību (9 %), klimata pārmaiņām (6 %) un tiesību aktiem finanšu jomā (4 %). ECB viceprezidents 2022. gada aprīlī iepazīstināja ECON komiteju arī ar ECB 2021. gada pārskatu. Saistībā ar šo notikumu ECB publicēja atsauksmes par Eiropas Parlamenta ieguldījumu, kas sniegts tā rezolūcijā par 2020. gada pārskatu. Turklāt ECON komitejas locekļu delegācija 2022. gada maijā piedalījās gadskārtējā vizītē ECB, kura pēc diviem pandēmijas zīmē virtuālā formātā aizvadītajiem gadiem notika klātienē. Papildus šai tiešajai sadarbībai ECB gada laikā sniedza arī atbildes uz Eiropas Parlamenta deputātu 32 rakstiskiem jautājumiem.

Turklāt ECB digitālā euro kontekstā cieši sadarbojās ar ECON komiteju.^[69] Valdes loceklis F. Paneta (F. Panetta) 2022. gadā apmeklēja trīs ECON komitejas uzklausīšanas sanāksmes, lai apspriestu digitālā euro projekta izpētes posmā panākto progresu, t. sk. tēmas, kas saistītas ar privātumu, finansiālo stabilitāti un privātā sektora lomu digitālā euro ekosistēmā. ECB organizēja arī darbinieku tehniskos seminārus ar Eiropas Parlamentu un piedalījās Eiropas Parlamenta deputātu organizētajos pasākumos, lai pārrunātu ar digitālo euro saistītos jautājumus.

Saskaņā ar 2023. gada janvārī un februārī veikto 2022. un 2023. gada ziemas Eurobarometer apsekojumu 79 % euro zonas respondentu atbalsta euro. Lai gan šie rezultāti ir iepriecinoši, tas pats apsekojums arī liecināja, ka relatīvi mazāks (44 %) respondentu skaits uzticas ECB. Sabiedrības uzticēšanās ECB ir būtiska, lai nodrošinātu inflācijas gaidu stabilizēšanos un pasargātu ECB no politiskā spiediena, kas varētu vājināt tās neatkarību. Tāpēc ECB turpinās centienus vairot sabiedrības uzticēšanos, veidojot konstruktīvu dialogu ar Eiropas Parlamentu un euro zonas iedzīvotājiem, lai izskaidrotu savus lēmumus un uzklausītu viņu bažas.

10.2. Starptautiskās attiecības

G20

Pasaules tautsaimniecības norises Indonēzijas G20 prezidentūras laikā 2022. gadā lielākoties noteica Krievijas un Ukrainas kara būtiskā ekonomiskā un humānā ietekme, kas vairoja nestabilitāti pasaulē un palēnināja gaidāmo globālo atveseļošanos. G20 valstu, īpaši mazāk aizsargāto valstu, finanšu ministriem un centrālo banku prezidentiem bija jāreaģē uz kara tiešo un netiešo ietekmi, piemēram, pārtikas trūkumu un enerģijas deficītu, globālās inflācijas kāpumu un augošajām parāda problēmām. Turklāt vēl arvien nozīmīga loma darba kārtībā bija jautājumiem saistībā ar tādām ilgtermiņa strukturālajām problēmām kā klimata pārmaiņu mazināšana, gatavības paaugstināšana pandēmijas situācijai un protekcionisma un globālās sadrumstalotības novēršana.

ECB arī turpināja atbalstīt G20 valstu iniciatīvas finanšu stabilitātes un noturības stiprināšanas jomā. Tās bija vērstas uz nebanku finanšu starpniecības radītās strukturālās ievainojamības mazināšanu un tiesiskā regulējuma ieviešanas progresu starptautiskajā un jurisdikcijas līmenī, lai ierobežotu kriptoaktīvu ekosistēmu radītos riskus. ECB arī atbalstīja G20 valstis regulējuma izstrādē, lai nodrošinātu taisnīgu un finansiāli pieejamu klimata pāreju un paātrinātu ilgtspējīgu ieguldījumu plūsmu. Attiecībā uz mazāk aizsargātajām valstīm ECB turpināja atbalstīt paredzamu, savlaicīgu un koordinētu parāda režīma vienotās sistēmas ieviešanu, kā arī parāda caurredzamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu.

Ar SVF un starptautisko finanšu arhitektūru saistītie politikas jautājumi

SVF bija nozīmīga loma, tai sniedzot atbalstu Ukrainai un citām dalībvalstīm, kuras saskārušās ar Krievijas un Ukrainas kara izraisītajām tiešajām un netiešajām sekām, piemēram, enerģijas un pārtikas krīzēm. Tas īstenoja vairākus pasākumus, t. sk. ārkārtas finansējuma instrumentu izmantošanas programmas ietvaros no jauna izveidoja pārtikas cenu šoka logu un īstenoja jaunu monitoringa programmu, iesaistot Valdi un sniedzot atbalstu Ukrainai un vairākām citām valstīm. Tika izveidots administrēts konts, lai donorvalstis, izmantojot SVF maksājumu infrastruktūru, varētu droši novirzīt finansiālo atbalstu – aizdevumus vai dotācijas – Ukrainai. Turklāt SVF ir cieši sadarbojies ar Ukrainas iestādēm, lai sniegtu tehnisku atbalstu Ukrainas ārkārtas ekonomiskās politikas pasākumu īstenošanā.

Runājot par SVF aizdevumu instrumentu kopumu, jaunais Noturības un ilgtspējības trasts (RST), kuru pirmo reizi ierosināja izveidot pēc SDR vispārējā piešķīruma 2021. gadā, tika apstiprināts un uzsāka darbību pirms 2022. gadā organizētajām SVF gadskārtējām sanāksmēm. RST palīdzēs pastiprināt SDR vispārējā piešķīruma, kurš stājās spēkā 2021. gadā, pozitīvo ietekmi, veicinot brīvprātīgu SDR novirzīšanu no dalībvalstīm ar spēcīgu ārējo pozīciju uz zemu ienākumu valstīm un mazāk aizsargātajām valstīm ar vidējiem ienākumiem. RST finansējumu var izmantot, lai risinātu ilgāka termiņa strukturālās problēmas, t. sk. klimata pārmaiņu jomā un saistībā ar gatavību pandēmijas situācijai, tādējādi veicinot maksājumu bilances iespējamo stabilitāti. Runājot par ECBS iemaksām, ir būtiski, lai līdzīgi kā citu alternatīvu līdzekļu novirzīšanas iespēju gadījumos Nabadzības samazināšanas un izaugsmes trasta vajadzībām saglabātos prasījumu pret RST rezervju aktīvu kvalitāte. Līdztekus citiem ar SDR saistītiem jautājumiem SVF 2022. gada maijā pabeidza SDR valūtu groza ik pēc pieciem gadiem veikto pārvērtēšanu, kuras rezultātā konstatēts, ka euro joprojām ir otrā nozīmīgākā norēķinu valūta pēc ASV dolāra.

Pastiprinoties pandēmijas izraisītajai parāda līmeņa ievainojamībai, ko vēl vairāk saasināja Krievijas un Ukrainas karš, SVF turpināja izstrādāt parāda situācijas uzlabošanas programmu, 2022. gada pavasarī pabeidzot fonda politikas pārskatīšanu attiecībā uz valsts parādu un ar to saistītajiem jautājumiem. Tika pārskatīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem fonds valsts parāda gadījumā var dalībvalstij izsniegt aizdevumu, ņemot vērā kreditoru situācijas attīstību, t. sk. jaunu oficiālo divpusējo un institucionālo kreditoru un instrumentu parādīšanos. Šis darbs ietver to prasījumu precizēšanu, uz kuriem attiecas nulles tolerances politika attiecībā pret parādiem, un augstāko SVF aizsardzības līmeni attiecībā uz starptautisko finanšu iestāžu un oficiālo divpusējo kreditoru prasījumiem. Turpinājies darbs, lai saskaņā ar vienoto SVF un Pasaules Bankas daudzpusējo pieeju parāda līmeņa izraisītās ievainojamības novēršanai nodrošinātu parāda caurredzamību. SVF 2022. martā arī pabeidza institucionālā redzējuma par kapitāla plūsmu liberalizāciju un vadību pārskatīšanu. Tā tiek veikta uzraudzības aktivitāšu ietvaros, kuras kļūst arvien nozīmīgākas, ņemot vērā izaugsmes tempa kritumu, finanšu nosacījumu pasliktināšanos un enerģijas un pārtikas krīžu ietekmi.

11. Labas pārvaldības, sociālās un vides ilgtspējības veicināšana

ECB 2022. gadā Eiropas un starptautiskā līmenī rūpīgi monitorēja norises ilgtspējības ziņojumu sniegšanas jomā, lai pastāvīgi uzlabotu savas darbības caurredzamību vides, sociālās un pārvaldības ilgtspējības jomās. Visu gadu šajās jomās tika veikts nozīmīgs darbs, t. sk. tika sasniegti vairāki ECB klimata programmas starpposmu mērķi, uzsāktas izpratnes vairošanas kampaņas un nodrošināta iespēja ērti saņemt konsultācijas par ētikas un godprātīgas rīcības jautājumiem ar mērķi pievērst uzmanību ētikas un atbilstības jautājumu augošajai nozīmei, paplašināta ECB komunikācija ar sabiedrību un cilvēkresursu vadības politika un prakse pielāgota jaunajiem pēc pandēmijas ieviestajiem strādāšanas veidiem.

11.1. ECB reakcija uz ilgtspējību un ar to saistīto ietekmi un riskiem

Vispirms ECB 2021. gadā sāka sniegt visaptverošāku pārskatu par vides, sociālajiem un pārvaldības (ESG) jautājumiem, balstoties uz būtiskuma novērtēšanas pasākuma ietvaros noteiktajām organizācijai aktuālajām ilgtspējības tēmām. Šim pasākumam bija arī būtiska nozīme, nosakot ECB 2022. gadā sniegto pārskatu saturu, kas vēl vairāk tika papildināts, 2022. gadā veicot Eiropas ilgtspējības pārskatu sniegšanas standartu izstrādes gaitā noteikto ilgtspējības tēmu sākotnējo analīzi.^[70]

ECB kā publiska institūcija cenšas nodrošināt augstākā līmeņa integritāti un godprātīgas rīcības standartus, pastāvīgi monitorējot un pielāgojot savu regulējumu atbilstoši mērķim strauji mainīgajā pasaulē (sk. 11.2. iedaļu). Runājot par sociālo ietekmi, ECB veikusi tālākus pasākumus, lai sabiedrību iepazīstinātu ar savu politiku, vēršoties pie dažādām auditorijām un ņemot vērā iedzīvotāju paustās bažas, vienlaikus arī radot iespējas regulāri uzturēt kontaktus ar sabiedrību. 11.3. iedaļā aplūkotas galvenās šajā jomā 2022. gadā īstenotās aktivitātes. ECB arī aktualizēja savu cilvēkresursu vadības politiku un praksi atbilstoši jaunajiem strādāšanas veidiem, kas ieviesti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Kā izklāstīts 11.4. iedaļā, šis darbs ietvēra jaunas, elastīgas attālinātā darba politikas izstrādi, jaunu mācību programmu ieviešanu un daudzveidības un iekļaušanas iniciatīvu veicināšanu. ECB 2022. gadā precīzāk definēja savu stratēģisko pieeju klimata pārmaiņām, izstrādājot ECB klimata programmu (sk. 11.5. iedaļu).

Kā uzsvērts gada finanšu pārskatu iedaļā par risku pārvaldību, ECB esošā pārvaldības regulējuma ietvaros papildus ESG aspektu novērtēšanai no ietekmes viedokļa ņem vērā arī ilgtspējības riskus.

11.2. Ētikas un integritātes standartu stiprināšana

ECB aktīvi veicina organizācijas ētikas un atbilstības kultūru, nodrošinot, ka tās augstākā līmeņa amatpersonas, vadība un darbinieki veic savus pienākumus saskaņā ar augstākajiem ētikas standartiem. Atbilstības un pārvaldības birojs (CGO) ir atbildīgs par ECB darbinieku ētikas un pārvaldības noteikumu izstrādi un to ievērošanas monitoringu. Tas organizē izpratnes vairošanas kampaņas, mācību kursus un e-mācību programmas, kā arī sniedz individuālas konsultācijas un norādījumus par ētikas jautājumiem. 2022. gadā tika veikti pasākumi, lai uzlabotu informētību par šiem noteikumiem un nodrošinātu iespēju ērti saņemt konsultācijas par ētikas jautājumiem. Uzsverot to, cik svarīgi ir nekavējoties sniegt kvalitatīvus norādījumus, CGO izstrādāja ētikas tērzēšanas robotu, kas spēj reāllaikā sniegt vispārīgu informāciju un atbildes uz vienkāršiem jautājumiem vairākās ētikas jomās. Tādējādi CGO iesniegto pieprasījumu skaits samazinājās gandrīz par 20 % – no aptuveni 2050 pieprasījumiem 2021. gadā līdz 1690 pieprasījumiem 2022. gadā, ļaujot ētikas un atbilstības ekspertiem pievērsties sarežģītākiem jautājumiem (11.1. att.).

11.1. attēls

Pārskats par 2022. gadā saņemtajiem ECB darbinieku pieprasījumiem

Papildus regulārajām informatīvajām un konsultatīvajām darbībām ECB ieguldīja līdzekļus turpmākā integritātes un ētiskas rīcības regulējumu stiprināšanā. 2022. gadā ECB pieņēma strukturētu pieeju, lai pārvaldītu risku, kas rodas, ja jutīgās jomās strādājošie darījuma partneri nerīkojas saskaņā ar ECB ētikas standartiem. Jaunā pieeja papildina ECB pārdevēja risku pārvaldības sistēmu un sniedz norādījumus par neētiskas rīcības riska monitoringu un pārvaldību līguma izpildes laikā.

Neatkarīga Ētikas komiteja sniedz konsultācijas ECB augstākā līmeņa amatpersonām par ētikas jautājumiem, kas galvenokārt saistīti ar privātām darbībām un ienākumus nesošu profesionālo darbību pēc amata pilnvaru termiņa beigām, un novērtē viņu iesniegtās interešu deklarācijas. Atbilstoši ECB apņēmībai nodrošināt caurredzamību un veicināt sabiedrības uzticēšanos, ECB tīmekļvietnē publicēti Ētikas komitejas sniegtie atzinumi attiecībā uz interešu konfliktu gadījumiem, ienākumus nesošu profesionālo darbību pēc amata pilnvaru termiņa beigām un privātām darbībām, kā arī augstākā līmeņa amatpersonu iesniegtās interešu deklarācijas.

Turklāt Ētikas komiteja monitorē starptautiskās norises ētikas un godprātīgas rīcības jomā un sniedz konsultācijas par ECB augstākā līmeņa amatpersonu ētikas regulējuma vēlamajiem uzlabojumiem. Ētikas komiteja 2021. gada beigās ierosināja pārskatīt privāto finanšu darījumu nosacījumus, lai vēl vairāk mazinātu konfidenciālas informācijas ļaunprātīgas izmantošanas un iespējamu interešu konfliktu riskus. Tāpēc Padome 2022. gada novembrī apstiprināja pilnveidoto Vienoto Ētikas kodeksu, nosakot papildu ierobežojumus attiecībā uz privāto finanšu darījumu ietvaros veikto ieguldījumu klāstu un termiņu, kā arī nosakot jaunus pienākumus nodrošināt darījumu caurredzamību.^[71]

Eurosistēmas līmenī Ētikas un atbilstības konference, kurā piedalās ECB, nacionālo centrālo banku (NCB) un valsts kompetento iestāžu (VKI) galvenie ētikas koordinatori, atbalstīja 2021. gadā pieņemto ētikas pamatnostādņu turpmāku ieviešanu, kuras veicina tajās nostiprināto noteikumu konsekventu interpretāciju visās nacionālajās iestādēs.^[72] Lai atspoguļotu augošo ētikas un atbilstības nodrošināšanas nozīmi, Padome nolēma pārveidot konferenci par Ētikas un atbilstības komiteju.

ECB piedalās kopīgās aktivitātēs un zināšanu apmaiņā par Eiropas institūciju un starptautisko organizāciju ētikas funkcijām. Lai mudinātu iesaistīties sarunās par ētiku un integritāti, Ētikas un atbilstības komiteja organizēja tematiskas tikšanās ar vieslektoriem no Eiropas un starptautiskajām organizācijām. ECB 2022. gadā piedalījās iestāžu diskusijās par neatkarīgas visām ES institūcijām kopīgas ētikas struktūras izveidi, sniedza ieguldījumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas īstenošanas pārskatīšanas mehānismā un uzņēmās Daudzpusēju organizāciju ētikas tīkla priekšsēdētāja vietnieka lomu.

11.3. ECB politikas caurredzamības veicināšana un izpratnes veicināšana par to

Inflācijas kāpums, Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošā enerģētikas krīze 2022. gadā radīja sarežģītu vidi, t. sk. ECB komunikācijai. Ārkārtējas nenoteiktības apstākļos skaidra, ticama un konsekventa komunikācija ir īpaši būtiska, lai stabilizētu gaidas un veicinātu sabiedrības uzticēšanos ECB apņēmībai un spējai atjaunot cenu stabilitāti. Tāpēc ECB turpināja pielikt būtiskas pūles, lai veicinātu ekspertu un plašākas sabiedrības labāku izpratni par tās lēmumiem, izmantojot inovatīvus formātus un daudzvalodu pieeju.

ECB politikas skaidrošana nenoteiktības periodā un turpmāk

Inflācijai paaugstinoties līdz līmenim, kāds euro vēsturē nebija pieredzēts, un ECB veicot izlēmīgus monetārās politikas pasākumus, bija būtiski uzlabot komunikāciju un sniegt pieejamus skaidrojumus. Tas pirmkārt un galvenokārt ietvēra Eiropas iedzīvotāju pārliecināšanu par ECB galveno apņemšanos nodrošināt inflācijas atgriešanos 2 % vidēja termiņa mērķrādītāja līmenī un tās spēju nodrošināt cenu stabilitāti, izmantojot tās rīcībā esošos instrumentus. Vienlaikus bija svarīgi atzīt, ka augsta inflācija ir saspīlējums, kas skar ikvienu tautsaimniecības dalībnieku, un ka arī nepieciešamā monetārās politikas stingrības palielināšana radīs izaicinājumus.

ECB veltīja būtiskas pūles, lai skaidrotu, kā tās politikas lēmumi ietekmēs inflāciju. Procentu likmju kāpums 2022. gada jūlijā notika pirmo reizi 11 gadu laikā. Lai plašākai sabiedrībai skaidrotu, kāds ir procentu likmju paaugstināšanas mērķis un ko tās konkrēti nozīmē cilvēkiem un viņu ekonomiskajai izvēlei, ECB īstenoja plašu komunikācijas kampaņu. Tās ietvaros tika publicēta jauna noderīga informācija (pieejama visās ES valodās) un organizētas vairākas ECB Valdes locekļu un darbinieku uzstāšanās TV un radio programmās, lai skaidrotu dažādos lēmumus un to pamatā esošos apsvērumus, kā arī kliedētu bažas.

Turklāt īpašā ECB raidieraksta epizodē tika skaidrots pamatmehānisms, kā augstākas procentu likmes var ierobežot inflāciju, savukārt citā raidierakstā tika skaidrots, kāpēc, neraugoties uz tautsaimniecības izaugsmes kritumu, jāturpina stingrākas monetārās politikas piemērošana.

Dalīšanās ar ECB lēmumos ietvertajām atziņām un analīzi var arī palīdzēt veicināt ieinteresēto sabiedrības locekļu izpratni par ECB politiku. Tāpēc 2022. gadā tika izstrādāta ECB bloga uzlabotā versija – tagad tā ierakstu autori ir gan Valdes locekļi, gan ECB darbinieki.

Piedāvājot svaigu skatījumu un stabilu, interesantu un vizuāli pievilcīgu ierakstu plūsmu, ECB blogs kļuvis par pievilcīgu kanālu, kurā aplūkoti dažādi ar centrālo banku darbību saistīti jautājumi – no atšķirībām starp to, kā vīrieši un sievietes "izjūt" inflācijas ietekmi, līdz zaļo inovāciju finansēšanai un kriptoaktīvu popularitātes pieaugumam un kritumam. Tā kā bloga ieraksti parasti ir īsi un uzrakstīti saprotamā valodā, tie papildus ekspertu un akadēmisko aprindu pārstāvju auditorijām mēdz piesaistīt jaunas.

Jauni plašākas sabiedrības uzrunāšanas veidi

2022. gadā ECB arī īstenoja savu ECB monetārās politikas stratēģijas izvērtēšanas ietvaros pausto apņemšanos paplašināt informatīvo darbību un iesaistīšanos, lai papildus finanšu tirgus speciālistu un ekspertu auditorijām vairāk koncentrētos uz plašāku sabiedrību. Pamatojoties uz iekšējās pētniecības rezultātiem, kas liecina, ka lielākā daļa eiropiešu (79 %) uzzina par ECB ar televīzijas starpniecību, ļoti būtiskai nozīmei esot arī radio un citiem vispārējās nozīmes plašsaziņas līdzekļiem, ECB 2022. gadā koncentrēja savus centienus uz šiem plašsaziņas līdzekļiem. Par to liecināja novērotā tendence, ka ECB Valdes locekļi arvien aktīvāk uzstājas radio un televīzijā (11.2. att.).

11.2. attēls

Aktīvāka ECB Valdes locekļu piedalīšanās TV un radio programmās

(% no kopējās iesaistes plašsaziņas līdzekļu kanālos)

Tā kā arvien vairāk (īpaši gados jaunāku) cilvēku piekļūst ziņām, izmantojot digitālos kanālus, ECB arī veicināja tiešsaistes komunikāciju. ECB to panākusi, pilnveidojot savas tīmekļvietnes un paplašinot savu darbību, kā arī izmantojot jaunus formātus dažādās sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās, tādējādi pastāvīgi palielinot sekotāju skaitu.

Ņemot vērā stratēģijas izvērtējuma rezultātus, ECB bija arī apņēmusies padarīt tiešu saziņu un sadarbību ar plašāku sabiedrību par strukturālu savas komunikācijas daļu, citiem vārdiem sakot, paplašināt vienvirziena komunikāciju, ietverot divpusējās sarunas. Tāpēc portāla "ECB uzklausa" koncepcija tika izstrādāta jaunā "ECB un jūs" formātā. "ECB un jūs" cenšas nodrošināt tiešu dialogu starp ECB galvenajiem pārstāvjiem un sabiedrību. Tādējādi ECB mērķis ir maksimāli paplašināt savu informatīvo darbību, piemēram, ar atbilstošu euro zonas valstu TV programmu starpniecību. Pirmais šāda veida pasākums Nīderlandes TV programmā College Tour deva vietējiem studentiem iespēju tiešraidē sazināties ar prezidenti Lagardu par dažādiem tematiem, t. sk. inflāciju, digitālo euro, kriptoaktīviem un karjeras veidošanas iespējām.

Lai efektīvi uzrunātu plašāku sabiedrību, ECB jāuzrunā cilvēki to valodā. Daudzvalodu pieejas izmantošana komunikācijā ir vienīgais veids, kā to izdarīt. Tāpēc ar 2022. gadu būtiska ECB tīmekļvietņu daļa pieejama visās 24 oficiālajās ES valodās, t. sk. īru valodā.

Piekļuves nodrošināšana dokumentiem ir būtiska ECB caurredzamības politikas sastāvdaļa. ECB 2022. gadā īstenoja vairākas iniciatīvas, lai veicinātu pieprasījumu par ECB dokumentu publisku pieejamību iesniegšanu un apstrādi. Turpinot darbu saistībā ar Eiropas Ombuda biroja ierosināto politiku un praksi, lai īstenotu tiesības uz dokumentu publisku pieejamību, ECB uzlaboja savā piekļuves dokumentiem tīmekļvietnē pieejamo informāciju, publicējot dokumentu iesniegšanas un saglabāšanas plānu, kā arī apkopotu informāciju par iepriekšējā gadā saņemtajiem pieprasījumiem nodrošināt publisku piekļuvi. Ņemot vērā ieteikumus par tādu tekstu un tūlītēju ziņojumu reģistrēšanu, kurus darbinieki nosūtījuši/saņēmuši, veicot profesionālo darbību, ECB sagatavoja darbiniekiem norādījumus par tādu tekstu un tūlītēju ziņojumu stingri ierobežotu izmantošanu un obligātu reģistrēšanu, ar kuriem apmainās darba vajadzībām.

Eiropas Ombuda birojs nekonstatēja administratīvas kļūmes, kuras ECB būtu pieļāvusi, apstrādājot pieprasījumus nodrošināt publisku piekļuvi.

Lai atvieglotu pieprasījumu par ECB dokumentu publisku pieejamību apstrādi ECB, Eurosistēmā un Vienotajā uzraudzības mehānismā, CGO izveidoja ECB, NCB un VKI darbiniekiem pieejamu portālu par caurredzamību un piekļuvi dokumentiem. Tas nodrošina ērtu piekļuvi tiesiskajam regulējumam un procedūrām, kas jāievēro, kā arī informācijai par iepriekšējiem gadījumiem. Tas arī palielina informētību par caurredzamības tendencēm ES un starptautiskā līmenī.

2022. gadā ECB sniedza atbildes uz aptuveni 10 400 Eiropas iedzīvotāju informācijas pieprasījumu (pieaugums par 7 % salīdzinājumā ar 2021. gadu). Iedzīvotāji pieprasīja informāciju par visdažādākajiem jautājumiem, t. sk. saistībā ar inflāciju, procentu likmēm, Krievijas un Ukrainas karu, klimata pārmaiņām, euro un valūtas kursiem, un tos komentēja.

11.4. Mūsu darbinieku izaugsmes veicināšana darbam Eiropas iedzīvotāju interesēs

Pēc vairāk nekā divu gadu ilga perioda, kura laikā darbs galvenokārt notika attālināti, 2022. gadā ECB darbinieki pakāpeniski atgriezās birojā un sāka gatavoties jaunam sadarbības veidam. Lai viņus šajā periodā atbalstītu, mēs izstrādājām un pielāgojām cilvēkresursu politiku un iniciatīvas. Mēs turpinājām veikt pulsa pārbaudes, lai pārliecinātos par mūsu darbinieku labbūtību, komandas savstarpējo saikni un sākotnējo darba pieredzi hibrīdā vidē. Pārejot uz hibrīdu darba modeli, mēs arī stiprinājām savus daudzveidības un iekļaušanas centienus, lai radītu darbavietu, kurā ikviens jūtas droši, novērtēts un cienīts par to, kas viņš ir.

Pakāpeniska atgriešanās birojā

2022. gada maijā ECB darbinieki uzsāka pārejas posmu, kura laikā viņi pakāpeniski atgriezās birojā, strādājot klātienē vismaz astoņas dienas mēnesī. Vienlaikus mēs uzsākām hibrīda darba modeļa izmēģinājuma projektu, lai apkopotu sākotnējo pieredzi, strādājot hibrīdā darba vidē. Projektā piedalījās aptuveni 1400 sešās darbības jomās strādājošo darbinieku. Jaunā attālinātā darba politika balstījās uz izmēģinājuma projekta rezultātiem un ECB darbinieku atsauksmēm, kas sniegtas pa dažādiem kanāliem, plašu salīdzinošu novērtēšanu un vairākām konsultāciju kārtām ar mūsu darbinieku pārstāvjiem. Salīdzinājumā ar citām organizācijām šī jaunā politika, kas ir spēkā no 2023. gada 1. janvāra, atšķiras vispārējās elastības ziņā, ļaujot ECB darbiniekiem strādāt attālināti līdz 110 dienām gadā (aptuveni 50 % no viņu darba laika).

Lai gūtu ieskatu par mūsu darbinieku labbūtību, produktivitāti, komandas savstarpējo saikni un pirmo pieredzi, strādājot hibrīdā vidē, mēs turpinājām veikt pulsa pārbaudes, kurās līdzdalības līmenis sasniedza aptuveni 60 %. Lai gan mūsu darbinieku labbūtības līmenis 1. pusgadā turpināja uzlaboties, tas gada beigās samazinājās, neraugoties uz to, ka pēc atgriešanās birojā bija palielinājusies komandas savstarpējās saiknes sajūta. Mūsu jaunākā pulsa pārbaude parādīja, ka mūsu darbinieki jūtas labi sagatavoti darbam hibrīdā veidā un 83 % no viņiem lepojas, ka strādā ECB, savukārt 72 % ieteiktu ECB kā lielisku darbavietu.

Mācīšanās un izaugsme

2022. gadā mēs piedāvājām mācīšanās iniciatīvas, lai paātrinātu uzņēmumu digitālo transformāciju, sagatavotu darbiniekus darbam hibrīdā vidē un atbalstītu viņu profesionālo izaugsmi. Mēs, piemēram, izveidojām digitālās meistarības mācību portfeli, kas ietvēra meistarklases un e-mācību kursus vadītājiem un visiem darbiniekiem, un no jauna ieviesām ECB vadītāju Līderības izaugsmes programmu. Nodrošinot mūsu darbiniekiem iespējas piekļūt mācību materiāliem no Eiropas Komisijas un citām ES iestādēm, kā arī LinkedIn mācību platformai, izmantojot Komisijas mācību portālu "Mācības ES", mēs izstrādājām mūsu jauno virtuālo mācību platformu EUREKA (Eiropas kompetences un zināšanu akadēmija). EUREKA veicina zināšanu apmaiņu un sadarbību. Tajā apkopotas arī mācību un mobilitātes iespējas ECB. No 2023. gada tā aptvers arī mācību un mobilitātes iespējas citās ECBS un VUM iestādēs.

Mēs izmantojam mobilitāti, lai veicinātu daudzpusību un piesaistītu talantīgus cilvēkus ar jaunām perspektīvām. Tas izrādījās noderīgi pandēmijas laikā, kad mēs pārcēlām mobilos ECB darbiniekus uz viņu agrākajām darbības jomām, reaģējot uz steidzamām darba vajadzībām. 2022. gadā ECB darbinieku mobilitāte dažādās darbības jomās nedaudz samazinājās (līdz 4.3 %; 2021. gadā – 4.5 %). Tomēr mobilitātes kāpumu ECBS un VUM ietvaros noteica divas savstarpēji saistītas iniciatīvas – atjaunotā Šūmana programma un jaunas programmas "Sistēmas mēroga virtuālās komandas" izmēģinājuma projekts, kas ļauj gan ECB darbiniekiem, gan citu ECBS un VUM iestāžu darbiniekiem attālināti strādāt interesantos projektos (11.1. tabula).

11.1. tabula

Mobilitātes projekti

ECB veica vairākus pasākumus, lai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalstītu Ukrainas valstspiederīgos. Mēs uzsākām Ukrainas absolventu stažēšanās programmu un piedāvājām Ukrainas profesionāļiem īstermiņa līgumus. 2022. gada septembrī mēs uzņēmām 15 Ukrainas stažierus un divus darbiniekus, kuriem ir darba līgumi uz noteiktu laiku. Mēs arī nodrošinājām, ka Ukrainas bēgļiem ir pieejami bērnu aprūpes un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji. Turklāt esam strādājuši pie tā, lai piedāvātu iespējas Ukrainas Nacionālās bankas darbiniekiem.

Dažādība un iekļaušana

Lai ECB varētu pieņemt pēc iespējas labākus lēmumus to iedzīvotāju labā, kuru vajadzībām tā darbojas, ir ļoti svarīgi piesaistīt daudzveidīgus talantus. Lai to panāktu, ECB 2022. gadā piedalījās vairākos karjeras gadatirgos, piemēram, ADAN (Afro Deutsches Akademiker Netzwerk) organizētajā karjeras gadatirgū, Eiropas lielākajā karjeras gadatirgū cilvēkiem ar tumšu un atšķirīgu ādas krāsu un EUROUT – Eiropas vadošajā LGBTQ+ kopienā. Mēs arī veiksmīgi uzsākām stažēšanās izmēģinājuma projektu kandidātiem ar autiskā spektra traucējumiem.

Mēs turpinājām monitorēt progresu 2020.–2026. gada dzimumu dažādības mērķu sasniegšanā, uzlabojot dzimumu rādītājus. 2022. gadā ECB sasniedza mērķi pieņemt darbā un paaugstināt vadības līmeņa amatos sievietes, to skaitam šajos amatos sasniedzot 50 % (visas – vidējā līmeņa vadības un augstākā līmeņa vadības amatos). Tomēr (komandas) vadītāju, ekspertu un analītiķu līmenī mērķi netika sasniegti par 10–6 procentu punktiem. Runājot par sieviešu kopējo īpatsvaru attiecīgajās algas kategoriju grupās, 2022. gada mērķi tika sasniegti vadītāju (visas sievietes atradās vidējā līmeņa vadības un augstākā līmeņa vadības amatos) un analītiķu līmenī. Tomēr (komandas) vadītāju un ekspertu līmenī mērķi netika sasniegti attiecīgi par 2 procentu punktiem un 1 procentu punktu (11.2. tabula). Mēs turpināsim pastiprināt centienus panākt dzimumu līdzsvaru.

11.2. tabula

Mērķi attiecībā uz nodarbināto sieviešu skaitu un īpatsvaru 2022. gadā

Mēs īstenojām arī turpmākus pasākumus, kas vērsti uz dzimumu aspekta mijiedarbību ar citiem daudzveidības aspektiem, piemēram, vecumu, etnisko piederību un invaliditāti. Viens no šādiem pasākumiem bija pārveidotās ECB stipendiju programmas sievietēm uzsākšana.

Mēs cenšamies ECB radīt darba kultūru, kurā visi darbinieki justos iesaistīti un cienīti un kurā individuālā pieredze un spējas tiktu atbalstītas un novērtētas. Lai radītu šādu kultūru un sadarbotos ar mūsu darbiniekiem šajā jautājumā, mēs 2022. gadā turpinājām izvērst mūsu iekļaušanas pasākumu programmu. Papildus apmācības un e-mācību kursu nodrošināšanai mēs uzsākām vairākus darbseminārus, kuros galvenā uzmanība tika pievērsta ietverošai rīcībai komandu ietvaros. Turklāt prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde) un 28 NCB prezidenti un VKI vadītāji parakstīja Līdztiesības, dažādības un iekļaušanas hartu, lai veicinātu kultūru, kuras pamatā ir cieņa, gods un iekļaušana visā ECBS un VUM.

ECB darbinieku skaits skaitļos

11.5. Vides un klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšana

ECB ir apņēmusies savu pilnvaru ietvaros iesaistīties cīņā pret klimata pārmaiņām un novērst ar klimata pārmaiņām saistītos riskus. 2021. gadā ECB stiprināja ar klimata pārmaiņām saistītā darba pārvaldību, izveidojot Klimata pārmaiņu centru (KPC), kas ir tieši pakļauts ECB prezidentam un regulāri informē Valdi par sasniegto progresu un prioritātēm.

KPC izstrādā un vada ECB klimata pārmaiņu stratēģijas īstenošanas procesu un sadarbībā ar attiecīgajām iekšējām un ārējām iesaistītajām pusēm koordinē darbu klimata pārmaiņu jomā. Regulāras tikšanās ar ECB augstākā līmeņa vadītājiem ir koordinācijas un informācijas apmaiņas forums.

Ar klimata pārmaiņām saistītie apsvērumi jau ir neatņemama ECB esošo pārvaldības struktūru sastāvdaļa, piemēram, ar klimata pārmaiņām saistīto risku novērtēšanā, kā arī nepieciešamības gadījumā monetārās politikas operācijās, ar monetāro politiku nesaistītos portfeļos un finanšu stabilitātes un darbības risku pārvaldībā. Turklāt 2022. gadā ECB nolēma pieņemt iekšēju regulējumu, kas veicinātu Eiropas Klimata likumā noteikto mērķu integrēšanu ECB politikā, projektos un darbībās, un sniegt informāciju par šiem pasākumiem gada pārskatā. Eurosistēmā tika izveidots jauns klimata pārmaiņu forums, lai padziļinātu sadarbību informācijas apmaiņas un spēju izkopšanas jomā, kā arī lai veicinātu inovācijas ar klimata pārmaiņām saistītajā darbā. Ar klimata pārmaiņām saistītie politikas jautājumi joprojām tiek risināti attiecīgajās Eurosistēmas un ECBS komitejās.

ECB klimata programma tika uzsākta 2022. gadā, un tajā izklāstīti stratēģiskie mērķi un prioritātes, kā arī ietverts ECB darbības plāns šajā jomā. Tās īstenošanu noteica trīs stratēģiskie mērķi. Pirmkārt, ECB pārvalda un samazina ar klimata pārmaiņām saistītos finanšu riskus un novērtē to ekonomisko ietekmi. Otrkārt, tā atbalsta sakārtotu pāreju uz klimatneitrālu tautsaimniecību, īstenojot pasākumus atbilstoši savām pilnvarām. Treškārt, tā dalās pieredzē ar mērķi veicināt rīcību ārpus ECB. Kā parādīts 11.1. attēlā, ECB klimata programma tiks regulāri aktualizēta, sniedzot sīkāku informāciju par darbībām, kas vērstas uz stratēģisko mērķu sasniegšanu – tie sagrupēti atbilstoši sešām prioritārajām jomām.

11.1. attēls

ECB klimata programmas stratēģiskie mērķi

Ar klimata pārmaiņām saistītā darba prioritārās jomas

2022. gadā ECB veica turpmākus pasākumus, lai iekļautu klimata pārmaiņu apsvērumus savās darbībās atbilstoši savām pilnvarām un kompetences jomām.

Veicot analītisko darbu, ECB turpināja novērtēt klimata pārmaiņu un tās mazinošo politiku makroekonomisko ietekmi uz inflāciju un reālo tautsaimniecību. Eurosistēmas speciālistu 2022. gada decembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai ietverts ar klimata pārmaiņām saistīto fiskālo pasākumu – piemēram, enerģijas nodokļu, – makroekonomiskās ietekmes uz izaugsmi un inflāciju novērtējums. Galvenie rezultāti tika publicēti "Tautsaimniecības Biļetenā". Analītiskais darbs bija vērsts arī uz ekstremālu laikapstākļu ietekmes uz inflāciju novērtēšanu. Turklāt ECB panāca progresu klimata pārmaiņu apsvērumu integrēšanā makroekonomiskās modelēšanas instrumentu kopumā.

Eurosistēma izstrādāja ar klimata pārmaiņām saistītos statistiskos rādītājus, t. sk. ilgtspējīgu finanšu instrumentu eksperimentālos rādītājus un finanšu iestāžu pakļautības klimata pārmaiņu fizisko risku ietekmei un portfeļu oglekļa pēdas nospieduma analītiskos rādītājus. Šo rādītāju izstrāde turpināsies. Šajā kontekstā Eurosistēma cenšas arī uzlabot ar klimata pārmaiņām saistīto datu pieejamību un kvalitāti, piemēram, novērtējot un iekļaujot publiski pieejamus datu avotus pārejas un fiziskā riska analīzei, kā arī iepērkot komerciālos datus, lai novērstu esošo datu nepilnības.

Lai uzlabotu ar klimata pārmaiņām saistīto finanšu risku novērtējumu, Eurosistēma 2022. gadā veica pirmo klimata pārmaiņu stresa testu vairākiem tās bilancē iekļautajiem finanšu riska darījumiem. Galvenie rezultāti saistībā ar uzņēmumu obligāciju portfeli tika publicēti Eurosistēmas ar klimatu pārmaiņām saistītās finansiālās informācijas atklāšanas ietvaros 2023. gada martā. Eurosistēma arī izstrādāja vienotus minimālos standartus klimata pārmaiņu risku iekļaušanai NCB iekšējās kredītnovērtējuma sistēmās Eurosistēmas nodrošinājumam. Tie stāsies spēkā līdz 2024. gada beigām. ECB analīze arī sniedza papildu pierādījumus par klimata risku sistēmisko raksturu un šādu finanšu sistēmas risku samazināšanas nolūkā ietvēra pamatojumu esošo makroprudenciālās politikas instrumentu pielāgošanas nepieciešamībai.^[73]

Klimata un vides riski tiek vēl vairāk integrēti ECB banku uzraudzībā, un tie 2023.–2025. gadā noteikti kā uzraudzības prioritāte. Informācija par galvenajām 2022. gadā veiktajām darbībām sniegta ECB gada pārskatā par uzraudzības darbību.

Eurosistēma veica turpmākus pasākumus ar klimata pārmaiņām saistīto apsvērumu iekļaušanai savās monetārās politikas operācijās. Ar 2022. gada oktobri Eurosistēma sāka dekarbonizēt uzņēmumu obligāciju turējumus savos monetārās politikas portfeļos, orientējot tos uz emitentiem ar labāku sniegumu klimata jomā, ko nosaka pēc iepriekšējā oglekļa dioksīda emisiju apjoma, oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas plānu vērienīguma un pārskatu sniegšanas kvalitātes.

Turklāt Eurosistēma savā nodrošinājuma regulējumā nolēma ierobežot to aktīvu īpatsvaru, kurus emitējušas nefinanšu sabiedrības ar lielu oglekļa pēdas nospiedumu un kurus darījuma partneri var sniegt kā nodrošinājumu, aizņemoties naudas līdzekļus no Eurosistēmas. Ierobežojumu piemēros līdz 2024. gada beigām ar nosacījumu, ka ir izpildīti tam nepieciešamie priekšnosacījumi. Turklāt 2022. gada decembrī ECB apsvēra klimata riskus, veicot uzņēmumu obligācijām (kuras pirmo reizi izmantotas kā nodrošinājums) piemēroto novērtējuma diskontu regulāro pārskatīšanu. 2022. gadā veiktās riska kontroles pasākumu pārskatīšanas ietvaros netika konstatēti pierādījumi tam, ka, pamatojoties uz klimata apsvērumiem, būtu nepieciešams mainīt novērtējuma diskontu sarakstu, jo aktualizētais novērtējuma diskontu saraksts jau pietiekami aizsargā pret finanšu riskiem, kuri saistīti ar klimata pārmaiņām. Citi nodrošinājuma regulējuma ietvaros veiktie pasākumi ietver ar informācijas atklāšanu saistītu atbilstības prasību ieviešanu, kuras ar 2026. gadu būtu jāpiemēro attiecībā uz iestādēm, uz kurām attiecas Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, un iepriekš minētā riska novērtējuma uzlabošanu.

ES un starptautiskās politikas un finanšu regulējuma jomās ECB aktīvi piedalījās diskusijās par ilgtspējīgu finansējumu attiecīgajos forumos, t. sk. G7, G20, Finanšu stabilitātes padomē, Bāzeles Banku uzraudzības komitejā, centrālo banku un uzraugu Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīklā un EFRAG. Tādējādi ECB mērķis ir turpināt pilnveidot tiesisko regulējumu, lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus, uzlabotu klimata risku analīzi un klimata scenārijus, darbotos kā katalizators pārskatu sniegšanas uzlabošanai no tās viedokļa, novērstu datu nepilnības un, visbeidzot, palīdzētu palielināt privāto un valsts ilgtspējīgo finansējumu. Kā piemērus, kas raksturo ECB darbu ES ilgtspējīga finansējuma un klimata tiesību aktu jomā, var minēt atzinumu par priekšlikumu direktīvai par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija) un ECB ieguldījumu Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu izstrādē kā novērotājai EFRAG Ilgtspējas pārskatu padomē. Starptautiskā līmenī ECB pašlaik vada arī darba plūsmu scenāriju izstrādes un analīzes jomā un NGFS ekspertu tīklu juridiskos jautājumos.

ECB 2022. gada Vides deklarācijā izklāstīja, kā tā plāno saskaņot savu darbību ar Parīzes nolīguma mērķiem. Plānā uzmanība pievērsta ceļojumu un konferenču ietekmes uz vidi samazināšanai un sadarbībai ar piegādātājiem, izmantojot rīkus, ko piedāvā ilgtspējīgi iepirkuma procesi, lai pārvaldītu ietekmi visā vērtību ķēdē. Tika panākts progress arī euro banknošu otrā izlaiduma potenciālās ietekmes uz vidi novērtēšanā visā to aprites ciklā. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika uzsākti pētījumi un īstenota politika, lai samazinātu euro banknošu ietekmi uz vidi, piemēram, ilgtspējīgas kokvilnas šķiedras izmantošana banknošu papīra izgatavošanā, apgrozībā esošo banknošu dzīves ilguma pagarināšana un ilgtspējīgāku metožu izmantošana, lai atbrīvotos no lietotajām banknotēm.

Attiecībā uz lielāku caurredzamību ECB un Eurosistēma 2023. gada martā pirmo reizi publicēja ar klimata pārmaiņām saistīto finanšu informāciju par ECB un Eurosistēmas NCB ar monetāro politiku nesaistītiem euro denominētiem portfeļiem un Eurosistēmas uzņēmumu obligāciju portfeli monetārās politikas mērķiem. ECB ziņojumā par portfeļiem, kuri nav saistīti ar monetāro politiku, izskaidrota ECB ieguldījumu stratēģija un izklāstīts pašu kapitāla un darbinieku pensiju fonda portfeļu dekarbonizēšanā sasniegtais progress.

12. Iepazīstieties ar mūsu cilvēkiem

Darba pienākumu maiņa ECB vai strādāšana uz laiku citā centrālajā bankā vai partneriestādē kļuvusi par Eurosistēmas un Eiropas Centrālo banku sistēmas kolēģu profesionālās un personiskās attīstības neatņemamu sastāvdaļu. Šādas mobilitātes iespējas ir lielisks instruments, ar kura palīdzību darbinieki var paplašināt savas zināšanas un prasmes, vienlaikus paredzot iespēju izmantot savu īpašo pieredzi svarīgos projektos, kuriem ir ietekme uz Eiropu.

Turpmākie stāsti sniedz ieskatu par dažādiem norīkojumiem, kuros iesaistījušies kolēģi, izmantojot dažādas mobilitātes shēmas.

Elena Bobeika (Elena Bobeica), vadošā ekonomiste, Ekonomikas ģenerāldirektorāts

Pēc pagaidu norīkojuma darbam Ģenerāldirektorāta (ĢD) sekretariātā, izmantojot ECB iekšējās mobilitātes shēmu, es 2022. gadā atgriezos strādāt Ekonomikas ģenerāldirektorātā, lai iesaistītos sarežģītā projektā. Man tika uzticēts būt par vienu no ECB un nacionālo centrālo banku ekspertu grupas vadītājiem, lai pētītu jautājumus, kas saistīti ar īpašnieka apdzīvotu mājokļu izmaksu prognozēšanu.

Interesanti, ka pašreizējais inflācijas rādītājs tikai daļēji ietver mājokļu īpašniekiem radītās mājokļu pakalpojumu izmaksas, kas saistītas ar īpašumtiesībām, uzturēšanu un dzīvošanu savā mājoklī, lai gan tās ir galvenie izdevumu posteņi. Kaut arī šo izmaksu turpmāka iekļaušana saskaņotajā patēriņa cenu indeksā ir vairāku gadu projekts, kas ir Eiropas Statistikas sistēmas pārziņā, inflācijas un tās komponentu prognozēšana ir viens no jebkuras centrālās bankas galvenajiem uzdevumiem.

Iepriekš pētot dažādus inflācijas prognozēšanas aspektus, man radās interese gūt izpratni par problēmām, kas saistītas ar īpašnieka apdzīvotu mājokļu izmaksu prognozēšanu un šā uzdevuma risināšanas veidu izpēti. Es uzskatu, ka mijiedarbība ar kolēģiem no nacionālajām centrālajām bankām sniedz īpašu guvumu. Minētā projekta īstenošanā mēs cieši sadarbojāmies un varējām dalīties ar dažādām atziņām un informāciju par valstīm raksturīgajām iezīmēm. Tas bija ļoti lietderīgi, ņemot vērā mājokļu tirgu neviendabīgumu euro zonā. Man šķita, ka mums ir izdevies padziļināt izpratni par izmaksām, kas saistītas ar īpašnieka apdzīvotiem mājokļiem, un iespējamo ietekmi, ko radītu to iekļaušana SPCI, raugoties no prognozēšanas un monitoringa skatpunkta.

Daniels Gibass (Daniel Gybas), vecākais ekonomists, Centrālo banku un uzraugu finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla sekretariāts (NGFS sekretariāts)

Lai gan klimata pārmaiņu risināšana ir globāls uzdevums, kam nepieciešama globāla rīcība, centrālās bankas darbojas ļoti atšķirīgos apstākļos. Laikā, kad biju iesaistīts Tirgus operāciju ģenerāldirektorāta komandas sastāvā, veidojot ECB sākotnējos apsvērumus par to, kā integrēt klimata pārmaiņas tās monetārās politikas regulējumā, man radās interese izprast, kā citas centrālās bankas, kas darbojas dažādās vidēs, risina šo uzdevumu. Īpaša ES nacionālo centrālo banku mobilitātes iniciatīva (Šūmana programma) man deva iespēju pievienoties NGFS sekretariātam (atrodas Banque de France), kur sniedzu atbalstu monetārās politikas darbplūsmai. Mana prioritārā joma ir monetārās politikas operāciju ekoloģizācija, kas ietver apmaiņas veicināšanu starp pieredzējušākām centrālajām bankām, t. sk. ECB, un centrālajām bankām, kuras pēta iespēju veikt ar klimatu saistītus pielāgojumus to attiecīgajā darbības regulējumā.

Šis norīkojums, kas man sagādāja lielu gandarījumu, deva man iespēju nepastarpināti uzzināt par centrālo banku darbībām un iniciatīvām, kā arī veicināja apstākļus, lai dalītos zināšanās un pieredzē starp iestādēm. Man personiski, lai gan manas ģimenes pārcelšanās no Frankfurtes pie Mainas uz Parīzes apkaimi bija sarežģīta, tas ir sniedzis arī personiskās izaugsmes iespējas un ilgi nezūdošas atmiņas.

Stefano Paņāno (Stefano Pagnano), vecākais uzņēmējdarbības analīzes eksperts, Informācijas sistēmu ģenerāldirektorāts

Savu karjeru es sāku ECB Pārvaldības un pārveides pakalpojumu nodaļā, kur biju iesaistīts IT pārvaldībā un digitālajā transformācijā. Pēc dažiem gadiem es sapratu, ka mani interesē iepazīt ECB no cita skatpunkta un savu pieredzi veidot jaunā kontekstā. Iekšējās mobilitātes iespēja ļāva man 2022. gadā pievienoties Informācijas sistēmu ģenerāldirektorāta Datu analītikas pakalpojumu nodaļai. Mana jaunā nodaļa izstrādā progresīvas datu platformas un analītiskas lietojumprogrammas, kas palīdz ECB īstenot mērķi kļūt par organizāciju, kuras darbības pamatā ir dati.

Patlaban veicu darbu, izstrādājot centralizētas datu vākšanas platformu CASPER, ar ko tiek automatizēta datu iesniegšana ECB pašapkalpošanās režīmā no jebkuras vietas pasaulē, kā arī īsā laikā. To patlaban izmanto vairāk nekā 3000 lietotāju un 175 dažādas iestādes, lai veiktu savus pārskatu sniegšanas pienākumus.

Jaunajā statusā esmu iesaistīts projektu vadībā un uzņēmējdarbības analīzē. Kopā ar kolēģiem no Statistikas ģenerāldirektorāta mēs pastāvīgi meklējam veidus, kā uzlabot mūsu pakalpojumus. Piemēram, mana jaunā nodaļa ir uzsākusi kopīgu datu pārvaldības programmu. Tas ir sarežģīts projekts, kura mērķis ir izveidot jaunas paaudzes datu pārvaldības un analīzes platformu visiem ECBS un VUM lietotājiem. Vēl ir daudz uzdevumu, kas risināmi saistībā ar transformāciju, taču mūsu komandas gars un konstruktīvā pieeja ir viena no mūsu priekšrocībām.

Mobilitāte ir mani bagātinājusi gan profesionāli, gan personiski. Tā man ir ļāvusi paplašināt kontaktu tīklu un risināt inovatīvus uzdevumus, kas saistīti ar manām divām lomām – veidot citādu pieeju, izmantojot tā dēvēto "jaunpienācēja skatījumu", un to apvienot ar savu profesionālo pieredzi.

Meri Sintonena (Meri Sintonen), ekonomiste, Monetārās politikas ģenerāldirektorāts

2022. gadā es pievienojos ECB Monetārās politikas stratēģijas nodaļai Suomen Pankki norīkojumā saskaņā ar Eurosistēmas darbinieku mobilitātes iniciatīvu – Šūmana programmu. Kā ekonomiste ar speciālām zināšanām maksājumu jautājumos es kopā ar kolēģiem no dažādām ECB darbības jomām palīdzu analizēt digitālā euro ietekmi uz monetāro politiku. Lai gan digitālais euro varētu sniegt plašu ieguvumu klāstu, tam varētu būt arī ietekme uz monetāro politiku un finanšu stabilitāti atkarībā no tā, cik lielā mērā tas varētu aizstāt noguldījumus bankās.

Esmu iesaistīta projektā, kura mērķis ir prognozēt digitālā euro iespējamo pieprasījumu atkarībā no tā izstrādes elementiem. Šā pētījuma rezultātus var izmantot, lai novērtētu digitālā euro ieviešanas ietekmi uz mājsaimniecību noguldījumiem bankās un skaidrās naudas līdzekļu turējumiem. Analīzē gūtās atziņas sniedza arī ieskatu par to, kā dažādas izstrādes elementu izvēles ietekmē digitālā euro pieprasījumu un veidu, kādā pieprasījums mainās gan atkarībā no mājsaimniecību iezīmēm, gan dažādās euro zonas valstīs.

Šis norīkojums man ir nodrošinājis unikālu iespēju uzlabot savas prasmes, paplašināt kontaktu tīklus, labāk iepazīt ECB un piedalīties īpaši interesantā projektā. Tik daudzu talantīgu cilvēku sadarbība kopīgu mērķu sasniegšanā ir sniegusi iedvesmojošu pieredzi.

Gada finanšu pārskati

Eurosistēmas konsolidētā bilance 2022. gada 31. decembrī