Atsauksmes par Eiropas Parlamenta sniegto ieguldījumu, izstrādājot rezolūciju par ECB 2022. gada pārskatu

Šis atsauksmju kopsavilkums publicēts saistībā ar Eiropas Parlamentam iesniegto ECB 2023. gada pārskatu. Tajā sniegtas atbildes uz jautājumiem un pieprasījumiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta rezolūcijā par iepriekšējo ECB gada pārskatu.^[1] Kopsavilkums ir sakārtots pa tēmām. Tā mērķis ir labāk izskaidrot ECB politiku un dialogu ar Eiropas Parlamentu un sabiedrību par galvenajiem Eiropas Parlamenta deputātu izvirzītajiem jautājumiem.^[2] Saskaņā ar Eiropas Parlamenta ieteikumu ECB šādu atsauksmju kopsavilkumu publicē kopš 2016. gada.

1. Monetārā politika un tautsaimniecības norises

Attiecībā uz aicinājumu īstenot visus vajadzīgos pasākumus, lai savu pilnvaru ietvaros samazinātu inflācijas līmeni, ECB ir apņēmusies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2 % vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī. Šajā nolūkā ECB veikusi vairākus pasākumus. Būtiskākais pasākums bija galveno monetārās politikas procentu likmju paaugstināšana par 450 bāzes punktiem no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada septembrim. ECB jau 2021. gada decembrī sāka monetārās politikas normalizēšanu, paziņojot par dažu aktīvu iegāžu pārtraukšanu. 2022. gada 1. pusgadā saņemtā informācija, kam bija raksturīga ārkārtēja nenoteiktība, pakāpeniski apstiprināja, ka inflācija, visticamāk, saglabāsies pārāk augsta ilgāk, nekā sākotnēji gaidīts. Kopš tā laika ECB paaugstinājusi monetārās politikas procentu likmes iepriekš nepieredzētā tempā un apjomā. Jebkurā gadījumā procentu likmju paaugstināšanas cikla agrākai uzsākšanai īstermiņā un ilgākā termiņā, visticamāk, būtu bijusi tikai ierobežota ietekme uz inflāciju. Dažādās ekonomiskajās zonās ir atšķirīgi ekonomiskie un finansiālie apstākļi. Tāpēc salīdzinājumi ar monetārās politikas reakciju citās jurisdikcijās, īpaši ASV, jāvērtē piesardzīgi. Turpmākie nākotnes lēmumi nodrošinās, ka monetārās politikas likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, izmantojot uz datiem balstītu pieeju. ECB monetārā politika, stabilizējot inflāciju 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī, veicina ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi un darba vietu radīšanu. Turklāt uz cenu stabilitāti orientēta monetārā politika arī palīdz ierobežot augstās inflācijas izraisīto nevienlīdzību. Inflācija parasti vairāk ietekmē mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem, jo tās tērē lielāku savu ienākumu daļu un tām pieejamas mazākas finanšu drošības rezerves.

Attiecībā uz bažām par otrreizējo ietekmi, inflācijas gaidu atslābumu un darba samaksas un cenu spirāles iespējamību jaunākie dati liecina, ka šādas ietekmes īstenošanās risks samazinājies un joprojām ir ierobežots. Jaunākie dati liecina, ka turpinās inflācijas samazināšanās un darba samaksas kāpums sāk kļūt mērenāks. Vienošanās par algām, kuru mērķis ir inflācijas kompensācija, nozīmē nelielu otrreizējo ietekmi, taču tā nav izraisījusi nepārtrauktas spirāles veidošanos. Šāds risks dabiski pieaug atbilstoši tam, cik ilgi un cik lielā mērā inflācija novirzās no 2 % mērķa. Tomēr inflācija strauji samazinājusies, un paredzams, ka 2025. gada vidū tā sasniegs noteikto mērķi. Tas daļēji atspoguļo ECB īstenotos apņēmīgos monetārās politikas pasākumus. Izvērtējot savu monetārās politikas nostāju, ECB turpina monitorēt inflācijas ietekmi uz visiem būtiskajiem reālajiem un nominālajiem mainīgajiem, lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2 % vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī. Gan profesionālo prognozētāju ilgtermiņa inflācijas gaidas, gan uz tirgus instrumentiem balstītie rādītāji joprojām stabilizējušies 2 % inflācijas mērķa līmenī, bet patērētāju gaidas ir nedaudz paaugstinātas. ECB turpina rūpīgi monitorēt šīs norises.

Runājot par aicinājumu sniegt vairāk informācijas par neitrālas procentu likmes uzraudzību un noteikšanu, šāda likme nav novērojama un tās aplēse ir pakļauta virknei mērījumu un modeļa specifikācijas problēmu. Neitrālo procentu likmi definē kā procentu likmi, kas nav ne ekspansīva, ne samazinoša. Lai novērtētu neitrālās procentu likmes līmeni un tās dinamiku, ECB speciālisti izmanto virkni aplēšu. Neitrālās procentu likmes cikliskie rādītāji eurozonā šķietami palielinājušies kopš Covid-19 pandēmijas. Tomēr maz ticams, ka, nemainoties strukturālajiem ekonomikas virzītājspēkiem (darba ražīguma kāpums, demogrāfija un vēlme izvairīties no riska), būtu būtiski palielinājušās lēni mainīgās aplēses, kas balstītas uz ilgtermiņa ekonomikas tendencēm. Šā gada sākumā ECB speciālisti publicēja vairāk informācijas par neitrālās procentu likmes izmantošanu un ierobežojumiem.^[3] Jāatzīmē, ka centrālās bankas tikai veic neitrālās procentu likmes aplēses, bet nenosaka tās.

Runājot par "vidējā termiņa" nozīmi saistībā ar inflācijas mērķi un apsverot kvalitatīvāku pieeju cenu stabilitātei, nepastāv skaitliski precīza ex ante "vidēja termiņa" definīcija, savukārt skaitliski precīzs kopējās inflācijas mērķis ir būtisks inflācijas gaidu stabilizēšanai. Tas tika skaidrots, piemēram, ECB iepriekšējā atsauksmju kopsavilkumā.^[4] Vidējā termiņa orientācija pieļauj neizbēgamas īstermiņa inflācijas novirzes no 2 % mērķa. Tajā ņemta vērā arī laika nobīde un mainīgums monetārās politikas transmisijā uz tautsaimniecību un inflāciju. Vidējā termiņa ilgumu nosaka apstākļi, piemēram, inflācijas novirzes no mērķa izcelsme, apmērs un noturība. Attiecībā uz inflācijas mērķa definīciju 2021. gada stratēģijas izvērtējumā secināts, ka cenu stabilitāti vislabāk var panākt, vidējā termiņā nosakot 2 % inflācijas mērķi.^[5] Šāds kvantitatīvs mērķis nodrošina skaidru inflācijas gaidu nostiprināšanos, kas ir būtiski cenu stabilitātes saglabāšanai. Neraugoties uz neseno ļoti augstas inflācijas periodu, lielākā daļa inflācijas gaidu kopumā joprojām stabilizējušās 2 % līmenī. Tas liecina, ka ECB mērķis ir labi saprotams un ticams.

Attiecībā uz prasību fundamentāli pārskatīt un uzlabot ECB modeļus, ko izmanto monetārās politikas veidošanā, ir svarīgi uzsvērt, ka ECB pastāvīgi pārskata un aktualizē savus modeļus.^[6] ECB savās iespēju aplēsēs izmanto plašu modeļu klāstu. Šajos modeļos tiek izmantota datos novēroto empīrisko tendenču informācija, ko papildina ekspertu slēdzieni un riska analīze. Šādu pieeju ECB īstenojusi 25 gadus. Ir pierādījies, ka tas ir pamatots veids, kā apvienot papildu alternatīvus instrumentus, kurus var elastīgi koriģēt, lai reaģētu uz neparedzētiem notikumiem un risinātu jaunas problēmas. Piemēram, pēc globālās finanšu krīzes ECB instrumentu klāsts tūlīt tika paplašināts, iekļaujot nestandarta monetārās politikas pasākumus. ECB arī veikusi modeļu korekcijas un pastāvīgi tos uzlabo, lai labāk iekļautu klimata pārmaiņu riskus. Tas nepieciešams, lai ECB varētu novērtēt, piemēram, strauju temperatūras pārmaiņu ietekmi vai oglekļa nodokļa ietekmi vidējā termiņā. Laikus veikti arī modeļu labojumi un paplašinājumi, lai rūpīgi analizētu ārkārtas notikumus un norises, kas notiek kopš 2020. gada. Tie ietver epidemioloģiskās iezīmes pandēmijas laikā un enerģētikas nozares un ražošanas struktūru disagregāciju pēc tam, kad sākās Krievijas karadarbība pret Ukrainu. Pēdējos gados novērotie šoki bijuši nepieredzēti vēsturiskā skatījumā, tāpēc visu iestāžu prognožu veidotāji nenovēršami pieļāvuši lielākas prognožu kļūdas.^[7] ECB rūpīgāk pārskatīs savus modeļus, ja noskaidrosies, ka šie šoki būtiski mainījuši tautsaimniecības struktūru. Līdz tam laikam stabilākais veids, kā pārvarēt nenoteiktību, ir joprojām izmantot modeļu kopuma pieeju.

Kas attiecas uz aicinājumu analizēt inflāciju noteicošos piedāvājuma/pieprasījuma faktorus, ECB veikusi plašu analīzi.^[8] Pētījumi liecina, ka neseno straujo inflācijas kāpumu sākotnēji galvenokārt noteica piedāvājuma puses faktori. Tie īpaši ietvēra norises enerģijas tirgos. Bet citi noteicošie faktori bija izejvielu cenu dinamika un globālo piegādes ķēžu problēmu ietekme un ar pandēmiju saistītais darbaspēka trūkums. Tomēr laika gaitā piedāvājuma šoki ir mazinājušies un palielinājusies pieprasījuma puses faktoru relatīvā nozīme. Tas īpaši attiecas uz pakalpojumu nozari, kur atliktais pieprasījums pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas izraisīja strauju cenu kāpumu (piemēram, atpūtas un ceļošanas segmentā).

2. Finanšu stabilitāte

Kas attiecas uz aicinājumu uzraudzīt situāciju ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) jomā, banku aktīvu kvalitātes uzraudzība ir neatņemama ECB regulāro finanšu stabilitātes novērtējumu sastāvdaļa. Finanšu stabilitāte ir cenu stabilitātes priekšnoteikums. Īpaši slikta aktīvu kvalitāte var mazināt banku starpniecības spējas un kaitēt finanšu stabilitātei. ECB reizi pusgadā izdevumā Financial Stability Review ("Finanšu Stabilitātes Pārskats") sniedz finanšu stabilitātes novērtējumus, kas ietver aktīvu kvalitātes norišu analīzi. 2023. gada novembra izdevumā secināts, ka augstākas parāda apkalpošanas izmaksas arvien vairāk rada grūtības uzņēmumiem, mājsaimniecībām un valstīm, kurām ir parādsaistības, lai gan stingrāku finansēšanas nosacījumu ietekme vēl nav pilnībā jūtama.^[9] Tajā norādīts, ka pēc Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) izveides banku INA īpatsvars vairākus gadus ir samazinājies. Tiek ziņots, ka 2023. gada 1. pusgadā INA īpatsvars stabilizējās tuvu vairāku gadu zemākajam līmenim, bet parādījušās dažu kredītportfeļu zaudējumu pieauguma pazīmes.^[10] ECB speciālisti turpina analizēt politikas norises un konsultē par politiku INA jautājuma risināšanai no makroprudenciālās uzraudzības viedokļa. Tas papildina VUM darbu, kas vērsts uz mikroprudenciālās uzraudzības perspektīvu.

3. Ar klimata pārmaiņām saistītie apsvērumi monetārajā politikā

Runājot par klimata pārmaiņu ietekmes uz tās spēju saglabāt cenu stabilitāti izvērtēšanu, ECB turpina iekļaut klimata pārmaiņu apsvērumus speciālistu makroekonomiskajās iespēju aplēsēs un papildināt plaši izmantotos makroekonomiskos modeļus, ņemot vērā to mazināšanas politiku. Tas palīdzējis ECB novērtēt dažādus riskus. No vienas puses, tiek pētīti fiziskie riski saistībā ar klimata pārmaiņām un ekosistēmu samazināšanos. No otras puses, tiek analizēti pārejas riski, ko rada virzība uz oglekļneitrālu tautsaimniecību vai regulatīvās pārmaiņas, kas ierobežo dabas resursu izmantošanu. Saistībā ar fiziskiem riskiem ECB turpina novērtēt ekstrēmu laikapstākļu notikumu ietekmi uz inflāciju.^[11] ECB izmanto inovatīvas modelēšanas metodes, lai arī pētītu, kā šo ietekmi iekļaut makroekonomiskajās iespēju aplēsēs. Turklāt ECB strādā pie strukturālo modeļu un laikrindu instrumentu pielāgošanas, lai novērtētu akūto un salikto fizisko klimata pārmaiņu ietekmi uz inflāciju un reālo tautsaimniecību. Tās jāvērtē apkopotā un nozaru līmenī. Attiecībā uz pārejas riskiem ECB mērķis ir izveidot mūsdienu prasībām atbilstošus modeļus, kas analizē klimata pārmaiņu pārejas politikas makroekonomisko ietekmi. Piemēram, šādi modeļi varētu novērtēt zaļās izvēles fiskālās politikas ietekmi uz izaugsmi un inflāciju īstermiņā, kā arī ES politikas ietekmi vidējā termiņā.^[12] Šāda veida analīze ļauj ECB labāk integrēt klimata pārmaiņu mazināšanas politikas ietekmi speciālistu makroekonomiskajās un fiskālajās iespēju aplēsēs, kā arī makroekonomiskajos modeļos. Raugoties nākotnē, jaunajā 2024.–2025. gada klimata un dabas plānā izklāstīti ECB centieni turpināt pētīt citus veidus, kā ar dabu saistītie riski ietekmē mūsu tautsaimniecību un finanšu sistēmu.^[13] Tas vēl vairāk uzlabos izpratni par klimata pārmaiņu un dabas degradācijas iespējamo ietekmi uz cenu stabilitāti.

Attiecībā uz aicinājumu novērst tirgus darbības traucējumus, vienlaikus ievērojot tirgus neitralitāti, ECB turpinās ievērot Līguma principu "atklātā tirgus ekonomika, kas paredz brīvu konkurenci, veicinot efektīvu resursu sadali". Tirgus neitralitāte ir darbības instruments, nevis juridiska prasība. Tas var palīdzēt nodrošināt, lai ECB intervences tirgū atbilstu atklātās tirgus ekonomikas principam. Lai nodrošinātu atbilstību ECB mērķiem un attiecīgajiem Līguma principiem, ECB var pamatoti novirzīties no tirgus neitralitātes. Piemēram, saskaņā ar ECB 2021. gada klimata plānu^[14] Padome nolēma, ka, atkārtoti ieguldot dzēsto vērtspapīru pamatsummas, uzņēmumu obligāciju turējumos no 2022. gada 1. oktobra tā orientēsies uz emitentiem ar labākiem klimata rādītājiem. Tas bija nepieciešams, lai novērstu oglekļa emisiju novirzi uzņēmumu obligāciju portfelī un ar to saistīto klimata risku uzkrāšanos Eurosistēmas bilancē. Tas arī ļāva ECB ņemt vērā tās sekundāro mērķi. Līdz šim rezultāti ir daudzsološi. Pirmajā gadā pēc atkārtoto ieguldījumu pārorientēšanas, t. i., no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada oktobrim, ECB uzņēmumu obligāciju iegādes plūsmu oglekļa emisiju intensitātes vidējais svērtais lielums samazinājās vairāk nekā par 65 %. ECB sagaida, ka tās uzņēmumu portfeļu dekarbonizācija turpināsies visu 2024. gadu, saglabājot Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu veicinošu trajektoriju.

Attiecībā uz mērķorientētajām ilgāka termiņa zaļajām refinansēšanas operācijām vai līdzīgiem instrumentiem – Padome savu pilnvaru ietvaros apņēmusies regulāri pārskatīt savus instrumentus, ņemot vērā savu sekundāro mērķi un nerobežojot cenu stabilitātes mērķi. 2021. gada stratēģijas izvērtējumā ECB apsvēra refinansēšanas operācijas ar zaļu mērķi. Šādas operācijas stimulētu bankas palielināt zaļo aizdevumu apjomu, piemēram, par to piedāvājot tām procentu likmes atlaidi. Tomēr izvērtējumā tika konstatētas būtiskas problēmas, kas joprojām nav novērstas. Tās attiecas uz datu tvērumu un kvalitāti, atbilstīgu zaļo mērķu kritēriju definīcijām un verifikācijas procesiem un spējām. Citu klimata un dabas aizsardzības plāna ietvaros nesen veikto pasākumu pārskatīšanas rezultātā palielinājās uzņēmumu aktīvu iegāžu pārorientēšana, ņemot vērā klimata apsvērumus. Turklāt tika secināts, ka nodrošinājumam piemērotie novērtējuma diskonti ir pietiekami aizsargāti pret finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu.^[15] ECB turpina darbu pie pasākuma īstenošanas, lai ierobežotu to aktīvu īpatsvaru, kurus emitējušas iestādes ar lielu oglekļa pēdas nospiedumu, ko var ieķīlāt kā nodrošinājumu, bankām aizņemoties no Eurosistēmas. Turklāt ECB savu pilnvaru ietvaros pētīs nepieciešamību turpmāk integrēt klimata pārmaiņu apsvērumus monetārās politikas instrumentos un portfeļos. Šī apņemšanās atspoguļota arī nesen saskaņotajās mūsu monetārās politikas īstenošanas principu pārmaiņās.^[16]

Runājot par darbu pie klimata riska novērtēšanas spriedzes testiem, ECB turpinās aktīvi darboties šajā jomā. ECB turpinājusi uzlabot zināšanas par scenāriju analīzes izmantošanu, lai novērtētu klimata pārmaiņu izraisītos finanšu riskus. ECB arī vadīja scenāriju izstrādi un analīzes darba plūsmu Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla (NGFS) ietvaros.^[17] ECB veiktie klimata risku stresa testi novērtē noturību pret pārejas un fizisko risku. Šos stresa testus piemēro nefinanšu sabiedrībām un eurozonas bankām, kā arī pašas Eurosistēmas bilancei. To pamatā ir izvērsto makroekonomisko iespēju aplēšu (Broad Macroeconomic Projection Exercise; BMPE) un NGFS izstrādāto scenāriju apvienojums, un tie piemēro virkni pieņēmumu attiecībā uz nākotnes klimata politiku. ECB otrais lejupvērstais tautsaimniecības mēroga klimata pārmaiņu stresa tests liecināja, ka tūlītēja un izlēmīga rīcība sniegtu būtisku labumu eurozonas tautsaimniecībai un finanšu sistēmai. Tādējādi ne tikai tiktu saglabāta optimālā neto nulles emisiju virzība, ierobežojot klimata pārmaiņu fizisko ietekmi ilgtermiņā, bet arī tiktu ierobežots finansiālais risks.^[18] Šajā scenārijā finanšu stabilitātes risks tiktu ierobežots ar nosacījumu, ka uzņēmumi un mājsaimniecības varētu organizēti finansēt savus zaļos ieguldījumus. Turklāt ECB kopā ar Eiropas uzraudzības iestādēm un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju tagad piedalās klimata risku stresa testā "Gatavi mērķrādītājam 55 %". Mērķis ir novērtēt finanšu nozares noturību saskaņā ar paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %". Šo vienreizējo pasākumu plānots pabeigt līdz 2025. gada 1. ceturksnim. Tajā galvenā uzmanība pievērsta ES finanšu sistēmai kopumā un novērtēta tās noturība saskaņā ar pamatscenāriju un diviem nelabvēlīgiem scenārijiem, kuri ilgst līdz 2030. gadam.

Attiecībā uz rezolūcijā izteikto aicinājumu novērst jebkādas aizdomas par ideoloģisko neobjektivitāti ECB, jo īpaši attiecībā uz politiku, kas saistīta ar klimata pārmaiņām, ECB augstu vērtē viedokļu dažādību, veic savu darbību uz faktu pamata un turpinās rīkoties saskaņā ar Līgumos noteiktajām kompetencēm. Daudzveidība un iekļaušana dziļi iesakņojusies ECB darba kultūrā. ECB ir apņēmusies veicināt iekļaujošu darba vidi bez jebkādas diskriminācijas. Šis redzējums izklāstīts starpinstitūciju hartā par līdztiesību, daudzveidību un iekļaušanu.^[19] Hartā uzsvērta ECB apņemšanās veicināt darba vidi, kas balstās uz cieņu un godu, kā arī atziņa, ka daudzveidīgas un iekļaujošas darbavietas uzlabo organizāciju sniegumu un noturību. ECB darbu monetārās politikas jomā nosaka tās galvenais mērķis – cenu stabilitāte. Lai to panāktu, ECB jāņem vērā ar klimatu un dabu saistītie riski, ciktāl tas nepieciešams cenu stabilitātes saglabāšanai un monetārās politikas īstenošanai. Turklāt ECB, saskaņā ar tās sekundāro mērķi un neskarot galveno mērķi, ir pienākums atbalstīt vispārējo ekonomisko politiku Savienībā, lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu. ECB apņēmusies pildīt pienākumus savu pilnvaru ietvaros un saskaņā ar ES tiesību aktiem. Iestādes, kuru kompetencē ir noteikt šo vispārējo politiku, ir uzsvērušas, ka klimata pārmaiņu novēršana ir arī viena no Savienības ekonomiskās politikas prioritātēm.

4. Digitālais euro

Attiecībā uz izteikumu, ka digitālais euro nedrīkst aizstāt skaidro naudu, tam ir jāievēro iedzīvotāju un uzņēmumu privātums un tas nedrīkst apdraudēt finanšu stabilitāti, ECB vēlreiz apstiprina savu apņemšanos turpināt nodrošināt skaidro naudu, vienlaikus izstrādājot tādu digitālo euro, kam piemīt augsts privātuma līmenis, kā arī aizsardzības mehānismi monetārās politikas transmisijas un finanšu stabilitātes aizsardzībai. ECB atbalsta Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikumus vienotās valūtas paketes ietvaros. Ieviešot šos tiesību aktus, tiktu nodrošināts, ka arī arvien digitalizētākā pasaulē vienmēr pieejama valsts nodrošināta maksāšanas iespēja – gan skaidrās naudas, gan digitālā euro veidā.^[20] Digitālais euro skaidro naudu papildinātu, nevis to aizstātu. Tas pastāvētu līdztekus skaidrajai naudai, apmierinot klientu augošo pieprasījumu pēc ātriem un drošiem digitālajiem maksājumiem.^[21] Tas būtu elektronisks euro skaidrās naudas veids, kas digitālajā laikmetā piedāvātu skaidrajai naudai līdzīgas iezīmes. Tas būtu izstrādāts tā, lai nodrošinātu augstāku privātuma līmeni, nekā piedāvā citas digitālās maksāšanas metodes, un ietvertu virkni drošības mehānismu, kas vērsti uz monetārās politikas transmisijas un finanšu stabilitātes aizsardzību.^[22] Konkrētāk, par digitālā euro turējumiem netiktu maksāta atlīdzība un būtu noteikti ierobežojumi attiecībā digitālā euro apjomu, kas var būt privātpersonas turējumā. ECB sadarbosies ar bankām un citiem tirgus dalībniekiem, lai definētu analītisko metodoloģiju turējumu apjoma limita noteikšanai.

Attiecībā uz atgādinājumu, ka digitālā euro ieviešana ir atkarīga no Eiropas Parlamenta un Padomes kā likumdevēju lēmuma, ECB vēlreiz apstiprina, ka iespējamais ECB Padomes lēmums emitēt digitālo euro tiks pieņemts tikai pēc šāda tiesību akta pieņemšanas. Eurosistēmai, lemjot par digitālā euro emisiju, būs vitāli svarīgs plašs politiskais atbalsts digitālajam euro. ECB, strādājot pie digitālā euro projekta, ir apņēmusies arī turpmāk cieši sadarboties ar Eiropas institūcijām un iestādēm. Kā šādas sadarbības iespējas var minēt tās regulāru publisku uzstāšanos Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārajā komitejā (ECON), arī pēc tam, kad būs pabeigtas likumdošanas apspriedes. Faktiski Komisijas priekšlikumā par digitālo euro noteikts, ka ECB regulāri jāziņo par digitālā euro attīstību. Turklāt ECB ir gatava sniegt tehnisko ieguldījumu, lai atbalstītu likumdošanas darbu un veicinātu savlaicīgu regulas pieņemšanu.

5. Kriptoaktīvi un kiberdrošība

Attiecībā uz kiberuzbrukumu risku ECB norāda, ka tā saglabā augstu modrības pakāpi attiecībā uz potenciālajiem kiberuzbrukumiem, rūpīgi monitorējot iespējamos draudus un vajadzības gadījumā pielāgojot savus aizsardzības pasākumus ciešā sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku sistēmu un VUM iestādēm, kā arī citām ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Attiecībā uz TARGET^[23] pakalpojumiem, kas nodrošina brīvu naudas, vērtspapīru un nodrošinājuma plūsmu Eiropā, nacionālās centrālās bankas (NCB), kuras sniedz šos pakalpojumus, pastāvīgi ievēro piesardzību attiecībā uz savu drošību un noturību. Tās cieši monitorē visus radušos apdraudējumus un veic attiecīgus turpmākus pasākumus. Ir ieviesti stingri kiberdrošības pasākumi, kas tiek regulāri pārskatīti. Kad vien nepieciešams, tiek pieņemti lēmumi par papildu pasākumiem, lai pienācīgi aizsargātu sistēmas. Saskaņā ar Eurosistēmas finanšu tirgu infrastruktūru (FTI) kibernoturības stratēģiju ECB kopā ar eurozonas NCB uzsākusi vairākas iniciatīvas. To mērķis ir paaugstināt iestāžu noturību pret kiberuzbrukumiem, centrālajām bankām darbojoties vai nu pārrauga statusā vai kā katalizatoram. Piemēram, ECB koordinēja un īstenoja TIBER-EU^[24] regulējumu, kas ļauj kontrolēti veikt modernu, padziļinātu testēšanu. Turklāt ECB novērtēja tās pārraudzībā esošās iestādes atbilstoši prasību kopumam, lai nepārtraukti uzlabotu to kibernoturības stāvokli. Lai veicinātu valsts un privātā sektora iniciatīvas saistībā ar stratēģiskiem kiberdrošības jautājumiem, ECB vadīja Euro kibernoturības padomi (ECRB), kas ir visas Eiropas FTI, to kritiski svarīgo pakalpojumu sniedzēju un valsts iestāžu diskusiju forums. ECRB uzsāka kiberinformācijas un izlūkdatu apmaiņas iniciatīvu, lai apmainītos ar kiberizlūkošanas informāciju un labāko praksi. ECB piedalījusies arī diskusijās ar citiem politikas veidotājiem ES un starptautiskajā līmenī.

Runājot par jauna veida digitālo aktīvu (piemēram, kriptoaktīvu) un ar tiem saistīto risku monitoringu attiecībā uz kiberdrošību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, krāpšanu nodokļu jomā, terorisma finansēšanu un citām noziedzīgām darbībām, kas saistītas ar kriptoaktīvu sniegto anonimitāti, ECB turpina cieši monitorēt kriptoaktīvu ekosistēmas norises un novērtēt attiecīgos riskus. ECB turpina norādīt uz kriptoaktīvu riskiem, un ECB speciālisti snieguši ieguldījumu tehniskajās politikas diskusijās par to, kā monitorēt šādus riskus.^[25] Turklāt ECB piedalījusies ar kriptoaktīviem saistīto risku monitorēšanā un analīzē ES un starptautiskajā līmenī.^[26] Pildot savu pārraudzības funkciju, ECB pārrauga un monitorē maksājumu shēmas un mehānismus, kā arī regulāri monitorē attiecīgās kriptoaktīvu aktivitātes. Šāds monitorings ietver arī digitālo maksājumu žetonus, kas zināmā mērā kļuvuši nozīmīgi eurozonā. ECB arī palīdz Eiropas uzraudzības iestādēm sagatavot regulatīvos tehniskos standartus, lai nodrošinātu jaunā pielāgotā kriptoaktīvu tirgu režīma darbību saskaņā ar ierosināto regulu par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA). ECB cieši sekoja jaunā ES noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) regulējuma izstrādes pabeigšanai. Tā ar gandarījumu gaida brīdi, kad varēs sveikt jauno NILL iestādi (AMLA) Frankfurtē un uzsākt ar to ciešu sadarbību. ECB arī turpināja rūpīgi monitorēt diskusijas par virtuālo aktīvu regulējumu Finanšu darbības operatīvajā grupā. Visbeidzot, ECB piedalās dažādu starptautisko standartizācijas institūciju darbībā. Tādējādi tā turpina palīdzēt izstrādāt starptautiskus standartus, lai novērstu kriptoaktīvu un to pakalpojumu sniedzēju riskus, t. sk. riskus, ko rada to saiknes ar finanšu sektoru.

6. Pārskatatbildība, pārredzamība un citi aspekti

Kas attiecas uz rezolūcijā uzsvērto nepieciešamību saglabāt ECB pārskatatbildību un pārredzamību Eiropas Parlamenta priekšā, ECB piešķir lielu nozīmi tās pārskatatbildības attiecībām ar Eiropas Parlamentu un plāno turpināt publicēt rakstisku atsauksmju kopsavilkumu saistībā ar tā sagatavoto rezolūciju par ECB gada pārskatu. Pārskatatbildības attiecības ar Eiropas Parlamentu laika gaitā ir attīstījušās, reaģējot uz prasībām pēc lielākas pārskatatbildības un pārredzamības. ECB ir apņēmusies nepārtraukti pilnveidot šos mehānismus, lai nodrošinātu, ka tie joprojām ir efektīvi un atbilstoši paredzētajam mērķim. Demonstrējot konstruktīvās attiecības starp iestādēm, ECB un Parlaments 2023. gadā parakstīja savstarpējas vēstules, kurās strukturēti izklāstīta to sadarbības prakse centrālo banku darbības jomā.^[27] Šīs vienošanās ietvaros ECB paredz arī turpmāk sniegt detalizētas atsauksmes saistībā ar tā sagatavoto rezolūciju par ECB iepriekšējā gada pārskatu. Atsauksmes tiek publicētas ECB interneta vietnē kopā ar gada pārskatu. Tas pasvītro bankas pārskatatbildības un pārredzamības centienus. Kopumā tā atzinīgi novērtē ne vien šo padziļināto izpēti, bet arī ieskatus, ko tā gūst mijiedarbībā ar Eiropas Parlamentu. Turklāt ECB atzinīgi novērtē šīs iespējas efektīvāk izskaidrot ECB politiku vēlētajiem pārstāvjiem un sabiedrībai. ECB turpinās izpildīt šādus Eiropas Parlamenta izpētes pieprasījumus un centīsies uzlabot sadarbību ar Parlamenta deputātiem saskaņā ar ES primāro tiesību aktu noteikumiem.

Attiecībā uz aicinājumu ECB gada pārskatā īpašu sadaļu veltīt tam, lai paskaidrotu, kā ECB interpretējusi un īstenojusi savus sekundāros mērķus, ECB atzīmē, ka tās 2023. gada pārskatā iekļauts atsevišķs ielikums, kurā skaidrots, kā sekundārais mērķis tiek ņemts vērā ECB monetārās politikas īstenošanā un pārskatu sniegšanas darbībās. Neskarot cenu stabilitāti, Padome savos monetārās politikas lēmumos ņem vērā apsvērumus, kas saistīti ar sekundāro mērķi. Sekundārais mērķis nepārprotami atzīts ECB monetārās politikas stratēģijā. Tas tika atzīmēts arī atsauksmju kopsavilkumā, atbildot uz Eiropas Parlamenta rezolūciju par ECB 2021. gada pārskatu. Ja divas instrumentu kopuma konfigurācijas ir vienlīdz labvēlīgas un nekaitē cenu stabilitātei, Padome, pielāgojot savus monetārās politikas instrumentus, izvēlēsies to konfigurāciju, kas vislielākā mērā atbalsta vispārējo ekonomisko politiku Savienībā saistībā ar izaugsmi, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, un kas, veicinot plašāku Savienības mērķu sasniegšanu, aizsargā finanšu stabilitāti un palīdz mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. 2023. gada pārskata ielikumā sīkāk aprakstīts, kā ECB informē par tās darbībām, kas saistītas ar sekundāro mērķi. Šis temats aplūkots bankas preses konferencēs, monetārās politikas sanāksmju pārskatos un dažādās citās publikācijās. Visbeidzot, ielikumā sīkāk skaidrots, kur gada pārskatā sniegta informācija par monetārās politikas lēmumiem un to pamatā esošo analīzi, kas attiecas uz sekundāro mērķi.

Attiecībā uz izteikumu par nepieciešamību vairāk ņemt vērā un respektēt Eiropas Parlamenta prerogatīvas turpmākajās iecelšanas procedūrās, īpaši saistībā ar VUM, ECB vēlreiz apstiprina, ka tā piešķir lielu nozīmi Eiropas Parlamenta viedoklim un pilnībā respektē tā lomu iecelšanas procedūrā. ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja atlases process bija stingrs un pārredzams un notika, pilnībā ievērojot visus attiecīgos noteikumus. Attiecīgi ECB ierosināja galīgo kandidātu, un Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu šo kandidātu apstiprināt. Šis process izklāstīts VUM regulā^[28], iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku par praktisko kārtību, kā īsteno demokrātisko pārskatatbildību un pārrauga uzdevumus, kas ECB uzticēti saistībā ar VUM^[29], un saprašanās memorandā starp Eiropas Savienības Padomi un ECB par sadarbību attiecībā uz procedūrām, kas saistītas ar VUM^[30].

Attiecībā uz aicinājumu vēl vairāk uzlabot komunikāciju par centrālās bankas politikas mērķiem un reaģēšanu krīzes situācijās, ECB cenšas nepārtraukti ieviest jauninājumus un pielāgot savu komunikāciju mainīgajai plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas videi, lai panāktu, ka tās vēstījums tiek pausts efektīvi. Īpaši laikā, kad viens no galvenajiem Eiropas iedzīvotāju problēmjautājumiem ir cenu kāpums, ECB cenšas uzrunāt cilvēkus ārpus ekspertu aprindām. ECB komunikācija notikusi dažādos jaunos formātos, lai vēlreiz uzsvērtu bankas galveno mērķi – panākt, ka inflācija atkal samazinās. Jaunākie dati, kas iegūti, piemēram, no ECB Apsekojuma par patērētāju gaidām, apstiprina, ka televīzija, radio un citi vispārējas nozīmes plašsaziņas līdzekļi joprojām ir svarīgs kanāls šā mērķa sasniegšanai.^[31] Tāpēc ECB pārstāvji turpina centienus izmantot šos un citus plašsaziņas līdzekļus. Piemēram, raidījumā ECB & You ("ECB un jūs") jaunā formātā tiek skaidrota ECB politika, ECB reakcija uz neseno inflācijas kāpumu un tās lēmumu pamatojums. Mēs esam apņēmušies sasniegt plašāku sabiedrību un palīdzēt veidot zinātību un izpratni par ECB politiku un mērķiem. Īpaši krīžu laikā šāda sabiedrības informēšana saglabā centrālo lomu centienos vairot monetārās politikas efektivitāti un veicināt uzticēšanos centrālajai bankai.

Attiecībā uz ierosinājumu izveidot iekšējās izvērtēšanas biroju, kas nodarbotos ar tās politikas lēmumu ex post izvērtēšanu, ECB ir apņēmusies ievērot augstākos politikas veidošanas standartus un veic plašu savas analīzes un lēmumu vērtēšanu. ECB pastāvīgi veic savas politikas mērķpārbaudes. Piemēram, Padome 2024. gada 13. martā pabeidza darbības principu, ko izmanto eurozonas īstermiņa procentu likmju noteikšanai, izvērtējumu.^[32] Turklāt ECB ir veikusi savas stratēģijas izvērtējumus 2003. un pēc tam 2020. un 2021. gadā. Šie izvērtējumi, novērtējot tās monetārās politikas stratēģijas sniegumu, aptvēra plašu organizācijas šķērsgriezumu. Turklāt 2020. un 2021. gadā tika iesaistīta arī sabiedrība. Kā tika paziņots 2021. gadā, turpmāk ECB plāno periodiski pārskatīt savu monetārās politikas stratēģiju. Nākamo izvērtējumu paredzēts veikt 2025. gadā. Turklāt ECB pakļauta dažāda veida ārējiem un ad hoc vai sistemātiskiem ex post novērtējumiem, ko veic akadēmiskās aprindas, nevalstiskās organizācijas un citas institūcijas. Tāpēc par monetārās politikas izstrādi un īstenošanu notiek pastāvīgas debates un domu apmaiņa. Tā tiek vērtēta akadēmiskos pētījumos, t. sk. dokumentos, kas tiek sagatavoti pirms regulārajiem monetārajiem dialogiem ECON komitejā. Par to tiek debatēts arī konferencēs, ko rīko gan ECB, gan ārēji partneri. ECB turpinās domāt, kā uzlabot savas politikas ex post novērtējumu. Tās mērķis ir nodrošināt tās atbilstību centrālo banku labākajai praksei.

Attiecībā uz aicinājumu apsvērt iespēju stiprināt euro starptautisko lomu, lai uzlabotu euro kā rezerves valūtas pievilcību, ECB vēlreiz apstiprina, ka euro starptautisko lomu galvenokārt veicina dziļāka un pilnīgāka Ekonomikas un monetārā savienība (EMS), t. sk. kapitāla tirgu savienības tālāka pilnveide un banku savienības izveides pabeigšana saistībā ar stabilas ekonomiskās un fiskālās politikas īstenošanu euro zonā. ECB uzsver, ka nepieciešami turpmāki centieni pabeigt EMS izveidi, un atbalsta šo politiku. Par Eiropas ekonomiskās un finanšu integrācijas turpmāku veicināšanu ir atbildīgi likumdevēji. Būs vitāli svarīgi uzlabot euro starptautiskās lomas noturību potenciāli vairāk sadrumstalotā pasaules ekonomikā. Spēcīgi tautsaimniecības pamatrādītāji, t. sk. ilgtspējīgs parāda līmenis, ir svarīgi starptautiskās valūtas virzošie faktori. Valūtas globālā pievilcība ir būtiski atkarīga no prognozējamības un stabilitātes. Vienlaikus starptautiskās valūtas statusam būtiska ir arī inflācija. ECB saglabā apņemšanos vidējā termiņā nodrošināt cenu stabilitāti. Tā turpinās monitorēt euro starptautisko lomu un publicēs savu analīzi attiecīgajos ziņojumos.^[33]

7. ECB institucionālie jautājumi

Atsaucoties uz aicinājumu turpināt darbu, lai savā organizācijā stiprinātu vienlīdzīgas iespējas visiem dzimumiem, ECB uzsver savu apņemšanos uzlabot un uzturēt lielāku dzimumu līdzsvaru visā bankā, vienlaikus veicinot pilna spektra dažādību un iekļaušanu. Pēdējos gados ECB saglabājusi savu stratēģisko virzību uz dzimumu dažādību, izstrādājot īpašu 2020.–2026. gada dzimumu līdztiesības stratēģiju, kurā noteikti dzimumu dažādības mērķi laikam līdz 2026. gadam.^[34] 2023. gada decembra beigās ECB darbaspēka dzimumu struktūra joprojām bija samērā līdzsvarota, proti, 46 % darbinieku bija sievietes un 54 % – vīrieši. Sieviešu īpatsvars augstākā līmeņa vadošajos amatos bija sasniedzis 39 % un visu līmeņu vadošajos amatos – 33 %. Tas ir īpaši būtiski, lai radītu lomu modeļus un darbaudzināšanas iespējas. Dzimumu nevienlīdzība ekspertu un komandu vadītāju līmenī saglabājās problemātiska, jo sieviešu īpatsvars šajos amatos bija tikai attiecīgi 43 % un 36 %. Analītiķu līmenī sieviešu īpatsvars turpinājis pieaugt, un 56 % šādu amatu ieņēma sievietes. Tas vēl vairāk palielināja turpmākai karjeras virzībai atbilstošo sieviešu talantu kopumu. Īstenoti vairāki pasākumi, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem dzimumiem un daudzām citām cilvēka identitātes dimensijām. Šie pasākumi ietver iekļaujošus darba aprakstus, daudzveidīgus personāla atlases paneļus, nepietiekami pārstāvēto talantu kopu mērķorientētu informēšanu īpašos karjeras gadatirgos^[35], īpašu stipendiju sievietēm un sieviešu līderības programmu. Turklāt ECB piedāvā mentorēšanas programmas ar iespēju izvēlēties konkrētu dažādības dimensiju, elastīgu darba kārtību, pieejamību un pamatotus pielāgojumus kolēģiem ar atšķirīgām spējām. Lai turpinātu izstrādāt un īstenot šos pasākumus, ECB un tās cilvēkresursu nodaļa sadarbojas ar daudzveidības vēstniekiem no dažādām nodaļām un darbinieku vadīto daudzveidības tīklu. ECB turpinās īstenot dzimumu dažādības stratēģiju, vienlaikus vispusīgi veicinot daudzveidību un iekļaušanu. Šajos centienos tās mērķis ir dot iespēju visiem kolēģiem pilnībā izmantot savu darba potenciālu.

1. attēls

Mūsu darbinieki un stažieri dzimumu dalījumā

(% no darbaspēka pēc algas kategorijas)

Attiecībā uz aicinājumu regulāri pārskatīt ētikas regulējumu ECB apstiprina, ka tā īsteno šādu praksi. Tā atzīmē, ka pēc Eurosistēmas un VUM ētikas pamatnostādņu^[36] pilnveidošanas pašlaik notiek ECB darbinieku ētikas regulējuma pārskatīšana. Šīs pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt ECB personāla noteikumu atbilstību jaunākajiem ētikas un integritātes standartiem, kas ietverti iepriekš minētajās pamatnostādnēs. Kad ECB darbinieku ētikas regulējuma pārskatīšana būs pabeigta, ECB informēs Eiropas Parlamentu par tās rezultātiem. ECB norāda, ka kopš 2023. gada 1. janvāra ECB augsta līmeņa amatpersonām saistībā ar privātiem finanšu darījumiem piemēroti pastiprināti noteikumi.^[37] Jaunie noteikumi ievērojami pilnveido iepriekšējo režīmu, nodrošinot papildu aizsardzības pasākumus un ieviešot regulāru atbilstības monitoringu. Tādējādi tie nodrošina, ka ECB godprātīgas rīcības un integritātes nodrošināšanā arī turpmāk būs viena no vadošajām institūcijām Eiropā un starptautiskajā mērogā.

Attiecībā uz rezolūcijā izteikto aicinājumu ECB saskaņot savu iestādes līmeņa trauksmes celšanas satvaru ar ES Trauksmes cēlēju direktīvu, ECB norāda, ka direktīva adresēta ES dalībvalstīm un jāpiemēro gadījumos, kad Savienības ierēdņi un pārējie darbinieki ziņo par pārkāpumiem, kas notiek ar darbu saistītā kontekstā ārpus to darba attiecībām ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām.^[38] Tomēr, kā minēts iepriekš^[39], ECB regulējums^[40] ir pilnībā saskaņots ar direktīvas principiem. Tas nodrošina viegli lietojamu rīku, kas ļauj anonīmi sniegt ziņojumus, kā arī stingrus noteikumus, lai aizsargātu trauksmes cēlējus pret atriebības draudiem. 2023. gadā, kas ir trešais pilnais gads, kopš šis rīks ir pieejams, tas izmantots, sniedzot ziņojumus par vairāk nekā pusi no visiem trauksmes celšanas gadījumiem ECB, galvenokārt anonīmi.