1. Vadības ziņojums

1.1. ECB vadības ziņojuma mērķis

Vadības ziņojums^[1] ir neatņemama ECB gada finanšu pārskatu sastāvdaļa, un tā mērķis ir sniegt lasītājiem kontekstuālu informāciju par finanšu pārskatiem.^[2] Tā kā ECB aktivitātes un darbības tiek veiktas, lai veicinātu tās politikas mērķu sasniegšanu, tās finansiālais stāvoklis un rezultāti vērtējami saistībā ar tās politikas pasākumiem.

Tādējādi vadības ziņojums sniedz pārskatu par ECB pamatdarbību un operācijām, kā arī to ietekmi uz finanšu pārskatiem. Turklāt tajā analizētas galvenās bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina gada norises un ietverta informācija par ECB finanšu resursiem. Visbeidzot, vadības ziņojumā aprakstīta risku vide, kurā darbojas ECB, sniedzot informāciju par finanšu un darbības riskiem, kuriem pakļauta ECB, un par risku pārvaldības politiku, kas tiek izmantota šo risku mazināšanai.

1.2. Darbība

ECB ir daļa no Eurosistēmas, kuras galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti. Saskaņā ar ECBS Statūtiem^[3] ECB galvenie uzdevumi ietver euro zonas monetārās politikas īstenošanu, valūtas operāciju veikšanu, euro zonas valstu oficiālo ārējo rezervju pārvaldīšanu un maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanu.

ECB ir atbildīga arī par iedarbīgu un konsekventu Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) darbību, lai veiktu visaptverošu un efektīvu banku uzraudzību, veicinot banku sistēmas drošumu un uzticamību un finanšu sistēmas stabilitāti.

Eurosistēmas monetārās politikas operācijas uzrādītas ECB un euro zonas nacionālo centrālo banku (NCB) finanšu pārskatos, atspoguļojot monetārās politikas decentralizētas īstenošanas principu Eurosistēmā. 1. tabulā sniegts pārskats par ECB galvenajām operācijām un funkcijām, kas vērstas uz tās uzdevumu izpildi, un to ietekmi uz ECB finanšu pārskatiem.

1.3. Finanšu norises

1.3.1. Bilance

ECB bilance 2015.–2018. gadā būtiski palielinājās sakarā ar vērtspapīru iegādēm aktīvu iegādes programmas (AIP)^[4] ietvaros.

2019. gadā ECB kopējie aktīvi pieauga par 10.0 mljrd. euro (līdz 457.1 mljrd. euro). Šo pieaugumu galvenokārt noteica 1) ECB ārējo rezervju aktīvu tirgus vērtības pieaugums sakarā ar zelta cenas kāpumu un augstāku ASV dolāra kursu un Japānas jenas kursu attiecībā pret euro šā gada laikā un 2) apgrozībā esošo banknošu vērtības pieaugums.^[5]

Euro denominēti vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem, 2019. gada beigās veidoja 55% no ECB kopējiem aktīviem. Šajā bilances pozīcijā ECB tur vērtspapīrus, kas iegādāti "Vērtspapīru tirgu programmas" (VTP), triju "Nodrošināto obligāciju iegādes programmu" (NOIP1, NOIP2 un NOIP3), ABSIP un VSAIP ietvaros. ECB 2019. gadā pilnībā atkārtoti ieguldīja AIP portfeļos turēto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. Turklāt ECB ar 2019. gada 1. novembri atsāka vērtspapīru neto iegādes AIP ietvaros, pamatojoties uz Padomes 2019. gada 12. septembra lēmumu par Eurosistēmas iegāžu kopējo mēneša apjomu^[6] un saskaņā ar iepriekš noteiktiem atbilstības kritērijiem.

2019. gada beigās monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru portfelis samazinājās par 1.3 mljrd. euro (līdz 250.4 mljrd. euro; sk. 2. att.) galvenokārt sakarā ar VTP, NOIP1 un NOIP2 ietvaros iegādāto vērtspapīru dzēšanu. Šie turējumi kopumā samazinājās par 2.2 mljrd. euro. VSAIP portfeļa sarukumu par 0.1 mljrd. euro galvenokārt noteica ar portfelī turētajiem vērtspapīriem saistīto prēmiju un diskontu amortizācijas^[7] neto ietekme, kas ar uzviju kompensēja 2019. gada divu pēdējo mēnešu laikā veiktās neto iegādes.

2019. gadā ECB ārējo rezervju aktīvu (tos veido zelts, Speciālās aizņēmuma tiesības, ASV dolāri, Japānas jenas un Ķīnas renminbi) kopējās vērtības euro ekvivalents pieauga par 6.2 mljrd. euro (līdz 75.8 mljrd. euro).

ECB zelta un zeltā izteikto debitoru parādu turējumu vērtības euro ekvivalents 2019. gadā palielinājās par 3.8 mljrd. euro (līdz 22.0 mljrd. euro; sk. 3. att.) sakarā ar zelta cenas kāpumu euro izteiksmē, bet šo turējumu apjoms (izteikts Trojas uncēs) nemainījās. Šā pieauguma rezultātā tādā pašā apjomā palielinājās arī ECB pārvērtēšanas konti (sk. 1.3.2. sadaļu "Finanšu resursi").

ECB neto ārvalstu valūtu turējumi^[8] ASV dolāros, Japānas jenās un Ķīnas renminbi euro izteiksmē pieauga par 2.4 mljrd. euro (līdz 53.1 mljrd. euro; sk. 4. att.). To noteica no šiem turējumiem gada laikā saņemto ienākumu atkārtota ieguldīšana un euro kursa kritums attiecībā pret ASV dolāru un Japānas jenu. Euro kursa kritums atspoguļojas arī lielākos ECB pārvērtēšanas kontu atlikumos (sk. 1.3.2. sadaļu "Finanšu resursi").

ECB ārvalstu valūtu turējumu nozīmīgākā sastāvdaļa joprojām bija ASV dolāri, kas 2019. gada beigās veidoja aptuveni 77% no kopējā apjoma.

ECB pārvalda ārvalstu valūtas rezervju ieguldījumus ar trīspakāpju procesa palīdzību. Pirmkārt, ECB riska pārvaldītāji veido stratēģisko neitrālo portfeli, ko apstiprina Padome. Otrkārt, ECB portfeļu pārvaldnieki veido taktisko neitrālo portfeli, ko apstiprina Valde. Treškārt, NCB decentralizēti veic ikdienas ieguldījumu operācijas.

ECB ārvalstu valūtas rezerves galvenokārt tiek ieguldītas vērtspapīros un naudas tirgus noguldījumos vai tiek turētas pieprasījuma noguldījumu kontos (sk. 5. att.). Vērtspapīri šajā portfelī tiek novērtēti pēc tirgus cenām gada beigās.

ECB ārvalstu valūtas rezervju mērķis ir finansēt iespējamās intervences valūtas tirgū. Šim nolūkam ECB ārvalstu valūtas rezerves tiek pārvaldītas saskaņā ar trim mērķiem. Šie mērķi prioritārā secībā ir likviditāte, drošība un atdeve. Tāpēc šajā portfelī galvenokārt ietilpst īsa termiņa vērtspapīri (sk. 6. att.).

2019. gadā pašu kapitāla portfelis faktiski nemainījās (sk. 7. att.). Šajā portfelī galvenokārt ietilpst euro denominētie vērtspapīri, kas tiek novērtēti pēc tirgus cenas gada beigās.

ECB pašu kapitāla portfelis tiek turēts kā tās apmaksātā kapitāla, uzkrājuma finanšu riskiem un vispārējo rezervju fonda atbilstošais postenis. Šā portfeļa mērķis ir nodrošināt ienākumus, lai palīdzētu finansēt ar uzraudzības uzdevumu izpildi nesaistītās ECB darbības izmaksas.^[9] Šajā kontekstā pašu kapitāla portfeļa pārvaldīšanas mērķis ir nodrošināt maksimālu atdevi, ievērojot vairākus riska ierobežojumus. Tādējādi tiek panākta diversificētāka termiņstruktūra (sk. 8. att.) salīdzinājumā ar ārvalstu valūtas rezervju portfeli.

1.3.2. Finanšu resursi

ECB finanšu resursus veido tās kapitāls, uzkrājums vispārējiem riskiem, pārvērtēšanas konti un gada peļņa. Šie finanšu resursi 1) ir ieguldīti ienākumus nesošos aktīvos un/vai 2) tiek izmantoti, lai tieši kompensētu finanšu risku rezultātā radušos zaudējumus. 2019. gada 31. decembrī ECB finanšu resursu kopapjoms bija 47.7 mljrd. euro (sk. 9. att.). Tas bija par 5.7 mljrd. euro vairāk nekā 2018. gadā galvenokārt sakarā ar pārvērtēšanas kontu atlikuma pieaugumu pēc euro kursa krituma.

Zelta, ārvalstu valūtu un to vērtspapīru nerealizētos guvumus, uz kuriem attiecas cenu pārvērtēšana, neatzīst kā ienākumus peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet uzrāda tieši pārvērtēšanas kontos, kas atspoguļoti ECB bilances pasīvu pusē. Šo kontu atlikumus var izmantot, lai nākotnē kompensētu jebkādas nelabvēlīgas attiecīgo cenu un/vai valūtas kursu pārmaiņas, tādējādi stiprinot ECB noturību pret pamatā esošajiem riskiem. Zelta, ārvalstu valūtas un vērtspapīru pārvērtēšanas kontu^[10] atlikums 2019. gadā pieauga par 5.1 mljrd. euro (līdz 30.2 mljrd. euro), un to galvenokārt noteica zelta cenas kāpums un euro kursa kritums attiecībā pret ASV dolāru un Japānas jenu (sk. 10. att.).

Peļņu no ECB aktīviem un saistībām attiecīgajā finanšu gadā var izmantot, lai absorbētu šajā gadā radušos potenciālos zaudējumus. 2019. gadā ECB peļņa bija 2.4 mljrd. euro (par 0.8 mljrd. euro lielāka nekā 2018. gadā).

Ņemot vērā ECB pakļautību finanšu riskiem (sk. 1.4.1. sadaļu "Finanšu riski"), ECB tur uzkrājumu finanšu riskiem. Šā uzkrājuma apjomu katru gadu pārskata, ņemot vērā vairākus faktorus, t.sk. risku ietverošu aktīvu turējumu apjomu, paredzamos nākamā gada rezultātus un risku novērtējumu. Šis risku uzkrājums kopā ar jebkuru ECB vispārējo rezervju fondā turēto summu nedrīkst pārsniegt euro zonas NCB apmaksātā kapitāla vērtību. Sakarā ar reizi piecos gados veicamo ECB kapitāla parakstīšanas atslēgas korekciju 2019. gada 1. janvārī un attiecīgo euro zonas valstu NCB procentuālo daļu ECB parakstītajā kapitālā samazināšanos un ņemot vērā novērtējuma par ECB pakļautību finanšu riskiem rezultātus, Padome nolēma atskaitīt no ECB uzkrājuma finanšu riskiem 84 milj. euro, lai nodrošinātu atbilstību tā maksimālajam atļautajam līmenim (7.5 mljrd. euro), kas atbilst euro zonas valstu NCB apmaksātā kapitāla vērtībai.

Euro zonas valstu un ārpus euro zonas esošo valstu NCB apmaksātais ECB kapitāls 2019. gada 31. decembrī bija 7.7 mljrd. euro (par 81 milj. euro mazāks nekā 2018. gada beigās). Šo sarukumu noteica reizi piecos gados veicamā ECB kapitāla atslēgas korekcija, kura stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī un kuras rezultātā samazinājās euro zonas valstu NCB (ar pilnīgi apmaksātu parakstīto kapitālu) procentuālās daļas.

2020. gadā NCB procentuālās daļas ECB kapitālā mainīsies sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un tai sekojošo Bank of England aiziešanu no Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS). ECB parakstītais kapitāls nemainīsies, jo Bank of England daļa ECB parakstītajā kapitālā tiks pārdalīta starp euro zonas valstu un ārpus euro zonas esošo valstu NCB. 2020. gadā nemainīsies arī ECB apmaksātais kapitāls, jo pārējās NCB segs Bank of England apmaksātā kapitāla daļu, kas tiks atmaksāta.

1.3.3. Peļņas un zaudējumu aprēķins

2015.–2019. gadā ECB peļņa pakāpeniski palielinājusies no 1.1 mljrd. euro līdz 2.4 mljrd. euro (sk. 11. att.), un to galvenokārt noteica lielāki ārējo rezervju aktīvu un monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru procentu ienākumi, kas ar uzviju kompensēja procentu ienākumu samazināšanos no apgrozībā esošajām euro banknotēm^[11] un pašu kapitāla portfeļa.

2019. gadā ECB peļņa bija 2366 milj. euro (2018. gadā – 1575 milj. euro). Pieaugumu par 790 milj. euro salīdzinājumā ar 2018. gadu noteica tīro procentu ienākumu kāpums un labāki finanšu operāciju rezultāti.

ECB tīrie procentu ienākumi pieauga par 410 milj. euro (līdz 2686 milj. euro; sk. 12. att.), un to galvenokārt noteica lielāki ārējo rezervju aktīvu un monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru procentu ienākumi.

Ārējo rezervju aktīvu tīrie procentu ienākumi pieauga par 190 milj. euro (līdz 1052 milj. euro), un to galvenokārt noteica lielāki ASV dolāros denominēto vērtspapīru procentu ienākumi.

Sakarā ar gandrīz visa 2018. gada laikā vērojamo vērtspapīru ASV dolāros (īpaši īsa termiņa) ienesīguma likmju pieauguma tendenci (sk. 13. att.) ECB iegādājās vērtspapīrus ar augstākām ienesīguma likmēm, tādējādi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugot tās ASV dolāru portfeļa vidējai ienesīguma likmei. Tas pozitīvi ietekmēja šā portfeļa procentu ienākumus 2019. gadā.

Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi 2019. gadā bija 1447 milj. euro – par 212 milj. euro vairāk nekā 2018. gadā (sk. 14. att.). AIP tīrie procentu ienākumi palielinājās par 316 milj. euro (līdz 1136 milj. euro). Šo pieaugumu galvenokārt noteica VSAIP portfelis sakarā ar lielāku šā portfeļa vidējo turējumu apjomu un vidējo ienesīguma likmi šā gada laikā salīdzinājumā ar 2018. gadu. Portfeļa vidējā ienesīguma likme pēdējo divu gadu laikā pieaugusi sakarā ar 1) augstākām visa 2018. gada laikā iegādāto vērtspapīru ienesīguma likmēm salīdzinājumā ar portfeļa vēsturisko ienākumu likmi un 2) pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldīšanu vērtspapīros ar augstāku ienesīguma likmi nekā dzēstajiem vērtspapīriem 2019. gadā. Vienlaikus euro zonas valstu valdības obligāciju peļņas likmes 2019. gadā vidēji joprojām bija zemas (sk. 15. att.). AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru tīro procentu ienākumu pieaugums ar uzviju kompensēja VTP, NOIP1 un NOIP2 portfeļu tīro procentu ienākumu sarukumu par 104 milj. euro (līdz 311 milj. euro), un to noteica šo portfeļu apjoma samazināšanās sakarā ar vērtspapīru dzēšanu. 2019. gadā aptuveni 54% ECB tīro procentu ienākumu veidoja monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri.

Gan procentu ienākumi no ECB kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma daļas, gan procentu izdevumi, kas maksājami NCB par nodotajām ārējām rezervēm, bija nulle, jo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju (GRO) procentu likme bija 0%.

Pārējie tīrie procentu ienākumi samazinājās galvenokārt sakarā ar mazākiem pašu kapitāla portfeļa procentu ienākumiem saistībā ar zemu peļņas likmju vidi euro zonā.

Finanšu operāciju un vērtības norakstīšanas neto rezultāts saistībā ar finanšu aktīviem radīja guvumu 176 milj. euro apjomā (sk. 16. att.). Šis rezultāts bija par 322 milj. euro lielāks nekā 2018. gadā galvenokārt sakarā ar labāku neto realizēto cenu rezultātu.

2019. gadā veidojās neto realizētie guvumi no pārdoto vērtspapīru cenām, kas galvenokārt skaidrojami ar guvumiem no ASV dolāros denominēto vērtspapīru cenām, jo to tirgus vērtību pozitīvi ietekmēja obligāciju ASV dolāros peļņas likmju kritums šā gada laikā.

Turklāt 2019. gada 31. decembrī no ECB uzkrājuma vispārējiem riskiem tika atskaitīti 84 milj. euro un uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, lai nodrošinātu atbilstību uzkrājuma vispārējiem riskiem augšējai robežai, ko nosaka pēc euro zonas valstu NCB apmaksātā kapitāla (sk. 1.3.2. sadaļu "Finanšu resursi").

ECB kopējie darbības izdevumi, t.sk. amortizācija un banknošu ražošanas pakalpojumi, palielinājās par 42 milj. euro (līdz 1156 milj. euro; sk. 17. att.). Pieaugums salīdzinājumā ar 2018. gadu galvenokārt skaidrojams ar augstākām personāla izmaksām sakarā ar 1) lielāku vidējo ECB darbinieku skaitu 2019. gadā (galvenokārt banku uzraudzības jomā) un 2) lielākiem izdevumiem saistībā ar citiem ilgtermiņa pabalstiem, ko galvenokārt noteica zemākas diskonta likmes izmantošana aktuāra novērtējumā 2019. gada beigās. Sakarā ar jaunās nomas politikas īstenošanu 2019. gadā ar nomu saistītie īres izdevumi, kas iepriekš tika atzīti kā administratīvie izdevumi, tagad uzrādīti kā nolietojums. Tāpēc administratīvie izdevumi bija mazāki, savukārt nolietojums – lielāks nekā iepriekšējā gadā. Administratīvo izdevumu sarukumu noteica arī zemākas izmaksas saistībā ar aģentūru darbiniekiem un ārējo konsultantu pakalpojumiem.

Ar banku uzraudzību saistītās izmaksas tiek pilnībā segtas, iekasējot maksu no uzraudzītajām iestādēm.^[12]

1.4. Risku pārvaldība

Risku pārvaldība ir būtiska ECB darbības sastāvdaļa un tiek īstenota, nepārtraukti veicot 1) riska apzināšanu un novērtēšanu, 2) riska stratēģijas un politikas pārskatīšanu, 3) riska mazināšanas pasākumu īstenošanu un 4) riska monitoringu un pārskatu sniegšanu, visu šo pasākumu atbalstam piemērojot efektīvu metodoloģiju, procesus un sistēmas.

ECB pakļauta gan finanšu, gan darbības riskam. Turpmākajās sadaļās aplūkoti šie riski, to avoti un piemērojamie riska kontroles regulējumi.

1.4.1. Finanšu riski

Valde ierosina politiku un procedūras, kas nodrošina atbilstošu aizsardzību pret finanšu riskiem, kuriem pakļauta ECB. Riska vadības komiteja (RMC), kurā ietilpst Eurosistēmas centrālo banku eksperti, palīdz veikt arī ar Eurosistēmas bilanci saistīto finanšu risku monitoringu un novērtēšanu un to atspoguļošanu pārskatos, kā arī sagatavo un pārskata attiecīgās metodoloģijas un regulējumus. Tādējādi RMC palīdz lēmējinstitūcijām nodrošināt atbilstošu Eurosistēmas aizsardzības līmeni.

Finanšu riskus rada ECB pamatdarbība un ar to saistītie riska darījumi. ECB sava riska profila pārvaldībā dažādām operācijām izmanto atšķirīgus riska kontroles regulējumus un limitus, atspoguļojot dažādiem portfeļiem piemēroto politiku vai ieguldījumu mērķus un pamatā esošo aktīvu riska raksturojumu.

Šo risku monitorēšanai un novērtēšanai ECB izmanto vairākas tās izstrādātas risku aplēšu metodes. Šīs metodes balstās uz vienotu tirgus riska un kredītriska simulācijas sistēmu. Riska rādītāju pamatā esošās modelēšanas pamatkoncepcijas, metodes un pieņēmumi balstīti nozares standartos un pieejamos tirgus datos. Parasti risku kvantitatīvajam novērtējumam izmanto paredzamā deficīta rādītāju (expected shortfall; ES)^[13], vērtējot ar 99% ticamības līmeni viena gada laikā. Risku aprēķināšanai izmanto divas metodes: 1) grāmatvedības metodi, saskaņā ar kuru ECB pārvērtēšanas kontus uzskata par rezervēm riska aplēšu aprēķinos atbilstoši attiecīgajiem grāmatvedības noteikumiem, un 2) finanšu metodi, saskaņā ar kuru pārvērtēšanas kontus neuzskata par rezervēm riska aprēķinos. ECB arī aprēķina citus riska rādītājus ar atšķirīgiem ticamības līmeņiem, veic jutīguma un stresa scenāriju analīzi un novērtē riska darījumu un ienākumu ilgāka termiņa iespēju aplēses, lai saglabātu visaptverošu risku pārskatu.^[14]

Šajā gadā ECB riski kopumā samazinājās. Saskaņā ar grāmatvedības metodi vērtējot paredzamā deficīta rādītāju ar 99% ticamības līmeni viena gada laikā, 2019. gada beigās visi ECB portfeļi kopā bija pakļauti kopējam finanšu riskam 8.1 mljrd. euro apjomā (par 1.1 mljrd. euro mazāk salīdzinājumā ar riska aplēsi 2018. gada beigās). Šis samazinājums atspoguļo mazāku valūtas un procentu likmju risku saistībā ar ECB ieguldījumu portfeli, ECB portfeļos turēto vērtspapīru kredītkvalitātes uzlabošanos un VTP, NOIP1 un NOIP2 ietvaros turēto vērtspapīru dzēšanu.

Kredītrisku rada ECB monetārās politikas portfeļi, euro denominētais pašu kapitāla portfelis un ārējo rezervju turējumi. Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri tiek uzskaitīti saskaņā ar amortizētajām izmaksām (ņemot vērā vērtības samazināšanos), tāpēc (ja tie netiek pārdoti) nav pakļauti cenu pārmaiņām, kas saistītas ar kredītu migrāciju, tie joprojām var būt pakļauti kredītsaistību neizpildes riskam. Euro denominētais pašu kapitāls un ārējās rezerves tiek uzskaitīti saskaņā ar tirgus cenām un tādējādi ir pakļauti kredītu migrācijai un kredītsaistību neizpildes riskam. Kredītrisks salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās sakarā ar vairāku Eiropas valdības vērtspapīru kredītkvalitātes uzlabošanos un VTP ietvaros turēto vērtspapīru dzēšanu.

Kredītrisku galvenokārt samazina, piemērojot atbilstības kritērijus, padziļinātas pārbaudes procedūras un dažādiem portfeļiem atšķirīgus limitus.

Valūtas un preču risku rada ECB ārvalstu valūtas un zelta turējumi. Valūtas risks salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies sakarā ar pārvērtēšanas kontu pieaugumu. Tie darbojas kā rezerves nelabvēlīgām valūtas kursa un zelta cenas pārmaiņām.

Ņemot vērā šo aktīvu politikas nozīmi, ECB necenšas ierobežot valūtas un preču risku. Tā vietā šos riskus mazina, veidojot pārvērtēšanas kontus un diversificējot turējumus dažādās valūtās un zeltā.

ECB ārējās rezerves un euro denominētais pašu kapitāls galvenokārt tiek ieguldīti fiksētā ienākuma vērtspapīros un pakļauti tirgus vērtības procentu likmju riskam, ņemot vērā, ka tie atspoguļoti tirgus cenās. ECB ārējo rezervju turējumi galvenokārt tiek ieguldīti aktīvos ar samērā īsu dzēšanas termiņu (sk. 1.3.1. sadaļas "Bilance" 6. att.), bet pašu kapitāla portfeļa aktīvu dzēšanas termiņš parasti ir ilgāks (sk. 1.3.1. sadaļas "Bilance" 8. att.). Šis saskaņā ar grāmatvedības metodi noteiktais riska komponents salīdzinājumā ar 2018. gadu samazinājās, atspoguļojot tirgus apstākļu pārmaiņas.

ECB tirgus vērtības procentu likmju risks tiek mazināts, izmantojot aktīvu izvietojuma politiku un pārvērtēšanas kontus.

ECB pakļauta arī procentu likmju riskam, ko rada par aktīviem saņemtās procentu likmes un par saistībām maksātās procentu likmes neatbilstība, kura ietekmē tās tīros procentu ienākumus. Šis risks nav tieši saistīts ar kādu konkrētu portfeli, bet gan attiecas uz ECB bilances struktūru kopumā un īpaši uz aktīvu un saistību termiņu un peļņas neatbilstību. To monitorē ar ECB peļņas aplēšu palīdzību, un tās paredz, ka ECB arī turpmākajos gados turpinās gūt tīros procentu ienākumus.

Šāda veida risks tiek pārvaldīts, izmantojot aktīvu izvietojuma politiku, un to vēl vairāk mazina bezatlīdzības saistību esamība ECB bilancē.

1.4.2. Darbības risks

ECB darbības riska^[15] pārvaldība aptver visus nefinanšu riskus.

Valde ir atbildīga par ECB darbības riska pārvaldības politiku un sistēmu un apstiprina to. Valdi tās pārraudzības funkcijas īstenošanā saistībā ar darbības riska pārvaldību atbalsta Darbības riska komiteja (ORC). Darbības riska pārvaldība ir ECB pārvaldības struktūras^[16] un vadības procesu neatņemama sastāvdaļa.

ECB darbības riska pārvaldības sistēmas galvenais mērķis ir palīdzēt nodrošināt ECB misijas un uzdevumu īstenošanu un aizsargāt tās reputāciju un aktīvus no zaudējumiem, ļaunprātīgas izmantošanas un kaitējumiem. Darbības riska pārvaldības regulējumā katra struktūrvienība ir atbildīga par tās darbības risku un incidentu identificēšanu, novērtēšanu, novēršanu, atspoguļošanu pārskatos, monitoringu un kontroli. Šajā kontekstā norādījumus attiecībā uz riska novēršanas stratēģijām un riska akceptēšanas procedūrām sniedz ECB pieļaujamā riska līmeņa politika. Tā piesaistīta piecreiz piecu punktu riska matricai, pamatojoties uz ietekmes un ticamības gradācijas skalām, kurās izmantoti kvantitatīvi un kvalitatīvi kritēriji.

Vide, kurā darbojas ECB, pakļauta arvien sarežģītākiem apdraudējumiem, un ECB ikdienas darbs saistīts ar plašu darbības risku spektru. Galvenās jomas, kas ECB rada bažas, ietver plašu nefinanšu risku spektru saistībā ar cilvēkiem, informāciju, sistēmām, procesiem un ārējām trešām pusēm, kas sniedz pakalpojumus. Tāpēc ECB ieviesusi procesus, kas veicina nepārtrauktu un efektīvu darbības riska pārvaldību un ar riskiem saistītās informācijas integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Turklāt ECB koncentrē uzmanību uz noturības pastiprināšanu. Tāpēc ieviestas reaģēšanas struktūras un rīcības plāni ārkārtas situācijām, lai nodrošinātu kritiski svarīgu darbības funkciju nepārtrauktību jebkādu traucējumu gadījumā.

2. ECB finanšu pārskati

2.1. Bilance 2019. gada 31. decembrī

2.2. Peļņas un zaudējumu aprēķins 2019. gada 31. decembrī

Frankfurtē pie Mainas 2020. gada 11. februārī
Eiropas Centrālā banka

Kristīne Lagarda (Christine Lagarde)
Prezidente

2.3. Grāmatvedības politika

Finanšu pārskatu forma un sniegšana

ECB finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar šādu grāmatvedības politiku^[17], kura, pēc ECB Padomes domām, sniedz patiesu informāciju par finanšu pārskatiem, vienlaikus atspoguļojot centrālās bankas aktivitāšu raksturu.

Grāmatvedības principi

Ievēroti šādi grāmatvedības principi: ekonomiskā būtība un caurredzamība, piesardzība, notikumu pēc bilances datuma atzīšana, būtiskums, darbības turpināšanas pieņēmums, uzkrāšanas princips, konsekvence un salīdzināmība.

Aktīvu un saistību atzīšana

Aktīvu vai saistības atzīst bilancē tikai tad, ja ir ticams, ka jebkurš saistītais nākotnes saimnieciskais labums plūdīs uz ECB vai no tās, visi ar to saistītie riski un atlīdzība būtībā ir nodoti ECB un aktīva izmaksas vai vērtību vai saistību apjomu var ticami novērtēt.

Uzskaites pamats

Šie pārskati sagatavoti saskaņā ar sākotnējo izmaksu principu, kas atbilstoši pielāgots, lai iekļautu tirgojamo vērtspapīru (izņemot pašlaik monetārās politikas mērķiem turētos vērtspapīrus), zelta un visu pārējo ārvalstu valūtās denominēto bilances un ārpusbilances aktīvu un saistību novērtējumu tirgus vērtībā.

Darījumi ar finanšu aktīviem un saistībām pārskatos atspoguļoti, ievērojot datumu, kad veikts norēķins.

Darījumus ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, izņemot tagadnes darījumus ar vērtspapīriem, grāmato ārpusbilances kontos darījuma datumā. Norēķinu datumā ārpusbilances grāmatojumus reversē un darījumus uzrāda bilancē. Ārvalstu valūtas pirkšana un pārdošana ietekmē ārvalstu valūtas tīro pozīciju darījuma datumā. Pārdošanas realizētie guvumi vai zaudējumi arī tiek aprēķināti šajā datumā. Uzkrātos procentus, prēmijas un diskonta summas, kas saistītas ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, aprēķina un grāmato katru dienu. Šie uzkrājumi arī katru dienu ietekmē ārvalstu valūtas pozīciju.

Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā

Aktīvi un saistības, kas denominēti ārvalstu valūtā, izteikti euro saskaņā ar valūtas kursu bilances datumā. Ienākumi un izdevumi izteikti saskaņā ar valūtas kursu uzskaites dienā. Aktīvu un saistību ārvalstu valūtā pārvērtēšanu veic katrai valūtai atsevišķi, iekļaujot gan bilances, gan ārpusbilances instrumentus.

Ārvalstu valūtā denominēto aktīvu un saistību pārvērtēšanu, pamatojoties uz tirgus cenām, veic atsevišķi no pārvērtēšanas saskaņā ar valūtas kursu.

Zeltu novērtē, pamatojoties uz tā tirgus cenu bilances datumā. Zeltam netiek veikta atšķirīga pārvērtēšana, pamatojoties uz cenu un valūtas kursu. Tā vietā uzrāda vienu zelta vērtību, pamatojoties uz zelta cenu euro par vienu Trojas unci, ko gadam, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, aprēķināja saskaņā ar euro kursu attiecībā pret ASV dolāru 2019. gada 31. decembrī.

Speciālās aizņēmuma tiesības (SDR) definē kā valūtu grozu, un to vērtību nosaka kā piecu galveno valūtu (ASV dolāra, euro, Ķīnas renminbi, Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas) kursu svērto summu. ECB SDR turējumus pārrēķināja euro, izmantojot euro kursu attiecībā pret SDR 2019. gada 31. decembrī.

Vērtspapīri

Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri
Pašlaik monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri tiek uzskaitīti saskaņā ar amortizētajām izmaksām (ņemot vērā vērtības samazināšanos).

Pārējie vērtspapīri
Tirgojamos vērtspapīrus (izņemot pašlaik monetārās politikas mērķiem turētos vērtspapīrus) un līdzīgus aktīvus novērtē, pamatojoties uz vidējo tirgus cenu vai attiecīgo ienesīguma līkni bilances datumā. Katru vērtspapīru novērtē atsevišķi. Ar vērtspapīriem saistītos iespēju līgumus atsevišķi nevērtē. Gadam, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, izmantotas vidējās tirgus cenas 2019. gada 30. decembrī. Nelikvīdās kapitāla daļas un citus kapitāla instrumentus, kas tiek turēti kā pastāvīgie ieguldījumi, novērtē atbilstoši izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos.

Ienākumu atzīšana

Ienākumi un izdevumi atzīti periodā, kurā tie gūti vai radušies.^[18] Ārvalstu valūtas, zelta un vērtspapīru pārdošanas realizētos guvumus un zaudējumus uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā. Šādus realizētos guvumus un zaudējumus aprēķina atbilstoši attiecīgā aktīva vidējām izmaksām.

Nerealizētos guvumus neatzīst kā ienākumus un pārved tieši uz pārvērtēšanas kontu.

Nerealizētos zaudējumus uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tie gada beigās pārsniedz iepriekšējos pārvērtēšanas guvumus, kas uzrādīti atbilstošajā pārvērtēšanas kontā. Šādus kāda vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta nerealizētos zaudējumus neieskaita ar cita vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta nerealizētajiem guvumiem. Ja peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīti kāda posteņa nerealizētie zaudējumi, šā posteņa vidējās izmaksas samazina līdz valūtas kursam vai tirgus cenai gada beigās. Procentu likmju mijmaiņas darījumu nerealizētie zaudējumi, kas gada beigās uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, tiek amortizēti nākamajos gados.

Vērtības samazināšanās zaudējumi tiek uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķinā un nākamajos gados netiek reversēti, izņemot, ja vērtība atkal pieaug un šis pieaugums ir attiecināms uz novērojamu notikumu, kas norisinājies pēc tam, kad pirmo reizi uzrādīta vērtības samazināšanās.

Vērtspapīru prēmijas vai diskonta summas tiek amortizētas šo vērtspapīru atlikušajā līguma termiņā.

Reversie darījumi

Reversie darījumi ir operācijas, kurās ECB pērk vai pārdod aktīvus saskaņā ar repo līgumu vai veic kredītoperācijas pret nodrošinājumu.

Repo darījumos vērtspapīri tiek pārdoti par naudu, vienlaikus slēdzot līgumu par to atpirkšanu no darījuma partnera par noteiktu cenu konkrētā nākotnes datumā. Repo darījumi uzskaitīti kā nodrošināti noguldījumi bilances saistību pusē. Vērtspapīri, kas pārdoti šāda līguma ietvaros, paliek ECB bilancē.

Reversajos repo darījumos vērtspapīri tiek pirkti par naudu, vienlaikus slēdzot līgumu par to atpārdošanu darījuma partnerim par noteiktu cenu konkrētā nākotnes datumā. Reversie repo darījumi uzrādīti kā nodrošināti aizdevumi bilances aktīvu pusē, bet netiek iekļauti ECB vērtspapīru turējumā.

Reversos darījumus (t.sk. vērtspapīru aizdevuma darījumus), kurus veic specializētas iestādes piedāvātas programmas ietvaros, uzrāda bilancē tikai tad, ja tiek sniegts naudas līdzekļu nodrošinājums, kas netiek ieguldīts.

Ārpusbilances instrumenti

Valūtas instrumenti, t.i., biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi, valūtas mijmaiņas darījumu nākotnes puse un citi valūtas instrumenti, kas ietver vienas valūtas apmaiņu pret citu kādā nākotnes datumā, ārvalstu valūtas maiņas guvumu un zaudējumu aprēķināšanai iekļauti tīrajā ārvalstu valūtas pozīcijā.

Katru procentu likmju instrumentu pārvērtē atsevišķi. Atklāto biržā tirgoto procentu likmju nākotnes darījumu līgumu, kā arī procentu likmju mijmaiņas darījumu, kuru klīringu veic centrālais darījuma partneris, starpības līdz tirgus vērtībai dienas pārmaiņas uzrādītas peļņas un zaudējumu aprēķinā. Biržā netirgotos nākotnes darījumus ar vērtspapīriem un procentu likmju mijmaiņas darījumus, kuru klīringu neveic centrālais darījuma partneris, novērtē ECB, pamatojoties uz vispārpieņemtām vērtēšanas metodēm un izmantojot novērojamās tirgus cenas un procentu likmes, kā arī diskonta faktorus no norēķina datumiem līdz novērtējuma datumam.

Notikumi pēc bilances datuma

Aktīvu un pasīvu vērtība koriģēta, atspoguļojot notikumus laikā no gada beigu bilances datuma līdz datumam, kad Valde akceptē ECB finanšu pārskatu iesniegšanu Padomei apstiprināšanai, ja šādi notikumi būtiski ietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances datumā.

Svarīgi notikumi pēc bilances datuma, kas neietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances datumā, atspoguļoti skaidrojumos.

ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi

ECBS iekšējie atlikumi veidojas galvenokārt saistībā ar Eiropas Savienības (ES) veiktajiem pārrobežu maksājumiem, par kuriem norēķini tiek veikti euro, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus. Šos darījumus lielākoties iniciē privātā sektora pārstāvji (t.i., kredītiestādes, sabiedrības un privātpersonas). Norēķini par šiem darījumiem tiek veikti TARGET2 (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer system), un to rezultātā veidojas divpusēji atlikumi ES valstu centrālo banku TARGET2 kontos. Katru dienu tiek aprēķinātas šo divpusējo atlikumu neto pozīcijas, ko attiecina uz ECB, un tādējādi katrai nacionālajai centrālajai bankai (NCB) paliek tikai viena divpusējā tīrā pozīcija attiecībā pret ECB. Arī ECB veiktie maksājumi, par kuriem norēķini notiek TARGET2, ietekmē divpusējo tīro pozīciju. ECB uzskaitē šīs pozīcijas atspoguļo katras NCB neto prasības vai saistības pret pārējo Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS). Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kuri ir euro zonas valstu NCB atlikumi attiecībā pret ECB saistībā ar TARGET2, kā arī citi Eurosistēmas iekšējie atlikumi euro (piemēram, ECB starpperioda peļņas sadales NCB) uzrādīti ECB bilancē kā viena neto aktīvu vai saistību pozīcija un atspoguļoti postenī "Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)" vai postenī "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)". ECBS iekšējie atlikumi, kuri ir ārpus euro zonas esošo valstu NCB atlikumi attiecībā pret ECB saistībā ar to dalību TARGET2^[19], atspoguļoti postenī "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem".

Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas saistīti ar euro banknošu sadali Eurosistēmā, uzrādīti kā viens neto aktīvs postenī "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā" (sk. tālāk "Banknotes apgrozībā").

Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas radušies, NCB, kuras pievienojas Eurosistēmai, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB, denominēti euro un uzrādīti postenī "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm".

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi, ieskaitot nemateriālos aktīvus, bet izņemot zemi un mākslas darbus, tiek novērtēti atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu. Zeme un mākslas darbi tiek novērtēti atbilstoši izmaksām. ECB galvenā ēka tiek novērtēta atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu un ņemot vērā vērtības samazināšanos. Lai uzrādītu ECB galvenās ēkas nolietojumu, izmaksas tiek attiecinātas uz atbilstošajām aktīvu sastāvdaļām, kuru nolietojums tiek aprēķināts saskaņā ar to novērtēto lietderīgās izmantošanas laiku. Nolietojumu aprēķina saskaņā ar lineāro metodi gaidāmajā pamatlīdzekļa lietderīgās izmantošanas laikā, sākot ar ceturksni, pēc kura pamatlīdzeklis kļuvis pieejams izmantošanai. Galvenajām pamatlīdzekļu grupām piemēroti šādi lietderīgās izmantošanas laiki.

Nolietojuma periods kapitalizētajiem remonta izdevumiem, kas saistīti ar ECB pašreizējām īrētajām telpām, koriģēts, ņemot vērā visus notikumus, kas ietekmē attiecīgā pamatlīdzekļa gaidāmo lietderīgās izmantošanas laiku.

ECB, pamatojoties uz 36. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) "Aktīvu vērtības samazināšanās", veic gadskārtēju galvenās ēkas un ar biroju ēkām saistīto lietošanas tiesību aktīvu (sk. tālāk "Noma") vērtības samazināšanās testu. Atklājot vērtības samazināšanās rādītāju, kas liecina, ka aktīva vērtība varētu būt samazinājusies, tiek aplēsta atgūstamā vērtība. Ja atgūstamā vērtība ir mazāka par tīro uzskaites vērtību, peļņas un zaudējumu aprēķinā tiek uzrādīti vērtības samazināšanās zaudējumi.

Pamatlīdzekļus, kuru cena mazāka par 10 000 euro, noraksta iegādes gadā.

Pamatlīdzekļus, kuri atbilst kapitalizācijas kritērijiem, bet vēl ir būvniecības vai sagatavošanas stadijā, uzrāda postenī "Pamatlīdzekļi būvniecības stadijā". Pēc šo aktīvu lietošanas uzsākšanas ar tiem saistītās izmaksas tiek pārvestas uz attiecīgajiem pamatlīdzekļu posteņiem.

Noma

Visiem nomas gadījumiem, kas aptver materiālos aktīvus, attiecīgais lietošanas tiesību aktīvs un nomas saistības tiek atzīti bilancē nomas sākuma datumā attiecīgi postenī "Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi" vai "Dažādi" (saistības).

Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu. Turklāt attiecībā uz lietošanas tiesību aktīviem, kas saistīti ar biroju ēkām, ņem vērā vērtības samazināšanos (attiecībā uz gadskārtējo vērtības samazināšanās testu sk. iepriekš "Pamatlīdzekļi"). Nolietojumu aprēķina saskaņā ar lineāro metodi no sākuma datuma līdz lietošanas tiesību aktīva lietderīgās lietošanas laika beigām vai līdz nomas termiņa beigām atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.

Nomas saistības sākotnēji novērtē nākotnes nomas maksājumu tagadnes vērtībā (ietver tikai nomas sastāvdaļas), piemērojot ECB salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi. Pēc tam nomas saistības vērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Saistītie procentu izdevumi ietverti ECB peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Pārējie procentu izdevumi". Ja nākotnes nomas maksājumi mainās indeksa pārmaiņu vai esošā līguma pārvērtēšanas rezultātā, nomas saistības tiek pārvērtētas. Jebkuras pārvērtēšanas rezultātā attiecīgi tiek koriģēta lietošanas tiesību aktīva uzskaites vērtība.

Īstermiņa noma uz laiku līdz 12 mēnešiem vai mazāk un mazas vērtības aktīvu, kas mazāki par 10 000 euro (atbilstoši robežvērtībai, kas izmantota pamatlīdzekļu noteikšanai), noma tiek ietverta peļņas un zaudējumu aprēķinā kā izdevumi.

ECB pēcnodarbinātības pabalsti, citi ilgtermiņa pabalsti un darba attiecību pārtraukšanas pabalsti

ECB nodrošina noteikto pabalstu plānus saviem darbiniekiem, Valdes locekļiem un ECB nodarbinātajiem Uzraudzības valdes locekļiem.

Darbinieku pensiju plānu finansē, izmantojot aktīvus, kas tiek turēti darbinieku ilgtermiņa pabalstu fondā. ECB un darbinieku veiktās obligātās iemaksas tiek atspoguļotas plāna noteikto pabalstu pīlārā. Darbinieki var brīvprātīgi veikt papildu iemaksas noteikto iemaksu pīlārā, ko var izmantot, lai nodrošinātu papildu pabalstus.^[20] Šos papildu pabalstus nosaka brīvprātīgo iemaksu apjoms un veikto iemaksu ieguldījumu ienākumi.

Pastāv ar fondiem nesaistītas vienošanās par Valdes locekļu un ECB nodarbināto Uzraudzības valdes locekļu pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem. Pastāv arī ar fondiem nesaistītas vienošanās par darbinieku pēcnodarbinātības pabalstiem, kas nav pensijas, un citiem ilgtermiņa pabalstiem un darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem.

Neto noteikto pabalstu saistības
Saistības, kuras bilances postenī "Dažādi" (saistības) atzītas attiecībā uz noteikto pabalstu plāniem, t.sk. citiem ilgtermiņa pabalstiem un darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem, veido noteikto pabalstu pienākuma vērtība bilances datumā, no kuras atņemta attiecīgā pienākuma finansēšanai izmantoto plāna aktīvu patiesā vērtība.

Noteikto pabalstu pienākumu katru gadu aprēķina neatkarīgi aktuāri, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi. Noteikto pabalstu pienākuma pašreizējo vērtību aprēķina, diskontējot aplēsto nākotnes naudas plūsmu, izmantojot procentu likmi, ko nosaka pēc euro denominētu augstas kvalitātes uzņēmumu obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir līdzīgs attiecīgā pienākuma termiņam, tirgus ienesīguma bilances datumā.

Aktuārie guvumi un zaudējumi var rasties uz pieredzi pamatoto korekciju rezultātā (kur faktiskie rezultāti atšķiras no iepriekšējiem aktuārajiem pieņēmumiem) un no aktuāro pieņēmumu pārmaiņām.

Neto noteikto pabalstu izmaksas
Neto noteikto pabalstu izmaksas sadala komponentos, kas uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, un pārrēķinātajos atlikumos saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, kas uzrādīti bilances postenī "Pārvērtēšanas konti".

Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļauj neto summu, kas ietver:

1. kārtējās apkalpošanas izmaksas noteiktajiem pabalstiem, kas uzkrājas gada laikā;
2. iepriekšējās apkalpošanas izmaksas noteiktajiem pabalstiem plāna grozījumu rezultātā;
3. tīros procentus no neto noteikto pabalstu pienākuma pēc diskonta likmes;
4. pārrēķinātos atlikumus saistībā ar citiem ilgtermiņa pabalstiem un darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem, kam piemīt ilgtermiņa raksturs (pilnībā).

Postenī "Pārvērtēšanas konti" norādītajā tīrajā summā ietverti:

1. aktuārie guvumi un zaudējumi no noteikto pabalstu pienākuma;
2. faktiskā peļņa no plāna aktīviem, izņemot summas, kas ietvertas tīrajos procentos no neto noteikto pabalstu saistībām;
3. jebkuras noteikta aktīvu maksimālā apjoma ietekmes pārmaiņas, izņemot summas, kas ietvertas neto noteikto pabalstu saistību tīrajos procentos.

Lai noteiktu atbilstošās saistības finanšu pārskatos, šos atlikumus katru gadu vērtē neatkarīgi aktuāri.

Banknotes apgrozībā

ECB un euro zonas NCB, kas kopā veido Eurosistēmu, emitē euro banknotes.^[21] Apgrozībā esošo euro banknošu kopējā vērtība katra mēneša pēdējā darbadienā saskaņā ar banknošu pārdales atslēgu tiek sadalīta starp Eurosistēmas centrālajām bankām.^[22]

ECB piešķirtā daļa ir 8% no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības, un to atspoguļo bilances pasīvu postenī "Banknotes apgrozībā". ECB daļa kopējā euro banknošu emisijā nodrošināta ar prasībām pret NCB. Šīs prasības, par kurām tiek maksāti procenti^[23], uzrādītas apakšpostenī "Eurosistēmas iekšējās prasības: prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā" (sk. iepriekš "ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi"). Procentu ienākumi no šīm prasībām ietverti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Procentu ienākumi no euro banknošu sadales Eurosistēmā".

Starpperioda peļņas sadale

ECB ienākumu no euro banknotēm apgrozībā un no a) "Vērtspapīru tirgu programmas", b) trešās "Nodrošināto obligāciju iegādes programmas”, c) "Ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas" un d) "Valsts sektora aktīvu iegādes programmas" ietvaros iegādātajiem monetārās politikas mērķiem turētajiem vērtspapīriem radušos ienākumu summu sadala nākamā gada janvārī starpperioda ienākumu sadales veidā, ja vien ECB Padome nav lēmusi citādi.^[24] To sadala pilnībā, ja vien tā nav lielāka par ECB tīro peļņu attiecīgajā gadā un uz to neattiecas Padomes lēmumi pārvest līdzekļus uzkrājumā finanšu riskiem. Padome var arī nolemt samazināt janvārī sadalāmo ienākumu no euro banknotēm apgrozībā summu, neietverot izmaksas, kas radušās ECB saistībā ar euro banknošu emisiju un apstrādi.

Grāmatvedības politikas pārmaiņas

Līdz 2018. gada beigām ECB izdevumus, kas saistīti ar nomas līgumiem, uzrādīja peļņas un zaudējumu aprēķinā postenī "Administratīvie izdevumi" līguma darbības laikā. Saskaņā ar 16. starptautisko finanšu pārskatu standartu (16. SFPS) "Noma" ECB ar 2019. gada 1. janvāri veikusi grozījumus grāmatvedības politikā. Uzsākot piemērošanu, ECB pārvērtēja visus nomas līgumus, kas ietvēra pamatlīdzekļus, lai konstatētu, vai tie atbilst nomas definīcijai atbilstoši jaunajai grāmatvedības politikai. Konstatētie nomas līgumi tika atzīti, ar atpakaļejošu spēku izmantojot modificētu pieeju, saskaņā ar kuru lietošanas tiesību aktīvs atbilst attiecīgajām nomas saistībām. Tādējādi salīdzinošā informācija nav tikusi pārvērtēta.

Sākot ar 2019. gada 1. janvāri bilances postenī "Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi" un "Dažādi" (saistības) ietverti šādi lietošanas tiesību aktīvi un nomas saistības.

Saistītie izdevumi tiks ietverti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Pārējie procentu ienākumi" un "Materiālo un nemateriālo pamatlīdzekļu nolietojums".

Citi jautājumi

Saskaņā ar ECBS Statūtu 27. pantu un pamatojoties uz Padomes rekomendāciju, ES Padome uz pieciem gadiem – līdz 2022. finanšu gada beigām – apstiprinājusi KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft, Düsseldorf (Vācijas Federatīvā Republika) par ECB ārējiem revidentiem. Šo piecu gadu periodu var pagarināt par diviem papildu finanšu gadiem.

2.4. Bilances skaidrojumi

1. skaidrojums. Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi

ECB 2019. gada 31. decembrī piederēja 16 229 522 Trojas unces zelta^[25], kura tirgus vērtība bija 21 976 milj. euro (2018. gadā – 18 193 milj. euro). 2019. gadā netika veikti darījumi ar zeltu, tāpēc ECB turējumi salīdzinājumā ar to apjomu 2018. gada 31. decembrī nemainījās. Šo turējumu vērtības euro ekvivalents palielinājās sakarā ar zelta cenas kāpumu euro izteiksmē (sk. "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika" un 14. skaidrojumu "Pārvērtēšanas konti").

2. skaidrojums. Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu un euro zonas valstu rezidentiem

2.1. skaidrojums. SVF debitoru parādi

Šis aktīvs atspoguļo SDR ECB turējumā, un tā apjoms 2019. gada 31. decembrī bija 710 milj. euro (2018. gadā – 692 milj. euro). Tas saistīts ar divvirzienu vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par SDR pirkšanu un pārdošanu, saskaņā ar kuru SVF ir pilnvarots ECB vārdā organizēt SDR pirkšanu vai pārdošanu par euro minimālā un maksimālā turējumu līmeņa robežās. Grāmatvedības vajadzībām SDR uzskata par ārvalstu valūtu (sk. "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika"). ECB SDR turējumu vērtības palielināšanos noteica SDR vērtības kāpums attiecībā pret euro 2019. gadā un šā gada laikā gūtie procentu ienākumi.

2.2. skaidrojums. Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi un prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem

Šos divus posteņus veido atlikumi bankās, aizdevumi ārvalstu valūtās un ieguldījumi ASV dolāros, Japānas jenās un Ķīnas renminbi denominētos vērtspapīros.

Šo posteņu kopējā vērtība 2019. gadā pieauga. To noteica gada laikā saņemto ienākumu atkārtota ieguldīšana (galvenokārt ASV dolāru portfelī), kā arī ASV dolāra un Japānas jenas kursa paaugstināšanās attiecībā pret euro.

2019. gada 31. decembrī ECB bija šādi neto ārvalstu valūtu turējumi^[26].

3. skaidrojums. Pārējās prasības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm

2019. gada 31. decembrī šo posteni veidoja pieprasījuma noguldījumu konti euro zonas valstu rezidentu turējumā 109 milj. euro apjomā (2018. gadā – 300 milj. euro).

4. skaidrojums. Euro zonas valstu rezidentu vērtspapīri euro

4.1. skaidrojums. Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

2019. gada 31. decembrī šo posteni veidoja vērtspapīri, ko ECB iegādājusies triju "Nodrošināto obligāciju iegādes programmu" (NOIP), "Vērtspapīru tirgu programmas" (VTP), "Ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas" (ABSIP) un "Valsts sektora aktīvu iegādes programmas" (VSAIP) ietvaros.^[27]

Pirmās NOIP ietvaros iegāde tika pabeigta 2010. gada 30. jūnijā, savukārt otrā NOIP noslēdzās 2012. gada 31. oktobrī. Padome pieņēma lēmumu beigt iegādes VTP ietvaros 2012. gada 6. septembrī.

2019. gada 1. novembrī Eurosistēma atsāka vērtspapīru neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP)^[28] ietvaros ar vidējo mēneša apjomu 20 mljrd. euro. Iegādes tika atsāktas pēc 10 mēnešu perioda kopš 2018. gada beigām, kura laikā Eurosistēma tikai pilnībā atkārtoti ieguldīja AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas. Padome paredz, ka neto iegādes turpināsies tik ilgi, cik nepieciešams, lai stiprinātu galveno ECB procentu likmju stimulējošo ietekmi, un beigsies īsi pirms šo procentu likmju paaugstināšanas. Padome paredz turpināt veikt atkārtotus ieguldījumus ilgāku laiku pēc tam, kad tā būs sākusi paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Visu šo programmu ietvaros iegādātos vērtspapīrus novērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos (sk. "Vērtspapīri" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").

ECB turēto vērtspapīru amortizētās izmaksas, kā arī to tirgus vērtība^[29] (kas nav ietverta bilancē vai peļņas un zaudējumu aprēķinā un tiek sniegta vienīgi salīdzinājumam) ir šāda.

Vērtspapīru dzēšana noteica pirmās un otrās NOIP un VTP ietvaros turēto portfeļu amortizēto izmaksu samazināšanos. VSAIP ietvaros turēto vērtspapīru amortizēto izmaksu samazināšanos noteica ar portfelī turētajiem vērtspapīriem saistīto prēmiju un diskontu amortizācijas neto ietekme, kas ar uzviju kompensēja 2019. gada divu pēdējo mēnešu laikā veiktās neto iegādes.

Padome regulāri novērtē ar visu šo programmu ietvaros turētajiem vērtspapīriem saistītos finanšu riskus.

Izmantojot gada beigu datus, tiek veikti gadskārtējie vērtības samazināšanās testi, kurus apstiprina Padome. Šajos testos vērtības samazināšanās rādītāji tiek novērtēti katrai programmai atsevišķi. Gadījumos, kad tika novēroti vērtības samazināšanās rādītāji, tika veikta papildu analīze, lai apstiprinātu, ka vērtības samazināšanās nav ietekmējusi pamatā esošo vērtspapīru naudas plūsmas. Pamatojoties uz šajā gadā veikto vērtības samazināšanās testu rezultātiem, 2019. gadā ECB nav atzinusi zaudējumus no tās monetārās politikas portfeļos turētajiem vērtspapīriem.

5. skaidrojums. Eurosistēmas iekšējās prasības

5.1. skaidrojums. Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā

Šo posteni veido ECB prasības pret euro zonas valstu NCB saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika"), un to apjoms 2019. gada 31. decembrī bija 103 420 milj. euro (2018. gadā – 98 490 milj. euro). Atlīdzība par šīm prasībām tiek aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto robežlikmi^[30] (sk. 22.2. skaidrojumu "Procentu ienākumi no euro banknošu sadales Eurosistēmā").

6. skaidrojums. Citi aktīvi

6.1. skaidrojums. Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi

Šie aktīvi 2019. gada 31. decembrī aptvēra šādus posteņus.

ECB 2019. gada 1. janvārī par ēkām ar lietošanas tiesībām atzina galvenokārt nomātas biroju ēkas un par iekārtām ar lietošanas tiesībām atzina attiecīgo ēku iekārtas, kā arī biroju un pārējo aprīkojumu.

Gada beigās tika veikts ECB galvenās ēkas un ēku ar lietošanas tiesībām vērtības samazināšanās tests, un zaudējumi no vērtības samazināšanās netika uzrādīti.

6.2. skaidrojums. Citi finanšu aktīvi

Šo posteni galvenokārt veido ECB pašu kapitāla ieguldījums, kas tiek turēts kā ECB kapitāla un rezervju un uzkrājuma finanšu riskiem atbilstošais postenis. Tas ietver arī 3211 Starptautisko norēķinu bankas (SNB) akciju atbilstoši to iegādes izmaksām (42 milj. euro).

Šo posteni veido šādi komponenti.

Šā posteņa neto pieaugums 2019. gadā galvenokārt skaidrojams ar no ECB pašu kapitāla portfeļa gūto procentu ienākumu atkārtotu ieguldīšanu un šajā portfelī turēto vērtspapīru tirgus vērtības kāpumu.

6.3. skaidrojums. Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Šo posteni veido 2019. gada 31. decembrī nepabeigto mijmaiņas un biržā netirgoto valūtas maiņas nākotnes darījumu ārvalstu valūtā pārvērtēšanas pārmaiņas (sk. 19. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Pārvērtēšanas pārmaiņas 619 milj. euro apjomā (2018. gadā – 578 milj. euro) radījusi šādu darījumu konvertēšana to euro ekvivalentā atbilstoši valūtas kursam bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, šos darījumus konvertējot atbilstoši attiecīgās valūtas vidējai cenai šajā datumā (sk. "Ārpusbilances instrumenti" un "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. nodaļā "Grāmatvedības politika").

6.4. skaidrojums. Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi

Šā posteņa apjoms 2019. gada 31. decembrī bija 2572 milj. euro (2018. gadā – 2738 milj. euro). To galvenokārt veidoja uzkrātie kuponu procenti no vērtspapīriem, t.sk. iegādes brīdī samaksāto procentu atlikums 2431 milj. euro apjomā (2018. gadā – 2589 milj. euro; sk. 2.2. skaidrojumu "Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi un prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem", 4. skaidrojumu "Euro zonas valstu rezidentu vērtspapīri euro" un 6.2. skaidrojumu "Pārējie finanšu aktīvi").

Turklāt postenis ietver arī a) uzkrātos ienākumus saistībā ar kopējiem Eurosistēmas projektiem (sk. 27. skaidrojumu "Pārējie ienākumi"), b) dažādus avansa maksājumus un c) uzkrātos procentu ienākumus no pārējiem finanšu aktīviem un saistībām.

6.5. skaidrojums. Dažādi

Šā posteņa apjoms 2019. gada 31. decembrī bija 2221 milj. euro (2018. gadā – 2039 milj. euro), un šajā postenī galvenokārt iekļautas uzkrātās summas saistībā ar ECB starpperioda peļņas sadali 1431 milj. euro apjomā (2018. gadā – 1191 milj. euro; sk. "Starpperioda peļņas sadale" 2.3. nodaļā "Grāmatvedības politika" un 11.2. skaidrojumu "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)").

Tajā iekļauti arī atlikumi 757 milj. euro apjomā (2018. gadā – 567 milj. euro) saistībā ar 2019. gada 31. decembrī nepabeigtajiem mijmaiņas un biržā netirgotajiem valūtas maiņas nākotnes darījumiem ārvalstu valūtā, kas radušies sakarā ar šādu darījumu konvertēšanu to euro ekvivalentā atbilstoši attiecīgās valūtas vidējai cenai bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā šie darījumi sākotnēji uzrādīti (sk. "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").

2018. gada 31. decembrī šajā postenī bija iekļauta arī summa 244 milj. euro apjomā, kas atbilda no uzraudzītajām iestādēm iekasējamai gada uzraudzības maksai, jo ECB sagatavoja uzraudzītajām iestādēm gada maksas rēķinu 2018. gada decembrī ar maksājuma datumu 2019. gada janvārī. Rēķins par šā gada uzraudzības maksām tika sagatavots 2019. gada oktobrī ar maksājuma datumu 2019. gada decembrī un tā rezultātā lielākā daļa maksu tika iekasētas tajā pašā finanšu gadā.

7. skaidrojums. Banknotes apgrozībā

Šis postenis ietver ECB daļu (8%) no kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika"), un tā summa 2019. gada 31. decembrī bija 103 420 milj. euro (2018. gadā – 98 490 milj. euro).

8. skaidrojums. Pārējās saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm

Eurosistēmas centrālajām bankām ir iespēja kā nodrošinājumu VSAIP vērtspapīru aizdevumu iespējai pieņemt skaidro naudu bez nepieciešamības to atkārtoti ieguldīt. ECB gadījumā šīs operācijas tiek veiktas ar specializētas iestādes starpniecību.

Šādu ar euro zonas valstu kredītiestādēm veiktu VSAIP vērtspapīru aizdevuma darījumu atlikuma vērtība 2019. gada 31. decembrī bija 1325 milj. euro (2018. gadā – 1399 milj. euro). Naudas līdzekļi, kas tika saņemti kā nodrošinājums, tika pārvesti uz TARGET2 kontiem. Tā kā naudas līdzekļi gada beigās nebija ieguldīti, šie darījumi uzrādīti bilancē (sk. "Reversie darījumi" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").^[31]

9. skaidrojums. Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem

9.1. skaidrojums. Pārējās saistības

Šā posteņa apjoms 2019. gada 31. decembrī bija 20 466 milj. euro (2018. gadā – 9152 milj. euro). To veido Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) un Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) veiktie noguldījumi. Saskaņā ar ECBS Statūtu 21. pantu ECB var darboties kā Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru, dalībvalstu centrālo valdību, reģionālo, vietējo vai citu publisko iestāžu vai citu publisko tiesību subjektu, vai publisko uzņēmumu fiskālais aģents.

Šo posteni veido arī ECB pieņemtie līdzekļu noguldījumi vai maksājumi, kurus veikuši EURO1 un RT1^[32] dalībnieki vai kuri veikti to vārdā un kuri tiek izmantoti kā EURO1 garantijas fonds vai RT1 veikto maksājumu atbalstam.

10. skaidrojums. Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

Šā posteņa apjoms 2019. gada 31. decembrī bija 7245 milj. euro (2018. gadā – 10 361 milj. euro). Tā lielāko sastāvdaļu veidoja summa 3350 milj. euro apjomā (2018. gadā – 3682 milj. euro), kas radusies saistībā ar pagaidu savstarpējo vienošanos par valūtas darījumiem ar Ņujorkas Federālo rezervju banku. Šīs vienošanās ietvaros Federālo rezervju sistēma mijmaiņas darījumu veidā nodrošina ECB ASV dolārus, lai piedāvātu Eurosistēmas darījuma partneriem īstermiņa finansējumu ASV dolāros. Vienlaikus ECB slēdz kompensējošus mijmaiņas darījumus ar euro zonas valstu NCB, kas izmanto iegūtos līdzekļus, lai reverso darījumu veidā veiktu likviditāti ASV dolāros palielinošas operācijas ar Eurosistēmas darījuma partneriem. Šo kompensējošo mijmaiņas darījumu rezultātā veidojas Eurosistēmas iekšējie atlikumi starp ECB un NCB (sk. 11.2. skaidrojumu "Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)"). Turklāt mijmaiņas darījumi, kas veikti ar Federālo rezervju sistēmu un euro zonas valstu NCB, veido biržā netirgoto nākotnes darījumu prasības un saistības, kuras uzrāda ārpusbilances kontos (sk. 19. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi").

Šajā postenī iekļauta arī summa 3271 milj. euro apjomā (2018. gadā – 4619 milj. euro), ko veidoja ārpus euro zonas esošo valstu centrālo banku ECB turētie līdzekļu atlikumi, kas radušies saistībā ar darījumiem, kurus apstrādā TARGET2 sistēmā, vai ir šiem darījumiem atbilstošās summas. Šo līdzekļu atlikumu samazināšanos 2019. gadā noteica ārpus euro zonas esošo valstu rezidentu maksājumi euro zonas valstu rezidentiem.

Šā posteņa atlikušo daļu veido summa, kas radusies saistībā ar nepabeigtajiem VSAIP vērtspapīru aizdevumu darījumiem ar ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem, kuros kā nodrošinājums saņemti naudas līdzekļi, kas pārvesti uz TARGET2 kontiem (625 milj. euro; 2018. gadā – 2059 milj. euro; sk. 8. skaidrojumu "Pārējās saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm").

11. skaidrojums. Eurosistēmas iekšējās saistības

11.1. skaidrojums. Saistības par nodotajām ārējām rezervēm

Tās ir saistības pret euro zonas valstu NCB, kas radās, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB, tām pievienojoties Eurosistēmai. Saskaņā ar ECBS Statūtu 30.2. pantu šo daļu nosaka proporcionāli attiecīgās NCB daļai ECB parakstītajā kapitālā. Pēc reizi piecos gados veicamās NCB svēruma korekcijas ECB kapitāla atslēgā 2019. gada 1. janvārī euro zonas NCB procentuālā daļa ECB parakstītajā kapitālā samazinājās (sk. 15. skaidrojumu "Kapitāls un rezerves"). Tā rezultātā šīs saistības saruka par 448 milj. euro (līdz 40 344 milj. euro; sk. tabulu).

Atlīdzība par šīm saistībām tiek aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto robežlikmi, kas koriģēta, lai atspoguļotu to, ka no zelta sastāvdaļas peļņa netiek gūta (sk. 22.3. skaidrojumu "Atlīdzība par NCB prasībām par nodotajām ārējām rezervēm").

11.2. skaidrojums. Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)

2019. gadā šo posteni veidoja euro zonas valstu NCB TARGET2 atlikumi attiecībā pret ECB un summas, kas maksājamas euro zonas NCB saistībā ar ECB ienākumu starpperioda sadali (sk. attiecīgi "Eurosistēmas iekšējās prasības: prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā" un "Starpperioda peļņas sadale" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").

TARGET2 neto saistību samazinājumu galvenokārt noteica a) ECB kā fiskālā aģenta pieņemto noguldījumu atlikuma pieaugums (sk. 9. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem"); b) monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru procentu ienākumi un c) VTP un pirmo divu "Nodrošināto obligāciju iegādes programmu" ietvaros iegādāto vērtspapīru dzēšana, par ko norēķini veikti TARGET2 kontos. Šo faktoru ietekmi daļēji kompensēja a) AIP ietvaros veiktās vērtspapīru neto iegādes, par ko norēķini arī tika veikti TARGET2 kontos; b) ECB 2018. gada peļņas sadales maksājums; c) naudas līdzekļu, kas saņemti kā nodrošinājums VSAIP vērtspapīru aizdevumiem, samazināšanās (sk. 8. skaidrojumu "Pārējās saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm" un 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem") un d) euro zonas rezidentu veiktie maksājumi ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem TARGET2 (sk. 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem").

Atlīdzība par TARGET2 pozīcijām, izņemot atlikumus, kas veidojušies no kompensējošajiem mijmaiņas darījumiem, kuri veikti saistībā ar likviditāti ASV dolāros palielinošajām operācijām, tiek aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto robežlikmi.

12. skaidrojums. Pārējās saistības

12.1. skaidrojums. Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Šo posteni veido 2019. gada 31. decembrī nepabeigto mijmaiņas un biržā netirgoto valūtas maiņas nākotnes darījumu ārvalstu valūtā pārvērtēšanas pārmaiņas (sk. 19. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Pārvērtēšanas pārmaiņas 709 milj. euro apjomā (2018. gadā – 641 milj. euro) radījusi šādu darījumu konvertēšana to euro ekvivalentā atbilstoši valūtas kursam bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, šos darījumus konvertējot atbilstoši attiecīgās valūtas vidējai cenai šajā datumā (sk. "Ārpusbilances instrumenti" un "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. nodaļā "Grāmatvedības politika").

12.2. skaidrojums. Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi

Šis postenis 2019. gada 31. decembrī ietvēra šādus komponentus.

12.3. skaidrojums. Dažādi

Šā posteņa apjoms 2019. gada 31. decembrī bija 2188 milj. euro (2018. gadā – 1178 milj. euro). Postenī bija ietverti atlikumi saistībā ar 2019. gada 31. decembrī nepabeigtajiem mijmaiņas un biržā netirgotajiem valūtas maiņas nākotnes darījumiem ārvalstu valūtā 662 milj. euro apjomā (2018. gadā – 580 milj. euro; sk. 19. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Šie atlikumi radušies sakarā ar šādu darījumu konvertēšanu to euro ekvivalentā atbilstoši attiecīgās valūtas vidējai cenai bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā šie darījumi sākotnēji uzrādīti (sk. "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").

Šajā postenī ietvertas arī nomas saistības 232 milj. euro apjomā jaunās grāmatvedības politikas piemērošanas rezultātā attiecībā uz nomu, sākot ar 2019. gada 1. janvāri (sk. "Grāmatvedības politikas pārmaiņas" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").

Papildus šis postenis ietver ECB neto noteikto pabalstu saistības, kas attiecas uz tās darbinieku un Valdes, kā arī ECB nodarbināto Uzraudzības valdes locekļu pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem. Tajā uzrādīti arī darba attiecību pārtraukšanas pabalsti ECB darbiniekiem.

ECB pēcnodarbinātības pabalsti, citi ilgtermiņa pabalsti un darba attiecību pārtraukšanas pabalsti

Bilance
Bilances postenī "Dažādi" (saistības) atzītās summas saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, citiem ilgtermiņa un darbinieku darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem ir šādas.

2019. gadā noteikto pabalstu pienākuma pret darbiniekiem pašreizējā vērtība (2497 milj. euro; 2018. gadā – 1608 milj. euro) ietvēra nefondētos pabalstus 323 milj. euro apjomā (2018. gadā – 226 milj. euro) saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, kas nav pensijas, un citiem ilgtermiņa pabalstiem un darbinieku darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem. Noteikto pabalstu pienākuma pret Valdes locekļiem un Uzraudzības valdes locekļiem pašreizējā vērtība (39 milj. euro; 2018. gadā – 29 milj. euro) ietver tikai ar fondiem nesaistītas vienošanās par pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem.

Ar pēcnodarbinātības pabalstiem saistīto ECB neto noteikto pabalstu saistību pārrēķinātie atlikumi uzrādīti bilances postenī "Pārvērtēšanas konti". 2019. gadā pārrēķināšanas zaudējumi, kas iekļauti šajā postenī, veidoja 749 milj. euro (2018. gadā – 129 milj. euro; sk. 14. skaidrojumu "Pārvērtēšanas konti").

Noteikto pabalstu pienākumu, plāna aktīvu un pārrēķināšanas rezultātu pārmaiņas
Noteikto pabalstu pienākuma pašreizējās vērtības pārmaiņas bija šādas.

Kopējie pārrēķināšanas zaudējumi no noteikto pabalstu pienākuma 2019. gadā 763 milj. euro apjomā galvenokārt radās sakarā ar diskonta likmes samazināšanos no 2.3% 2018. gadā līdz 1.2% 2019. gadā. Pārējie pārrēķināšanas zaudējumu avoti bija jaunu mirstības tabulu piemērošana un (mazāk) uz pieredzi balstītās korekcijas, kas atspoguļo iepriekšējā gada pārskatā ietverto aktuāro pieņēmumu un faktiskās pieredzes atšķirības.

Samaksāto pabalstu apjoms 2019. gadā saruka līdz 24 milj. euro (2018. gadā – 46 milj. euro). To galvenokārt noteica mazāki vienreizēji darba attiecību pārtraukšanas pabalsti darbiniekiem, kas tika ietverti pagaidu karjeras maiņas atbalsta (KMA) shēmā. Šī shēma tika ieviesta 2017. gadā darbiniekiem ar ilgu darba stāžu, lai veicinātu to brīvprātīgu izvēli par labu karjerai ārpus ECB saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem.

Plāna aktīvu patiesās vērtības pārmaiņas ar darbiniekiem saistīto noteikto pabalstu pīlārā 2019. gadā bija šādas.

Plāna aktīvu pārrēķināšanas guvumi 2019. gadā atspoguļoja to, ka fondu daļu faktiskā atdeve bija būtiski lielāka nekā aplēstie plāna aktīvu procentu ienākumi.

Pārrēķināšanas rezultātu pārmaiņas 2019. gadā bija šādas.

Peļņas un zaudējumu aprēķins
Summas, kas 2019. gadā atzītas peļņas un zaudējumu aprēķinā, bija šādas.

Kopējie ilgtermiņa un darbinieku darba attiecību pārtraukšanas pabalstu pārrēķināšanas zaudējumi, kas tieši atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, 2019. gadā bija 18 milj. euro. Lielākā daļa šīs summas saistīta ar citiem ilgtermiņa pabalstiem un radās sakarā ar diskonta likmes samazināšanos no 2.3% 2018. gadā līdz 1.2% 2019. gadā.

Kārtējās apkalpošanas izmaksas 2019. gadā samazinājās līdz 92 milj. euro (2018. gadā – 98 milj. euro) galvenokārt saistībā ar diskonta likmes palielināšanos no 2.1% 2017. gadā līdz 2.3% 2018. gadā.^[33]

Galvenie pieņēmumi
Gatavojot šajā skaidrojumā minētos novērtējumus, neatkarīgi aktuāri izmantojuši pieņēmumus, kurus uzskaites un informācijas atklāšanas nolūkiem akceptējusi Valde. Lai aprēķinātu pēcnodarbinātības pabalstu un citu ilgtermiņa pabalstu saistības, izmantoti šādi galvenie pieņēmumi.

Turklāt darbinieku veiktās brīvprātīgās iemaksas noteikto iemaksu pīlārā 2019. gadā bija 171 milj. euro (2018. gadā – 140 milj. euro). Šīs iemaksas ieguldītas plāna aktīvos un rada atbilstošu pienākumu ar tādu pašu vērtību.

13. skaidrojums. Uzkrājumi

Šo posteni galvenokārt veido uzkrājums finanšu riskiem. 2019. gadā tā tvērums tika paplašināts, ietverot visus finanšu riskus (t.i., tirgus risku, likviditātes risku un kredītrisku). Iepriekš tas aptvēra tikai valūtas kursa risku, procentu likmju risku un zelta cenas risku.

Uzkrājums finanšu riskiem tiks izmantots tādā apjomā, kādu Padome uzskatīs par nepieciešamu, lai segtu nākotnes realizētos un nerealizētos zaudējumus. Šā uzkrājuma apjomu un turpmāko nepieciešamību pārskata katru gadu, pamatojoties uz ECB novērtējumu par tās pakļautību šiem riskiem un ņemot vērā dažādus faktorus. Kopā ar jebkuru vispārējo rezervju fondā turēto summu tas nedrīkst pārsniegt euro zonas valstu NCB apmaksātā ECB kapitāla vērtību.

Ņemot vērā 1) euro zonas valstu NCB procentuālās daļas ECB parakstītajā kapitālā samazināšanos sakarā ar reizi piecos gados veicamo ECB kapitāla parakstīšanas atslēgas korekciju 2019. gada 1. janvārī (sk. 15. skaidrojumu "Kapitāls un rezerves") un 2) novērtējuma par ECB pakļautību finanšu riskiem rezultātus, Padome nolēma 2019. gada 31. decembrī atskaitīt no ECB uzkrājuma finanšu riskiem 84 milj. euro, lai nodrošinātu tā atbilstību maksimālajam atļautajam līmenim. Tādējādi uzkrājums finanšu riskiem 2019. gada 31. decembrī bija 7536 milj. euro. Šī summa atbilst euro zonas valstu NCB apmaksātā ECB kapitāla vērtībai šajā datumā.

14. skaidrojums. Pārvērtēšanas konti

Šo posteni galvenokārt veido pārvērtēšanas atlikumi, kas rodas saistībā ar aktīvu, saistību un ārpusbilances instrumentu nerealizētajiem guvumiem (sk. "Ienākumu atzīšana", "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā", "Vērtspapīri" un "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika"). Tas ietver arī ar pēcnodarbinātības pabalstiem saistīto ECB neto noteikto pabalstu saistību pārrēķinātos atlikumus (sk. "ECB pēcnodarbinātības pabalsti, citi ilgtermiņa pabalsti un darba attiecību pārtraukšanas pabalsti" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika" un 12.3. skaidrojumu "Dažādi").

Pārvērtēšanas kontu apjoma pieaugumu galvenokārt noteica zelta cenas kāpums un euro kursa kritums attiecībā pret ASV dolāru un Japānas jenu 2019. gadā.

Gada beigu pārvērtēšanā izmantotie valūtu kursi bija šādi.

15. skaidrojums. Kapitāls un rezerves

15.1. skaidrojums. Kapitāls

Pārmaiņas ECB kapitāla atslēgā
Saskaņā ar ECBS Statūtu 29. pantu NCB svērumus ECB kapitāla parakstīšanas atslēgā koriģē reizi piecos gados^[34] vienādā proporcijā atbilstoši katras dalībvalsts iedzīvotāju kopskaita un iekšzemes kopprodukta īpatsvaram ES.^[35] Piekto reizi kopš ECB dibināšanas šādas korekcijas tika veiktas 2019. gada 1. janvārī, un NCB kapitāla atslēgas daļas tika koriģētas šādi.

ECB parakstītais kapitāls
ECB parakstītā kapitāla apjoms ir 10 825 milj. euro. Sakarā ar reizi piecos gados veicamo ECB kapitāla parakstīšanas atslēgas korekciju euro zonas valstu NCB (ar pilnīgi apmaksātu parakstīto kapitālu) procentuālā daļa ECB parakstītajā kapitālā samazinājās par 0.7739 procentu punktiem, bet ārpus euro zonas esošo valstu NCB (ar apmaksātu parakstīto kapitālu tikai 3.75% apmērā) procentuālā daļa palielinājās līdzvērtīgā apmērā. Tā rezultātā ECB apmaksātais kapitāls 2019. gada 1. janvārī samazinājās par 81 milj. euro (līdz 7659 milj. euro; sk. tabulu).

2.5. Ārpusbilances instrumenti

16. skaidrojums. Vērtspapīru aizdevumu programmas

ECB pašu kapitāla pārvaldības ietvaros ECB noslēgusi vērtspapīru aizdevumu līgumu. Saskaņā ar to specializēta iestāde ECB vārdā veic vērtspapīru aizdevuma darījumus.

Turklāt saskaņā ar Padomes lēmumiem ECB nodrošinājusi, ka pirmās, otrās un trešās NOIP ietvaros iegādāto vērtspapīru turējumi, kā arī VSAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru turējumi un tādu VTP ietvaros iegādāto vērtspapīru turējumi, kurus atļauts iegādāties arī VSAIP ietvaros, ir pieejami aizdevumiem.^[36]

Ja vien šīs vērtspapīru aizdevumu operācijas nav veiktas pret naudas līdzekļu nodrošinājumu, kas gada beigās nav ieguldīts, tās uzrāda ārpusbilances kontos.^[37] Šādu vērtspapīru aizdevumu operāciju atlikums 2019. gada 31. decembrī bija 10 076 milj. euro (2018. gadā – 9646 milj. euro). No šā apjoma 5502 milj. euro (2018. gadā – 4440 milj. euro) bija saistīti ar monetārās politikas mērķiem turētu vērtspapīru aizdevumiem.

17. skaidrojums. Biržā tirgotie procentu likmju nākotnes līgumi

Noslēgto ārvalstu valūtu darījumu atlikumi, kas uzrādīti atbilstoši gada beigu tirgus kursiem, 2019. gada 31. decembrī bija šādi.

Šie darījumi noslēgti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros.

18. skaidrojums. Procentu likmju mijmaiņas darījumi

2019. gada 31. decembrī procentu likmju mijmaiņas darījumu atlikuma nosacītā vērtība bija 703 milj. euro (2018. gadā – 519 milj. euro; atlikumi uzrādīti atbilstoši gada beigu tirgus procentu likmēm). Šie darījumi noslēgti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros.

19. skaidrojums. Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi

Ārējo rezervju pārvaldība
Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi 2019. gadā noslēgti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros. Sakarā ar šo darījumu atlikumu 2019. gada 31. decembrī atbilstoši gada beigu tirgus kursiem uzrādītas šādas prasības un saistības.

Likviditāti palielinošās operācijas
Sakarā ar likviditātes nodrošināšanu ASV dolāros Eurosistēmas darījuma partneriem radušies ASV dolāros denominētu prasību un saistību atlikumi, kuru norēķinu diena ir 2019. gadā (sk. 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem").

20. skaidrojums. Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana

2019. gadā ECB joprojām bija atbildīga par ES aizņēmuma un aizdevuma operāciju administrēšanu vidēja termiņa finansiālās palīdzības iespējas un Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma ietvaros, par aizdevumu iespējas līgumu Grieķijai un par maksājumu administrēšanu saistībā ar diviem EFSI aizdevumiem. 2019. gadā ECB apstrādāja maksājumus saistībā ar šīm operācijām, kā arī maksājumus saistībā ar dalību ESM autorizētā kapitāla parakstīšanā.

21. skaidrojums. Iespējamās saistības sakarā ar nepabeigtiem tiesas procesiem

Vairāki Kipras kredītiestāžu noguldītāji, akcionāri un obligāciju turētāji uzsākuši vairākus tiesas procesus pret ECB un citām ES iestādēm. Prasības iesniedzēji apgalvo, ka cietuši finansiālus zaudējumus tiesību aktu dēļ, kuri, viņuprāt, izraisījuši šo kredītiestāžu pārstrukturēšanu saistībā ar finansiālās palīdzības programmu Kiprai. ES Vispārējā tiesa 2018. gadā divas no šīm lietām noraidīja pēc būtības, un pret šiem spriedumiem iesniegtā apelācija ES Tiesā vēl nav izskatīta. Raugoties iepriekšējo lēmumu kontekstā, ES Vispārējā tiesa 2014. gadā noraidīja 12 līdzīgu lietu kā pilnībā nepieņemamas, un pēc apelāciju iesniegšanas ES Tiesa 2016. gadā vai nu atzina lietas par nepieņemamām, vai lēma par labu ECB. ECB dalība šajā procesā, kura rezultātā tika noslēgta finansiālās palīdzības programma, bija saistīta tikai ar tehniskas konsultācijas sniegšanu saskaņā ar ESM Līgumu un sadarbībā ar Eiropas Komisiju, kā arī ar nesaistoša atzinuma sniegšanu par Kipras sagatavoto noregulējuma likumprojektu. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ECB šo tiesas procesu dēļ necietīs zaudējumus.

2.6. Peļņas un zaudējumu aprēķina skaidrojumi

22. skaidrojums. Tīrie procentu ienākumi

22.1. skaidrojums. Ārējo rezervju aktīvu procentu ienākumi

Šo posteni veido šādi procentu ienākumi (neietverot procentu izdevumus), kas saistīti ar ECB tīrajiem ārējo rezervju aktīviem.

Tīrie procentu ienākumi 2019. gadā kopumā palielinājās galvenokārt sakarā ar ASV dolāru portfeļa radīto procentu ienākumu pieaugumu. Šo pieaugumu veicināja arī ASV dolāra kursa kāpums attiecībā pret euro.

22.2. skaidrojums. Procentu ienākumi, kas gūti no euro banknošu sadales Eurosistēmā

Šis postenis ietver procentu ienākumus saistībā ar ECB daļu (8%) no kopējā euro banknošu emisijas apjoma (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika" un 5.1. skaidrojumu "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā"). 2019. gadā šie procentu ienākumi bija vienādi ar nulli sakarā ar to, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme visu gadu bija 0%.

22.3. skaidrojums. Atlīdzība par NCB prasībām par nodotajām ārējām rezervēm

Šajā postenī uzrādīta atlīdzība, ko izmaksā euro zonas valstu NCB par to prasībām saistībā ar ārējo rezervju aktīviem, kas nodoti ECB (sk. 11.1. skaidrojumu "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm"). 2019. gadā šī atlīdzība bija vienāda ar nulli, atspoguļojot to, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme visu gadu bija 0%.

22.4. skaidrojums. Pārējie procentu ienākumi un pārējie procentu izdevumi

Pārējie procentu ienākumi un pārējie procentu izdevumi 2019. gadā bija šādi.

23. skaidrojums. Realizētie finanšu operāciju guvumi/zaudējumi

Neto realizētie guvumi/zaudējumi no finanšu operācijām 2019. gadā bija šādi.

Neto realizētie guvumi/zaudējumi no cenām ietver realizētos guvumus un zaudējumus no vērtspapīriem, biržā tirgotajiem procentu likmju nākotnes līgumiem un procentu likmju mijmaiņas darījumiem. Neto realizētie guvumi no cenām 2019. gadā galvenokārt skaidrojami ar realizētajiem guvumiem no cenām, kas radušies ASV dolāru portfelī sakarā ar zemākām vērtspapīru ASV dolāros ienesīguma likmēm salīdzinājumā ar 2018. gadu.

24. skaidrojums. Finanšu aktīvu un pozīciju norakstīšana

2019. gadā tika norakstīta šādu finanšu aktīvu un pozīciju vērtība.

Vairāku pašu kapitāla un ASV dolāru portfelī turēto vērtspapīru tirgus vērtība kritās, vienlaikus 2019. gada nogalē pieaugot atbilstošajām ienesīguma likmēm. Tā rezultātā gada beigās veidojās nerealizētie zaudējumi no cenām.

25. skaidrojums. Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi

2019. gadā šajā kategorijā ienākumus veidoja galvenokārt uzraudzības maksas un administratīvie sodi, kas uzlikti uzraudzītajām iestādēm par prudenciālās prasības ietverošā ES banku regulējuma (t.sk. ECB uzraudzības lēmumu) neievērošanu. Izdevumus galvenokārt veidoja glabāšanas maksa.

Ar uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi un izdevumi
ECB no uzraudzītajām iestādēm iekasē gada maksu, lai atgūtu ar tās uzraudzības uzdevumu veikšanu saistītos izdevumus. ECB 2019. gada aprīlī paziņoja, ka 2019. gada uzraudzības maksas apjoms būs 576 milj. euro. Šī summa balstījās uz aplēsēm par 2019. gada izdevumiem saistībā ar uzraudzības uzdevumiem 559 milj. euro apjomā, kas koriģēti, ņemot vērā 1) no 2018. gada maksu perioda pārnesto deficītu 15 milj. euro apjomā un 2) summām, kas atmaksātas atsevišķām bankām par iepriekšējiem maksas periodiem^[38] (2 milj. euro).

Pamatojoties uz ECB faktiskajiem izdevumiem saistībā ar banku uzraudzības uzdevumu veikšanu, ar uzraudzības maksām saistītie ienākumi 2019. gadā bija 537 milj. euro. Pārpalikums 22 milj. euro apjomā, ko veido aplēsto izdevumu (559 milj. euro) un faktisko izdevumu (537 milj. euro) starpība 2019. gadā, uzrādīts postenī "Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi" (sk. 12.2. skaidrojumu "Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi"). Tas tiks atskaitīts no 2020. gadā iekasējamo uzraudzības maksu kopējās summas, kura pēc tam, kad saskaņā ar pārskatīto uzraudzības maksu regulējumu^[39] tiks ieviesti uzraudzības maksu ex post rēķini, tiks iekasēta 2021. gadā.

ECB ir tiesības arī noteikt uzraudzītajām iestādēm administratīvos sodus par prudenciālās prasības ietverošā ES banku regulējuma (t.sk. ECB uzraudzības lēmumu) neievērošanu. Ar tiem saistītie ienākumi netiek ņemti vērā, aprēķinot gada uzraudzības maksas. Tos uzrāda kā ienākumus ECB peļņas un zaudējumu aprēķinā un sadala euro zonas valstu NCB saskaņā ar ECB peļņas sadales kārtību. ECB 2019. gadā gūtie ienākumi saistībā ar uzraudzītajām iestādēm noteiktajiem sodiem bija 7 milj. euro.

Tādējādi ar ECB uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi 2019. gadā bija šādi.

Ar banku uzraudzību saistītie izdevumi rodas nozīmīgo iestāžu tiešas uzraudzības, mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzības pārraudzības un horizontālo uzdevumu un speciālo pakalpojumu veikšanas rezultātā. Tie ietver arī izmaksas, kas saistītas ar ECB uzraudzības pienākumu pildīšanai nepieciešamajām atbalsta funkcijām, t.sk. telpām, cilvēkresursu vadībai, administratīvajiem pakalpojumiem, budžeta plānošanas un kontroles, grāmatvedības, juridiskajiem, komunikācijas un tulkošanas pakalpojumiem, iekšējam auditam un statistikas un informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem.

Kopējie faktiskie ar ECB uzraudzības uzdevumiem saistītie izdevumi, kas tiek atgūti, iekasējot gada uzraudzības maksu, 2019. gadā bija šādi.

Banku uzraudzības jomā strādājošo ECB darbinieku vidējā skaita pieaugums noteica atbilstošu algu un pabalstu apjoma palielināšanos. Lielāks darbinieku skaits radīja arī ar telpām saistīto izmaksu kāpumu, savukārt citu darbības izdevumu sarukums galvenokārt skaidrojams ar mazākiem izdevumiem par konsultāciju pakalpojumiem saistībā ar uzraudzības uzdevumiem, īpaši iekšējo modeļu mērķpārbaudi (TRIM), kas noslēgsies 2020. gadā.

26. skaidrojums. Kapitāla akciju un līdzdalības kapitālā ienākumi

Šajā postenī iekļautas dividendes, kas saņemtas par ECB piederošajām SNB akcijām (sk. 6.2. skaidrojumu "Pārējie finanšu aktīvi").

27. skaidrojums. Citi aktīvi

Dažādos pārējos ienākumus 2019. gadā radīja galvenokārt euro zonas valstu NCB iemaksas, piedaloties ECB izdevumos saistībā ar kopējiem Eurosistēmas projektiem.

28. skaidrojums. Personāla izmaksas

2019. gadā personāla izmaksas bija šādas.

Vidējais darbinieku skaits pilna laika ekvivalenta (PLE)^[40] izteiksmē bija 3770 (2018. gadā – 3546), t.sk. 349 darbinieki bija vadošos amatos (2018. gadā – 337).

Personāla izmaksu pieaugums 2019. gadā galvenokārt saistīts ar lielāku ECB darbinieku vidējo skaitu un lielākiem izdevumiem saistībā ar citiem ilgtermiņa pabalstiem, ko galvenokārt noteica zemākas diskonta likmes izmantošana aktuāra novērtējumā 2019. gada beigās (sk. 12.3. skaidrojumu "Dažādi").

Valdes un Uzraudzības valdes locekļu atalgojums
Valdes locekļi un ECB nodarbinātie Uzraudzības valdes locekļi saņem pamatalgu un papildu pabalstus mājokļa īrei un reprezentācijas izdevumiem. Prezidentam mājokļa īres pabalsta vietā tiek nodrošināta rezidence. Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbinātības noteikumiem gan Valdes, gan Uzraudzības valdes locekļiem var būt tiesības saņemt mājokļa, bērna kopšanas un izglītības pabalstu (atbilstoši personiskajiem apstākļiem). Algu apliek ar nodokli, ko iekasē ES, kā arī no tās atvelk iemaksas pensiju, veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un negadījumu apdrošināšanas shēmās. Pabalstus neapliek ar nodokļiem un neiekļauj pensiju aprēķinā.

Valdes locekļiem un ECB nodarbinātajiem Uzraudzības valdes locekļiem (t.i., neietverot valstu uzraudzības iestāžu pārstāvjus) izmaksātās pamatalgas 2019. gadā bija šādas.^[41]

Kopā Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem izmaksātie pabalsti un iemaksas, ko ECB veica veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un negadījumu apdrošināšanas shēmā par Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem, bija 1 182 767 euro (2018. gadā – 835 371 euro). Bijušajiem Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem noteiktu laiku pēc viņu amata pilnvaru termiņa beigām var tikt veikti pārejas laika maksājumi. 2019. gadā šie maksājumi, ar tiem saistītie ģimenes pabalsti un ECB iemaksas bijušo Valdes un Uzraudzības valdes locekļu veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un negadījumu apdrošināšanas shēmās bija 864 287 euro (2018. gadā – 169 346 euro). Kopējo pabalstu un pārejas laika maksājumu pieaugumu galvenokārt noteica tas, ka 2019. gadā amatā stājās vai no ECB aizgāja lielāks skaits Valdes un Uzraudzības valdes locekļu nekā iepriekšējā gadā.

Pensiju maksājumi, t.sk. pēcnodarbinātības pabalsti, un par bijušajiem Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem vai viņu apgādājamiem veiktās iemaksas veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un negadījumu apdrošināšanas shēmās bija 1 848 157 euro (2018. gadā – 3 047 064 euro).^[42] 2019. gadā šī summa ietvēra pārvedumu uz citu pensiju shēmu, bijušajam Valdes loceklim pensionējoties. 2018. gadā tā ietvēra bijušajam Valdes loceklim izmaksātu vienreizēju pensionēšanās maksājumu nākotnes pensiju maksājumu vietā.

29. skaidrojums. Administratīvie izdevumi

Šis postenis 476 milj. euro apjomā (2018. gadā – 525 milj. euro) ietver visus pārējos kārtējos izdevumus saistībā ar konsultāciju un informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem, telpu uzturēšanu, precēm un aprīkojumu, kas nav kapitālieguldījumi, un pārējiem pakalpojumiem un piegādēm, kā arī izdevumus, kas saistīti ar personālu, t.sk. darbinieku mācību, pieņemšanas, pārcelšanas un izmitināšanas izdevumus.

Sarukums 2019. gadā galvenokārt skaidrojams ar mazākiem izdevumiem par telpu īri, aģentūru darbiniekiem un ārējo konsultantu pakalpojumiem. Mazāki izdevumi par telpu īri skaidrojami ar lietošanas tiesību aktīvu atzīšanu bilancē (sk. "Grāmatvedības politikas pārmaiņas" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika" un 6.1. skaidrojumu "Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi") un ar tiem saistīto izmaksu uzrādīšanu kā nolietojumu.

30. skaidrojums. Banknošu ražošanas pakalpojumi

Šie izdevumi veidojušies galvenokārt sakarā ar euro banknošu pārrobežu pārvadājumiem starp banknošu spiestuvēm un NCB saistībā ar jaunu banknošu piegādi un starp NCB saistībā ar banknošu trūkuma novēršanu, izmantojot banknošu pārpalikumu. Šīs izmaksas centralizēti sedz ECB.

2.7. Notikumi pēc bilances datuma

31. skaidrojums. ECB kapitāla atslēgas korekcija pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES

Sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES un no tās izrietošo Bank of England izstāšanos no ECBS pārējām NCB piešķirtie svērumi ECB kapitāla parakstīšanas atslēgā tika koriģēti šādi (spēkā ar 2020. gada 1. februāri).

Ietekme uz ECB kapitālu
Pēc Bank of England izstāšanās no ECBS ECB parakstītais kapitāls nemainījās (10 825 milj. euro). Bank of England daļa ECB parakstītajā kapitālā (14.3%) tika pārdalīta starp euro zonas valstu un pārējo ārpus euro zonas esošo valstu NCB.

ECB apmaksātais kapitāls nemainīsies (2020. gadā – 7659 milj. euro), jo pārējās NCB sedza agrāko Bank of England apmaksātā kapitāla daļu 58 milj. euro apjomā. Nākamo divu gadu laikā euro zonas NCB, veicot divus gada maksājumus, apmaksās savas parakstītās ECB kapitāla daļas, kas palielinājās, Bank of England izstājoties no ECBS. Tādējādi ECB apmaksātais kapitāls palielināsies no 7659 milj. euro 2020. gadā līdz 8270 milj. euro 2021. gadā un līdz 8880 milj. euro 2022. gadā.

Ietekme uz NCB prasībām, kas ekvivalentas ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem
Saskaņā ar ECBS Statūtu 30.2. pantu NCB devumu ārējo rezervju aktīvu pārskaitījumā uz ECB nosaka proporcionāli attiecīgās NCB daļai ECB parakstītajā kapitālā. Ņemot vērā a) euro zonas valstu NCB (kas nodevušas ārējo rezervju aktīvus ECB) procentuālo daļu palielināšanos ECB parakstītajā kapitālā sakarā ar Bank of England izstāšanos no ECBS un b) Padomes lēmumu samazināt euro zonas NCB iemaksu daļu, lai euro zonas NCB nodoto ārējo rezervju aktīvu kopējais apjoms saglabātos tādā pašā līmenī kā pirms Bank of England izstāšanās no ECBS, NCB kopējās prasības, kas ekvivalentas šiem nodotajiem ārējo rezervju aktīviem, faktiski nemainījās.

3. Neatkarīga revidenta ziņojums

Šo ECB ārējā revidenta ziņojuma neoficiālo tulkojumu nodrošinājusi ECB. Neatbilstības gadījumā noteicošais ir Baker Tilly parakstītais teksts angļu valodā.

4. Peļņas vai zaudējumu sadales skaidrojums

Šis skaidrojums nav ECB 2019. gada finanšu pārskatu sastāvdaļa.

Saskaņā ar ECBS Statūtu 33. pantu ECB tīro peļņu pārskaita šādi:

1. Padomes noteiktu summu, kas nepārsniedz 20% no tīrās peļņas, pārskaita vispārējo rezervju fondā, kura limits atbilst 100% kapitāla; un
2. atlikušo tīro peļņu sadala ECB akcionāriem proporcionāli to apmaksātajām daļām.^[43]

Ja ECB radušies zaudējumi, tos var kompensēt no ECB vispārējo rezervju fonda un, ja nepieciešams, saskaņā ar Padomes lēmumu – no attiecīgā finanšu gada monetārajiem ienākumiem proporcionāli un nepārsniedzot apjomu, kādā tas sadalīts starp NCB saskaņā ar ECBS Statūtu 32.5. pantu.^[44]

ECB 2019. gada tīrā peļņa bija 2366 milj. euro. Saskaņā ar Padomes lēmumu 2020. gada 31. janvārī tika veikta starpperioda peļņas sadale euro zonas NCB 1431 milj. euro apjomā. Turklāt Padome nolēma atlikušo peļņu (935 milj. euro) sadalīt euro zonas NCB.