PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2023. gada 14. septembrī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Inflācija turpina samazināties, bet joprojām gaidāms, ka tā pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta. Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Lai nostiprinātu progresu, kas sasniegts, virzoties uz mūsu mērķi, Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem.

Šodien veiktā procentu likmju paaugstināšana atspoguļo mūsu inflācijas perspektīvas novērtējumu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Saskaņā ar ECB speciālistu septembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm euro zonai vidējais inflācijas līmenis 2023. gadā būs 5.6 %, 2024. gadā – 3.2 % un 2025. gadā – 2.1 %. Tas nozīmē augšupvērstu korekciju 2023. un 2024. gadā un lejupvērstu korekciju 2025. gadā. Augšupvērstā korekcija 2023. un 2024. gadā galvenokārt atspoguļo augstākas enerģijas cenas. Pamatā esošais cenu spiediens joprojām ir spēcīgs, lai gan vairums rādītāju sākuši samazināties. ECB speciālisti nedaudz pazeminājuši inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) prognozēto dinamiku (līdz vidēji 5.1 % 2023. gadā, 2.9 % 2024. gadā un 2.2 % 2025. gadā). Turpinās mūsu iepriekš veiktās procentu likmju paaugstināšanas spēcīga transmisija. Finansēšanas nosacījumi kļuvuši vēl stingrāki un arvien vairāk ierobežo pieprasījumu, un tas ir būtisks faktors ceļā uz inflācijas atgriešanos mērķa līmenī. Stingrākiem pasākumiem arvien vairāk ietekmējot iekšzemes pieprasījumu un pavājinoties starptautiskās tirdzniecības videi, ECB speciālisti būtiski pazeminājuši tautsaimniecības izaugsmes iespēju aplēses. Tagad tie paredz euro zonas tautsaimniecības izaugsmi par 0.7 % 2023. gadā, par 1.0 % 2024. gadā un par 1.5 % 2025. gadā.

Pamatojoties uz mūsu pašreizējo vērtējumu, mēs uzskatām, ka galvenās ECB procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos mūsu mērķa līmenī. Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Mūsu pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Domājams, ka tautsaimniecības izaugsme turpmākajos mēnešos saglabāsies ierobežota. Šā gada 1. pusgadā tā pamatā stagnēja, un jaunākie rādītāji liecina, ka tā bijusi vāja arī 3. ceturksnī. Mazāks euro zonas eksporta pieprasījums un stingro finansēšanas nosacījumu ietekme kavē izaugsmi, t. sk. sarūkot ieguldījumiem mājokļos un uzņēmējdarbībā. Arī pakalpojumu nozarē, kas līdz šim bijusi noturīgāka, izaugsme sākusi palēnināties. Laika gaitā tautsaimniecības izaugsmes tempam vajadzētu kļūt straujākam, jo gaidāms reālo ienākumu pieaugums, ko stiprinās inflācijas sarukums, darba samaksas kāpums un spēcīgais darba tirgus, un tas veicinās patēriņa izdevumu nostiprināšanos.

Darba tirgus līdz šim saglabājās noturīgs, neraugoties uz tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos. Bezdarbs jūlijā joprojām bija vēsturiski zemākajā līmenī (6.4 %). Lai gan nodarbinātības līmenis 2. ceturksnī pieauga par 0.2 %, pieauguma temps palēninās. Arī pakalpojumu sektorā, kas kopš 2022. gada vidus bijis nodarbinātības kāpuma būtisks virzītājspēks, rodas mazāk jaunu darba vietu.

Izzūdot enerģijas krīzei, valdībām jāturpina ierobežot attiecīgos atbalsta pasākumus. Tas ir vitāli svarīgi, lai novērstu vidējā termiņa inflācijas spiediena pastiprināšanos, kas pretējā gadījumā radītu nepieciešamību pēc vēl spēcīgākas monetārās politikas reakcijas. Fiskālā politika jānosaka tā, lai tā uzlabotu mūsu tautsaimniecības produktivitāti un pakāpeniski samazinātu augsto valsts parāda līmeni. Uz euro zonas piegādes kapacitātes uzlabošanu vērsta politika – kuru nostiprinātu "Nākamās paaudzes ES" programmas pilnīga īstenošana – var palīdzēt mazināt cenu spiedienu vidējā termiņā, vienlaikus atbalstot pāreju uz zaļo saimniekošanu. Līdz šā gada beigām jāpabeidz ES ekonomiskās pārvaldības regulējuma reforma un jāpaātrina progress ceļā uz kapitāla tirgu savienību.

Inflācija

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi inflācija jūlijā nokritās līdz 5.3 %, bet augustā saglabājās šajā līmenī. Kritums tika pārtraukts, jo enerģijas cenas salīdzinājumā ar jūliju pieauga. Pārtikas cenu inflācija pazeminājusies salīdzinājumā ar martā sasniegto augstāko līmeni, bet augustā joprojām bija gandrīz 10 %. Turpmākajos mēnešos, kad 2022. gada rudenī vērotais krasais pieaugums vairs neatspoguļosies gada pieguma tempā, inflācijai vajadzētu sarukt.

Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) augustā pazeminājās līdz 5.3 % (jūlijā – 5.5 %). Preču cenu inflācija augustā saruka līdz 4.8 % (jūlijā – 5.0 % un jūnijā – 5.5 %) sakarā ar labākiem piedāvājuma nosacījumiem, agrāko enerģijas cenu kritumu, cenu spiediena samazināšanos ražošanas procesa sākumposmos un vājāku pieprasījumu. Pakalpojumu cenu inflācija saruka līdz 5.5 %, bet to joprojām uzturēja apjomīgie tēriņi par brīvdienām un ceļojumiem, kā arī spēcīgais darba samaksas kāpums. Atlīdzības vienam nodarbinātajam gada pieauguma temps šā gada 2. ceturksnī palika nemainīgs (5.5 %). Darbaspēka izmaksu devums gada iekšzemes inflācijā 2. ceturksnī pieauga, ko daļēji veicināja vājāks darba ražīgums, savukārt peļņas devums saruka pirmo reizi kopš 2022. gada sākuma.

Vairākums pamatā esošās inflācijas rādītāju sāk samazināties, jo pieprasījums un piedāvājums kļuvis saskaņotāks un izzūd enerģijas cenu krituma ietekme. Vienlaikus saglabājas spēcīgs iekšzemes cenu spiediens.

Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju pašlaik ir aptuveni 2 % līmenī. Bet daži rādītāji ir paaugstinājušies, un tie rūpīgi jāmonitorē.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmes riski nosliecas uz negatīvo pusi. Izaugsme varētu būt lēnāka, ja monetārās politikas ietekme būs spēcīgāka par gaidīto vai ja pasaules tautsaimniecība pavājināsies, piemēram, sakarā ar turpmāku izaugsmes palēnināšanos Ķīnā. Turpretī izaugsme varētu būt straujāka, nekā paredzēts, ja spēcīgā darba tirgus, reālo ienākumu kāpuma un sarūkošās nenoteiktības rezultātā augtu iedzīvotāju un uzņēmumu konfidence un tēriņi.

Augšupvērstie riski, kas apdraud inflāciju, ietver augšupvērsta spiediena uz energoresursu un pārtikas izmaksām iespējamu atjaunošanos. Nelabvēlīgi laika apstākļi, kā arī klimata krīzes attīstība kopumā varētu paaugstināt pārtikas cenas vairāk, nekā gaidīts. Ilgstoša inflācijas gaidu paaugstināšanās virs mūsu mērķrādītāja vai spēcīgāks darba samaksas vai peļņas maržu kāpums, nekā gaidīts, arī varētu paaugstināt inflāciju, t. sk. arī vidējā termiņā. Turpretī vājāks pieprasījums – piemēram, sakarā ar spēcīgāku monetārās politikas transmisiju vai ekonomiskās vides pasliktināšanos ārpus euro zonas – mazinātu cenu spiedienu, īpaši vidējā termiņā.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Stingrāka monetārā politika, ko piemērojam, joprojām spēcīgi atspoguļojas plašākos finansēšanas nosacījumos. Finansējums bankām atkal kļuvis dārgāks, jo noguldītāji aizstāj noguldījumus uz nakti ar termiņnoguldījumiem, par kuriem tiek maksāti lielāki procenti, un ECB ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas tiek pakāpeniski pārtrauktas. Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu un hipotēku kredītu vidējās procentu likmes jūlijā turpināja pieaugt, sasniedzot attiecīgi 4.9 % un 3.8 %.

Kreditēšanas dinamika turpmāk pavājinājusies. Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps jūlijā samazinājās līdz 2.2 % (jūnijā – 3.0 %). Arī mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikums pieauga mazāk spēcīgi (1.3 %, jūnijā – 1.7 %). Gada izteiksmē, pamatojoties uz triju pēdējo mēnešu datiem, mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikums samazinājās par 0.8 %, kas ir spēcīgākais sarukums kopš euro ieviešanas. Vāja kreditēšanas tempa un Eurosistēmas bilances sarukuma apstākļos M3 gada pieauguma temps nokritās no 0.6 % jūnijā līdz –0.4 % jūlijā, kas ir vēsturiski zemākais līmenis. Gada izteiksmē pēdējo triju mēnešu laikā M3 saruka par 1.5 %.

Secinājums

Inflācija turpina samazināties, bet joprojām gaidāms, ka tā pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta. Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Lai nostiprinātu progresu, kas sasniegts, virzoties uz mūsu mērķi, Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Pamatojoties uz mūsu pašreizējo vērtējumu, mēs uzskatām, ka galvenās ECB procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos mūsu mērķa līmenī. Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Mūsu pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.