PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurte pie Mainas, 2022. gada 21. jūlijs

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Šodien atbilstoši stingrajai apņēmībai pildīt savu uzdevumu saglabāt cenu stabilitāti Padome spēra turpmākus svarīgus soļus, lai vidējā termiņā nodrošinātu inflācijas atgriešanos tās 2% mērķa līmenī. Mēs nolēmām paaugstināt visas trīs galvenās ECB procentu likmes par 50 bāzes punktiem un apstiprinājām transmisijas aizsardzības instrumentu (TAI).

Padome atzina, ka ir pareizi spert lielāku pirmo soli procentu likmju normalizēšanas procesā, nekā tika signalizēts iepriekšējā sanāksmē. Šā lēmuma pamatā ir mūsu aktualizētais inflācijas risku novērtējums un transmisijas aizsardzības instrumenta nodrošinātais pastiprinātais atbalsts efektīvai monetārās politikas transmisijai. Tas veicinās inflācijas atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī, nostiprinot inflācijas gaidu stabilizēšanos un nodrošinot, ka pieprasījuma apstākļi mainās tā, lai mēs vidējā termiņā varētu sasniegt savu inflācijas mērķi.

Mūsu nākamajās sanāksmēs turpināsim atbilstošu procentu likmju normalizēšanu. Šodienas paātrinātā atkāpšanās no negatīvajām procentu likmēm ļauj mums pāriet uz lēmumu pieņemšanu par procentu likmēm katras sanāksmes ietvaros. Mūsu nākotnes lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem un palīdzēs nodrošināt mūsu 2% inflācijas mērķa sasniegšanu vidējā termiņā. Mūsu politikas normalizēšanas kontekstā izvērtēsim likviditātes pārpalikuma atlīdzības iespējas.

Mēs atzinām, ka nepieciešams izstrādāt transmisijas aizsardzības instrumentu, lai veicinātu efektīvu monetārās politikas transmisiju. Konkrētāk, mūsu monetārās politikas normalizēšanas laikā transmisijas aizsardzības instruments nodrošinās, lai mūsu monetārās politikas nostājas transmisija visās euro zonas valstīs noritētu raiti. Mūsu monetārās politikas viendabība ir priekšnosacījums, lai ECB varētu izpildīt savu uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti.

Transmisijas aizsardzības instruments tiks pievienots mūsu instrumentu klāstam, un to varēs aktivizēt, lai novērstu nevēlamu, haotisku tirgus dinamiku, kas rada nopietnu apdraudējumu monetārās politikas transmisijai visā euro zonā. Transmisijas aizsardzības instrumenta ietvaros veikto iegāžu apjoms atkarīgs no politikas transmisiju apdraudošo risku nopietnības. Iegādēm iepriekš nav noteikti ierobežojumi. Nodrošinot transmisijas mehānisma darbību, transmisijas aizsardzības instruments ļaus Padomei efektīvāk izpildīt uzdevumu saglabāt cenu stabilitāti.

Jebkurā gadījumā pirmā aizsardzības līnija transmisijas mehānismu apdraudošo risku novēršanai saistībā ar pandēmiju joprojām būs elastīga pieeja, atkārtoti ieguldot no pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) portfeļa vērtspapīru dzēšanas iegūtos līdzekļus.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē. Sīkāka informācija par transmisijas aizsardzības instrumentu sniegta atsevišķā paziņojumā presei, kas tiks publicēts plkst. 15.45 pēc Viduseiropas laika.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Ekonomiskā aktivitāte palēninās. Krievijas nepamatotā agresija pret Ukrainu ilgstoši kavē izaugsmi. Augstās inflācijas ietekmei uz pirktspēju, pastāvīgajiem piegādes ierobežojumiem un lielākai nenoteiktībai ir kavējoša ietekme uz tautsaimniecību. Uzņēmumi joprojām saskaras ar augstākām izmaksām un piegādes ķēžu pārrāvumiem, lai gan ir vērojamas pirmās piegādes ķēžu problēmu mazināšanās pazīmes. Visi šie faktori kopā būtiski aptumšo perspektīvu 2022. gada 2. pusgadā un turpmākajā periodā.

Vienlaikus ekonomisko aktivitāti joprojām labvēlīgi ietekmē tautsaimniecības atkalatvēršanās, spēcīgs darba tirgus un fiskālās politikas atbalsts. Tautsaimniecības pilnīga atkalatvēršanās īpaši veicina tēriņus pakalpojumu nozarē. Gaidāms, ka, cilvēkiem atsākot ceļot, šā gada 3. ceturksnī tautsaimniecību labvēlīgi ietekmēs tūrisms. Patēriņu veicina uzkrājumi, ko mājsaimniecības izveidojušas pandēmijas laikā, un spēcīgais darba tirgus.

Fiskālā politika palīdz mazināt Ukrainā notiekošā kara ietekmi uz tiem, kurus vissmagāk skar augstās enerģijas cenas. Jāplāno īslaicīgi un mērķtiecīgi pasākumi, lai ierobežotu inflācijas spiediena palielināšanās riskus. Fiskālajai politikai visās valstīs jābūt vērstai uz parādu atmaksājamības saglabāšanu, kā arī izaugsmes potenciāla ilgtspējīgu kāpināšanu, lai veicinātu atveseļošanos.

Inflācija

Inflācija jūnijā turpināja pieaugt (līdz 8.6%). Strauji augošās enerģijas cenas atkal bija svarīgākais kopējās inflācijas komponents. Uz tirgus instrumentiem balstītie rādītāji liecina, ka globālās enerģijas cenas īstermiņā saglabāsies augstas. Turpināja pieaugt arī pārtikas cenu inflācija (jūnijā – 8.9%), daļēji atspoguļojot to, ka Ukraina un Krievija ir nozīmīgi lauksaimniecības produktu ražotāji.

Ilgstošas rūpniecības preču piegādes problēmas un pieprasījuma atjaunošanās, īpaši pakalpojumu sektorā, arī veicina pašreizējo augsto inflācijas līmeni. Cenu spiediens aptver arvien vairāk nozaru – to daļēji nosaka augsto enerģijas izmaksu netiešā ietekme visā tautsaimniecībā. Attiecīgi lielākā daļa pamatinflācijas rādītāju turpinājuši paaugstināties.

Mēs sagaidām, ka inflācija kādu laiku saglabāsies nevēlami augsta – to noteiks ilgstošais enerģijas un pārtikas cenu spiediens un spiediena izplatīšanās cenu noteikšanas ķēdē. Lielāku inflācijas spiedienu rada arī euro kursa kritums. Taču, raugoties tālākā nākotnē, ja nebūs jaunu traucējumu, enerģijas cenām vajadzētu stabilizēties un piegādes problēmām mazināties. Tam kopā ar notiekošo monetārās politikas normalizēšanu vajadzētu veicināt inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā mērķa līmenī.

Darba tirgus joprojām ir spēcīgs. Maijā bezdarbs saruka līdz vēsturiski zemākajam līmenim (6.6%). Vakances daudzos sektoros liecina par noturīgu darbaspēka pieprasījumu. Uz nākotni vērstie rādītāji arī liecina, ka pēdējos mēnešos turpinājies pakāpenisks darba samaksas pieaugums, taču tas joprojām kopumā ir ierobežots. Jādomā, ka laika gaitā tautsaimniecības nostiprināšanās un zināma izlīdzināšanās veicinās straujāku darba samaksas kāpumu. Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju pašlaik atrodas 2% līmenī, lai gan jāturpina uzmanīgi sekot līdzi nesenajai dažu šo rādītāju pārskatīšanai un paaugstināšanai virs mērķa līmeņa.

Risku novērtējums

Ieilgusī Krievijas karadarbība Ukrainā joprojām rada būtisku lejupvērstu risku izaugsmei, īpaši, ja enerģijas piegādes no Krievijas tiktu traucētas tādā apjomā, ka uzņēmumiem un mājsaimniecībām tiktu noteikta normēšana. Karš var arī turpmāk mazināt konfidenci un pastiprināt piedāvājuma puses ierobežojumus, bet enerģijas un pārtikas izmaksas varētu ilgstoši saglabāties augstākas, nekā gaidīts. Straujāks globālās izaugsmes tempa kritums apdraudētu arī euro zonas perspektīvu.

Riski, kas apdraud inflācijas perspektīvu, joprojām ir augšupvērsti un ir pastiprinājušies, īpaši īstermiņā. Riski, kas apdraud vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, ietver mūsu tautsaimniecības ražošanas jaudas noturīgu pasliktināšanos, ilgstoši augstas enerģijas un pārtikas cenas, inflācijas gaidu kāpumu virs mērķa līmeņa un spēcīgāku atalgojuma pieaugumu, nekā gaidīts. Taču, ja pieprasījums vidējā termiņā saruktu, tas samazinātu cenu spiedienu.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Tirgus procentu likmes bijušas svārstīgas spēcīgās ekonomiskās un ģeopolitiskās nenoteiktības rezultātā. Pēdējos mēnešos palielinājušās banku finansējuma izmaksas – tas arvien vairāk atspoguļojies augstākās banku aizdevumu procentu likmēs, īpaši attiecībā uz mājsaimniecībām. Lai gan banku aizdevumu apjoms mājsaimniecībām joprojām ir liels, gaidāms, ka zemāka pieprasījuma apstākļos tas saruks. Arī uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apjoms joprojām ir spēcīgs, jo augstās ražošanas izmaksas, krājumu veidošana un retāka tirgus finansējuma izmantošana radījusi nepārtrauktu nepieciešamību izmantot banku aizdevumus. Vienlaikus samazinājies pieprasījums pēc aizdevumiem ieguldījumu finansēšanai. Naudas pieauguma temps joprojām ir lēns mazāka likvīdo uzkrājumu un Eurosistēmas aktīvu iegāžu apjoma rezultātā.

Mūsu jaunākais banku veiktās kreditēšanas apsekojums liecina, ka šā gada 2. ceturksnī visās kredītu kategorijās tika piemēroti stingrāki kredītu standarti, jo pieauga banku bažas par riskiem, ar ko saskaras to klienti pašreizējās nenoteiktības apstākļos. Gaidāms, ka 3. ceturksnī bankas turpinās noteikt stingrākus kredītu standartus.

Secinājums

Apkopojot var teikt, ka inflācija joprojām ir nevēlami augsta un gaidāms, ka tā kādu laiku pārsniegs mērķa līmeni. Jaunākie dati liecina par izaugsmes palēnināšanos. Tas aptumšo perspektīvu 2022. gada 2. pusgadā un turpmākajā periodā. Vienlaikus šo palēnināšanos kompensē virkne atbalstošo faktoru.

Šodien Padome nolēma paaugstināt galvenās ECB procentu likmes un apstiprināja transmisijas aizsardzības instrumentu. Mūsu nākamajās sanāksmēs turpināsim atbilstošu procentu likmju normalizēšanu. Mūsu nākotnes lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem un palīdzēs nodrošināt mūsu 2% inflācijas mērķa sasniegšanu vidējā termiņā.

Esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija vidējā termiņā stabilizējas mūsu 2% mērķa līmenī. Mūsu jaunais transmisijas aizsardzības instruments nodrošinās raitu monetārās politikas nostājas transmisiju visā euro zonā, kamēr mēs turpināsim veikt monetārās politikas nostājas korekcijas, lai mazinātu augto inflāciju.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.