Mūsu cenu stabilitātes mērķis un stratēģijas izvērtējums

Stabilas cenas veicina tautsaimniecības izaugsmi

Mums visiem ir svarīgi, cik maksās pirkumi, īpaši, ja cenu pārmaiņas ir biežas vai neprognozējamas. Mūsu tautsaimniecība darbojas labāk, ja cenas kopumā saglabājas stabilas. Stabilas cenas ļauj saglabāt naudas vērtību un palīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem labāk plānot tēriņus un ieguldījumus. Tādējādi tiek veicināta tautsaimniecības izaugsme, bet tas savukārt rada darba vietas un vairo labklājību.

Mūsu uzdevums ir saglabāt cenu stabilitāti

Mēs to pildām, nodrošinot, ka saglabājas zema, stabila un prognozējama inflācija – preču un pakalpojumu vispārējā cenu līmeņa pārmaiņu temps laika gaitā.

Jauna tautsaimniecības vide...

Mūsdienu tautsaimniecības vide būtiski atšķiras no tautsaimniecības vides 2003. gadā. Tā vietā, lai novērstu pārmērīgu inflācijas kāpumu, mums tagad jārūpējas, lai tā pārāk nesamazinātos. Inflācijas kritumam pēdējos gados ir daudzi iemesli. Tie saistīti ar to, kā darbojas mūsu tautsaimniecība, un šīs norises nav centrālo banku kontrolē.

...nosaka nepieciešamību pēc jauna inflācijas mērķa

Mums ir skaidrs, ka cenu stabilitāte nozīmē aizsardzību pret pārāk zemu vai pārāk augstu inflāciju. Šā iemesla dēļ esam noteikuši 2% inflācijas mērķi vidējā termiņā. Mūsu apņemšanās sasniegt šo inflācijas mērķi ir simetriska. Tas nozīmē, ka mūsu skatījumā negatīva ir gan pārāk zema, gan pārāk augsta inflācija. Abi šie scenāriji ir vienlīdz nevēlami.

Pārāk zema inflācija nav tik laba, kā varētu iedomāties

Cenu kāpumam jābūt pietiekami nelielam, lai tas cilvēkiem un uzņēmumiem neradītu problēmas, kas saistītas ar augstu inflāciju. Taču tam jābūt pietiekami lielam, lai izvairītos no nelabvēlīgiem scenārijiem, kas var īstenoties, inflācijas līmenim nokrītoties pārāk zemu. Pārāk zema inflācija bieži var radīt situāciju, ka cilvēki tērē mazāk naudas par precēm un pakalpojumiem, uzņēmumiem ir grūtāk sekmīgi darboties un strādājošo algas pieaug lēnāk.

Deflācijas risks

Tautsaimniecībai sarūkot, inflācija parasti samazinās. Taču, ja, iestājoties recesijai, inflācija jau ir pārāk zema, iespējams, ka inflācija var noslīdēt pat zem nulles līmeņa. Ja visas cenas turpina sarukt – šādu parādību dēvē par deflāciju –, tautsaimniecībā veidojas apburtais loks. Piemēram, ja gaidām, ka cenas samazināsies, mēs parasti atliekam šodienas pirkumus, lai rīt gūtu labumu no zemākām cenām. Un, ja tā rīkojas visi, tad var gadīties, ka tautsaimniecības attīstība apstājas. Nosakot 2% inflācijas mērķi vidējā termiņā, varam izveidot drošības rezervi, lai novērstu šādu scenāriju.

Skaidrs inflācijas mērķis var labāk ietekmēt gaidas

Inflācijai pārāk ilgi esot pārāk zemai, var mainīties tas, kādu cenu attīstību cilvēki sagaida nākotnē. Ja pircēji un uzņēmumu īpašnieki pierod pie pārāk zemas inflācijas, tie sāk sagaidīt, ka tā arī turpmāk paliks zema. Šīs gaidas ir svarīgas. Tās iespaido cilvēkus, kad tie pieņem lēmumus tērēt, aizņemties un ieguldīt naudu.

Šā iemesla dēļ mūsu inflācijas mērķim jābūt skaidram, paredzamam un viegli saprotamam. Tas palīdz cilvēkiem veidot gaidas, ka nākotnes cenu pārmaiņas būs aptuveni tādā līmenī, kāds atbilst mūsu mērķim. Un tas palīdz mums nodrošināt cenu stabilitāti.

Ja šīs gaidas pārāk novirzītos no mūsu mērķa, mums būtu ļoti grūti panākt, lai faktiskās cenu norises tautsaimniecībā atkal atsāktu tuvoties šim mērķim. Nodrošinot, ka inflācijas līmenis saglabājas tuvu mūsu noteiktajam mērķim, varam novērst šādu gaidu veidošanos.