Kas ir valūtas mijmaiņas darījumu līnijas?
27.09.2016. (aktualizēts 18.05.2022.)
Valūtas mijmaiņas darījumu līnija ir līgums starp divām centrālajām bankām par valūtas maiņu. Tā ļauj centrālajai bankai nodrošināt ārvalstu valūtas likviditāti no tās centrālās bankas, kas emitē attiecīgo valūtu, parasti tāpēc, ka tā nepieciešama komercbankām. Piemēram, valūtas mijmaiņas darījumu līnija ar Federālo rezervju sistēmu ļauj ECB un visām euro zonas valstu centrālajām bankām (Eurosistēmai) saņemt ASV dolārus no Federālo rezervju sistēmas apmaiņā pret līdzvērtīgu summu euro. Šie līgumi jau vairākus gadu desmitus ir daļa no centrālo banku monetārās politikas instrumentu kopuma.
Kāpēc nepieciešamas valūtas mijmaiņas darījumu līnijas?
Neraugoties uz to, ka centrālo banku valūtas mijmaiņas darījumu līnijas sākotnēji izmantoja noteiktu tirgus intervences pasākumu finansēšanai, pēdējos gados tās kļuvušas par nozīmīgu instrumentu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un novērstu tirgus spriedzes ietekmi uz reālo tautsaimniecību. ECB mijmaiņas darījumu līgumi, kas noslēgti kopš 2007. gada, vērsti, piemēram, uz ārvalstu valūtas likviditātes nodrošināšanu iekšzemes bankām. Kad situācija vienas valūtas finansējuma tirgos pasliktinās, ārpus šīs valūtas zonas esošajām bankām ir grūtāk finansēt šai valūtai piesaistītos aktīvus, jo tām nav tiešas piekļuves ārvalstu centrālajai bankai, kas emitē attiecīgo valūtu. Bet, ja vietējai centrālajai bankai ir valūtas mijmaiņas darījumu līnija ar ārvalstu centrālo banku, vietējā centrālā banka var nodrošināt savas bankas ar nepieciešamo likviditāti ārvalstu valūtā, neizmantojot ārējās rezerves. Piemēram, finanšu krīzes laikā pēc Lehman Brothers sabrukuma 2008. gada septembrī finanšu tirgi apsīka sakarā ar ļoti spēcīgo vēlmi izvairīties no riska. Šādos apstākļos euro zonas bankām bija grūti iegūt ASV dolārus, lai finansētu ASV dolāros denominētos aktīvus. Lai izvairītos no traucējumiem, piemēram, pēkšņas nepieciešamības bankām pārdot aktīvus, tādējādi izraisot ārkārtējas cenu svārstības, ECB un Federālo rezervju sistēma izveidoja valūtas mijmaiņas darījumu līniju, kas ļauj ECB/Eurosistēmai nodrošināt ASV dolārus euro zonā esošajām bankām.
Ar kurām centrālajām bankām ECB ir noslēgusi valūtas mijmaiņas darījumu līgumus?
2011. gadā ECB sadarbībā ar Anglijas Banku, Kanādas Banku, Japānas Banku, Federālo rezervju sistēmu un Šveices Nacionālo banku izveidoja mijmaiņas darījumu līniju tīklu, kas ļauj iesaistītajām centrālajām bankām iegūt valūtu citai no citas. Kopš 2020. gada aprīļa šīs mijmaiņas darījumu līnijas izmanto tikai, lai izsniegtu aizdevumus ASV dolāros un Šveices frankos euro zonas bankām, kā arī aizdevumus euro – Apvienotās Karalistes bankām.
Laikā pēc finanšu krīzes ECB noslēdza vienošanās par euro nodrošināšanu Dānijas un Zviedrijas bankām. ECB noslēdza arī pagaidu vienošanās par euro nodrošināšanu Ungārijas un Polijas centrālajām bankām, kā arī Latvijas centrālajai bankai pirms Latvijas pievienošanās euro zonai 2014. gadā.
2013. gadā ECB noslēdza valūtas mijmaiņas darījumu līgumu ar Ķīnu, kas atspoguļo šīs valsts pieaugošo sistēmisko nozīmi un straujo izaugsmi tirdzniecības un ieguldījumu jomā starp Ķīnu un euro zonu. Eurosistēmai līgums kalpo kā likviditātes aizsargmehānisms nolūkā radīt euro zonas bankām pārliecību par to, ka Ķīnas renminbi joprojām būs pieejami, pat ja pasliktināsies tirgus apstākļi.
Kopš tā laika noslēgtas jaunas pagaidu vienošanās ar vairākām centrālajām bankām visā pasaulē un dažu mijmaiņas darījumu līniju termiņš beidzies.
Pārskats par esošajām mijmaiņas darījumu līnijām
Kā darbojas valūtas mijmaiņas darījumu līnijas?
Ja euro zonas bankai rodas vajadzība pēc ASV dolāriem, piemēram, lai izsniegtu klientam aizdevumu ASV dolāros, tā iegūst tos tirgū. Bet, ja ASV dolāru finansējuma izmaksas ir pārāk augstas vai ja tirgū ir traucējumi, banka var vērsties vietējā centrālajā bankā. Šajā konkrētajā gadījumā ECB var iegūt dolārus, pateicoties valūtas līgumam ar Federālo rezervju sistēmu. Kopš globālās finanšu krīzes ECB regulāri veic likviditāti ASV dolāros palielinošas operācijas. Izmantojot šīs operācijas, euro zonas bankas var noteikt dolāru summu, ko tās vēlas aizņemties ar iepriekš noteiktu procentu likmi. Apmaiņā pret dolāriem tām jāsniedz ECB augstas kvalitātes nodrošinājums, kura vērtību nosaka pēc pašreizējām tirgus cenām, atskaitot atbilstošu summu (diskontu). Liela daļa no šiem valūtas līgumiem galvenokārt kalpo kā drošības tīkls, un tie līdz šim vēl nav aktivizēti. Saskaņā ar vispārējo politiku, lai nodrošinātu augsta līmeņa operacionālo gatavību, ECB regulāri pārbauda tās monetārās politikas instrumentus un rīkus, lai pārliecinātos, ka tos nepieciešamības gadījumā var viegli un droši izmantot.
Informācija aktualizēta 2022. gada 18. maijā, sniedzot sīkāku informāciju par attiecīgo tēmu.